Kurzemes Vārds

01:00 Sestdiena, 25. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Māksla

Gleznieciskā keramika un filozofiskā tēlniecība

Indra Imbovica

Pilsētas muzeja nodaļā "Liepāja okupāciju režīmos" apskatāma divu lielisku mākslinieču un reizē arī kādreizējo kursabiedreņu – keramiķes Vijas Bernātes un tēlnieces Artas Dumpes – kopizstāde "Retrospekcijas". Abas kurzemnieces un skolas gadu draudzenes izstādi velta sava Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas absolventu izlaiduma 50.gadadienai. izstādes atklāšana izvērtās par īstu vernisāžu, kurā pulcējās daudz dažādu ļaužu.

Abas mākslinieces vieno līdzīgi dzīves pārbaudījumi. Viņu ģimenēm nav garām gājušas represijas un 1949.gada deportācija uz Sibīriju, tomēr abas, lai gan katra savādāk, gājušas savu ceļu un palikušas uzticīgas mākslai. Arta Dumpe nāk no Saldus rajona Lutriņiem. Pēc Kuldīgas Daiļamatniecības skolas beigšanas viņa sāka mācīties Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Tēlniecības nodaļas 3.kursā. Arta bija talantīga un ar lielām darba spējām apveltīta audzēkne, kuru jau tad īpaši saistīja figurālie darbi. Bet tagad mēs Artu Dumpi pazīstam kā vienu no akadēmiski izglītotajām latviešu monumentālās tēlniecības vadošajām māksliniecēm Latvijā, kuras lielo darbu skaits sniedzas vairākos desmitos. Māksliniece veido arī izstāžu darbus un pasūtījuma darbus. Viens no viņas jaunākajiem darbiem ir plašsaziņas līdzekļos daudz pārrunātais un aprakstītais Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes monumentālais piemineklis Jelgavā. Jāpiezīmē, ka padomju laikā viņa Liepājā, Alejas laukumā, veidoja pieminekli Imantam Sudmalim, kas tagad atrodas Liepājas muzeja skulptūru dārzā.

Kopizstādē "Retrospekcijas" Arta Dumpe, protams, rāda piecas mazās formas tēlniecības darbus, bronzas skulptūras "Afrodīte", "Selēna" (Mēness dieviete), "Hēlijs" (Saules dievs), "Mēnessmeitiņa" un "Portreta skice" (scenogrāfs Gunārs Zemgals).

Savādāk mākslas ceļš ievirzījies Vijai Bernātei. Viņas dzimtā puse ir Liepājas apriņķa Otaņķi. Mūsu Lietišķās mākslas vidusskolā viņa bez iestājeksāmeniem tika uzņemta Keramikas nodaļā, kur veidošanu mācījās pie tēlnieka Friča Eišmita. Skolotājs Vijas darbos saskatīja tēlniecisku formu izjūtu un pierunāja pāriet uz Tēlniecības nodaļu. Tā kā komunistiskā režīma deportācijas skāra arī Bernātu ģimeni, meitene bija spiesta uz vienu gadu pārtraukt mācības un strādāt kolhozā par tabeļvedi, lai nopelnītu skolas mācību naudu. Arī turpmākajos gados paralēli mācībām Vija strādāja. Pēc skolas beigšanas nodaļas vadītājs Pēteris Kļaviņš ieteica apdāvinātajai māksliniecei izglītību turpināt Mākslas akadēmijā, taču tobrīd smago apstākļu iedragātā veselība to neatļāva.

Agri iegūtais dzīves rūdījums palīdzēja jaunajai māksliniecei nepadoties, neatstāt mākslas pasauli, turpināt un meklēt savu poētisko stilu, kuru varēja realizēt vieglāk pieejamā materiālā – keramikā. Vijai Bernātei viena no pirmajām personālizstādēm notika 1984.gadā Liepājas muzeja filiālē, tā saucamajā Pētera namiņā. Toreiz izstādei bija tik lieli panākumi, ka muzeja darbinieki atzina: esot izpildījuši divu mēnešu apmeklējuma plānu. Šai izstādei sekoja citas gan Liepājā, gan Rīgā, gan citās pilsētās, bet darbi ieņēmuši savu vietu ne tikai privātkolekcijās un firmu reprezentācijas telpās, bet arī aizceļojuši ārpus valsts.

Šajos gados māksliniece ir atradusi savu stilu – filigrāni veidotas keramikas glezniņas tumšajā un baltajā malā. Kopizstādes "Retrospekcijas" ekspozīcijas absolūti lielāko daļu aizņem tieši Vijas Bernātes gleznieciskā keramika, savukārt tēlniece Arta Dumpe uzsvēra: "Man bija liels prieks pievienoties Vijai un viņas patiešām brīnišķīgajiem darbiem. Nedomāju un necerēju, ka tas viss kopā tik labi izdosies un izskatīsies."

Izstādē Vija Bernāte rāda trīs savas kolekcijas – apmēram pirms divdesmit gadiem tumšajā mālā tapušos deviņus darbus par sievietes pasauli un tautas dziesmu, tad pēdējos gados baltajā mālā veidoto ciklu ar desmit darbiem par Bībeles tēmām un visjaunāko kolekciju "Liepāja – mana pilsēta", kurā ir vecpilsētas vienpadsmit keramikas glezniņas.

Vija Bernāte par savu mākslu saka: "Manu darbu pamatā ir mūžsenā attiecība starp diviem poliem – cilvēku un ārpasauli, kas metaforiski saskaras šķietami vienkāršās tēmās: māte un bērns, tautas dziesma, Bībeles tēma, vecpilsēta, ziedi." Māksliniecei īpaši iemīļots darba materiāls ir baltais māls, ar kuru Latvijā tikpat kā neviens nestrādā, vismaz šādā stilā noteikti ne.