Kurzemes Vārds

12:04 Ceturtdiena, 22. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Kur tā Laimes zeme?

Darba meklējumi ārzemēs no eksotiskas uzdrīkstēšanās riskēt pamazām kļūst par visnotaļ ikdienišķu sociālo parādību. Šaubos vai Liepājā būs daudz cilvēku, kuriem kāds radagabals, draugs vai vismaz paziņu paziņa nestrādā ārzemēs. Tāpēc viedoklis par to, ir vai nav vērts un kāda ir motivācija doties peļņā svešumā, visbiežāk būs atkarīgs no šo cilvēku piedzīvotā.

Šobrīd šajā procesā izskristalizējušās divas ievērības cienīgas nianses. Pirmā ir neliels pārsteigums, jo, lai gan lokālie pesimisti aizgūtnēm prognozēja, ka pēc 1.maija Latvijas vietējais darba tirgus piedzīvos vērienīgus satricinājumus tādēļ, ka ļaudis kā dzelti metīsies peļņas meklējumos ārzemēs, šis paredzējums tomēr izrādās krietni pārspīlēts. Latvieši nav starp aktīvākajiem prombraucējiem, jo, salīdzinot kaut vai ar Lietuvu, darbaspēka aizplūšanu nebūt nevar saukt par intensīvu. Vismaz pagaidām. Un arī jaunieši līdz 25 gadiem, no kuriem vairāk nekā puse socioloģiskajās aptaujās pauž vēlēšanos dzīvot emigrācijā, reāli ne tuvu nav tik naski šo mērķu īstenošanā, un daudz biežāk dzimtene tiek pamesta piedzīvojumu alkās, lai agrāk vai vēlāk atgrieztos, un katrā ziņā šobrīd runāt par katastrofālu darbaspēka aizplūšanu būtu neauglīgs pārspīlējums.

Otra nianse ir riska faktors, kuru vēlreiz atgādina jaunākais piemērs ar vairāk nekā simt darba meklētājiem no visiem Latvijas novadiem, kas palika ne tikai bez cerētā darba Zviedrijā, bet arī pazaudēja šajā projektā ieguldīto personisko naudu. Tas liek vēlreiz atcerēties, ka arī aiz Latvijas robežām darba devēji ne vienmēr ir eņģeļi, tāpēc viņi ne vienmēr savu biznesu konstruē stingri pēc attiecīgajā zemē valdošās likumdošanas. Universālas receptes, kā izvairīties no tā, lai Laimes zeme nekļūtu par elli, diemžēl nav, jo risks ar apsolītā saņemšanu, savu veselību, spēju psiholoģiski pielāgoties jaunajiem apstākļiem paliks vienmēr, un piemēri, kad spēka mitriķi pēc nedēļas nolād brīdi, kad braukuši pāri robežai, ir tikpat populāri kā gadījumi, kad ļaudis it kā intereses pēc aizbrauc pamēģināt un turpina strādāt gadiem. Tāpat vienam daudz šķitīs mēnesī iekrātie 500 eiro, bet citam trīskārt lielāka summa neliksies tā vērta, lai dzīvotu svešumā, jo sadzīves tēriņi šeit tomēr ir krietni mazāki. Tāpēc arī katram pašam jāizdomā, ko viņš gatavs likt svaru kausos, lai spēlētu darba tirgus loteriju ar strādāšanu ārzemēs, kurā var veikties vairāk vai mazāk, bet neizbēgami jārēķinās ne tikai ar maizi, bet arī daļu tās garozas.

Edgars Lūsēns