Kurzemes Vārds

12:48 Ceturtdiena, 22. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Liepas zied Liepājas laikā

Indra Imbovica

Dažkārt ir ļoti patīkami būt pašapzinīgiem un neordināriem, par kādiem palaikam uzskata arī Liepāju un liepājniekus. Arī mēs, apstājoties ikdienas steigā vai ikdienas pelēkumā, paši nereti jūtamies īpaši, ja kārtējo reizi dzirdam par daža laba liepājnieka sasniegumiem, vai sevišķi tajās reizēs, kad jau sen šo pilsētu pametušie ne bez sirsnības atzīst sevi par Liepājas skartajiem un pēc aicinājuma spēj saliedēties zem pilsētas sarkanās lauvas un mūžam zaļās liepas.

Kā smejies, pat meteorologi ne vienreiz vien mulst, laika apstākļus nosakot, jo, raugi, Liepāja nelabprāt prognozēm pakļaujas. Arī patlaban, kad žēlojamies par lietaino un apmākušos vasaru, kad gandrīz vai visā Latvijā nemitīgi līst, laika pareģi kušina un ieteic Dievam acīs nespļaut, jo, izrādās, tieši Liepājā pašreiz esot samērā labi laika apstākļi. Lai nu tie labvēlīgi būtu arī šajā nedēļā, kad pilsētā risinās daudzi svētku sarīkojumi, īsteno starptautiskus projektus, atklāj dažādus plenērus un interesantus vides objektus.

Jā, patiešām, jūlijs jau otrajā pusē, un pat liepas zied visā plaukumā – pēc Liepājas laika. Vai liepājnieki ikdienas steigā un rūpēs ir pacēluši galvas un pamielojuši savus maņu orgānus ar gaistošo liepziedu smaržu? Toties viens jauks objekts pilsētas centrā ir parādījies – puķu taurenis, pie kura nemitīgi apstājas garāmgājēji un labprāt fotografējas. Mēģinot sakārtot galvā visus šonedēļ paredzamos apjomīgos svētku pasākumus, ir jādomā: kas paliks pāri pēc šās svētku uguņošanas tiešā un pārnestā nozīmē? Vai ieguldītie ievērojamie finansiālie līdzekļi, no kuriem prāva nauda nāk no Eiropas Savienības fondiem un projektiem, atstās aiz sevis arī ko pilsētas veidolā paliekošu?

Par vienu no pašiem nopietnākajiem vides objektiem varētu kļūt lielais Dzintara pulkstenis Vecās ostmalas promenādē, kurš rādīs Liepājas laiku un kuru svinīgi atklās jau sestdienas pievakarē. Skulptūra būs apmēram četrus metrus augsta, veidota no liepājnieku saziedotajiem dzintara gabaliņiem, tās izveidē izmantots cinkots tērauds un rūdīts stikls.

"Atstāj savu dzintaru Liepājas laikā!" – ar šādu aicinājumu pagājušajā gadā Liepājā noritēja dzintara graudu vākšanas akcija lielajam Dzintara pulkstenim. Akcija noritēja Līvas ciema 750.gadskārtas laikā. Tā ir viena no pagaidām retajām akcijām, kurā tieši un ieinteresēti iesaistījās gan liepājnieki, gan Liepājas skartie, gan vienkārši mūsu pilsētas draugi. Tāpēc tika saziedoti vairāk nekā 50 litri dzintara graudiņu, gabaliņu un pat nelielas rotaslietas. No lielākajiem gabaliņiem tapa 123 metrus garas – iespējams, garākās – dzintara krelles pasaulē, kuras tagad glabājas Liepājas Amatnieku biedrībā.

Pērn augustā tika izsludināts ideju metu konkurss Liepājas Dzintara pulkstenim, un kopumā bija jāizvērtē 13 piedāvātās idejas, kuru izstrādē piedalījās ap 20 arhitektu un mākslinieku no visas Latvijas. Septembrī nedēļas garumā liepājnieki aktīvi balsoja par vistīkamāko no Dzintara pulksteņa vizuālajiem piedāvājumiem. Balsošanā bija piedalījušies 893 liepājnieki, un vispārsteidzošākais bija, ka žūrijas un iedzīvotāju vērtējums sakrita – par labāko atzina arhitektu biroja "Postform Projekts Rīga" tēlnieces Olgas Šilovas un arhitekta Roberta Riekstiņa darbu. Dzintara pulksteņa izveidei budžetā tika plānoti 20 tūkstoši latu.

Dzintara pulkstenis protams, laiku neskaitīs, bet simboliski atgādinās par laika gaitu un vienlaikus atklās dzintaru savā dabiskajā skaistumā un mirdzumā. Tomēr mākslinieciski, tehniski un elektroniski ir atrisināts tas, lai pulkstenis attēlotu precīzu kārtējās stundas ritējumu. Dzintara pulkstenis kopā ar pagājušajā gadā veidoto promenādes strūklaku – jūras vilni, kas no krasta krīt Tirdzniecības kanālā, un gājēju celiņu, kas kā simboliska laipa no Jūras ielas ved uz Veco ostmalu, kopā veidos savdabīgu šās vietas telpisko ansambli.

Šosestdien ap pusdienlaiku atklās vēl vienu interesantu un paliekošu vides objektu pie Glābšanas stacijas, proti, pludmales vides mozaīku ansambli uz betona apmales abpus takai uz jūru, kas taps sadarbībā ar SIA "Fazer" maiznīca "Druva". Tas būs aizsākums iecerētajai Takai uz jūru. Mozaīka šajā nedēļā top starptautiska jauniešu vides projekta "Vides mozaīku ansamblis Liepājā, Jūrmalas parkā" ietvaros. Krāsainas mozaīkas uz betona apmales veido liepājnieki kopā ar jauniešiem no citām valstīm un sadarbībā ar Mākslas vidusskolas stikla māksliniecēm Solvitu Bruži un Ivetu Brenci. Jaunās takas būvniecība ir sadalīta vairākos posmos, jo kopējās šā projekta izmaksas tiek lēstas ap 40 000 latu. Arī tas ir objekts, kurā ar saviem ziedojumiem var piedalīties un piedalās jebkurš liepājnieks un pilsētas draugs.

Gribu ticēt, ka abos šajos objektos ieguldītā nauda, liepājnieku ziedojumi un aktīvā līdzdalība paliks Liepājas laikā.