Kurzemes Vārds

16:08 Otrdiena, 18. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Grobiņas zemnieka prātpilnie apsvērumi ministrijai

Pēteris Jaunzems

Mēdz sacīt, ka viens nezinītis spēj uzdot tik daudz jautājumu, ka desmit gudrie uz tiem nespēj atbildēt. Šoreiz gan ir noticis pavisam citādāk. Zemkopības ministrijas izplatīto anketu konkursā par lielu dzīves gudrību un lauksaimnieka pieredzi izstarojošajiem vaicājumiem pārsteiguma balvu izpelnījās Grobiņas pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības "Purviči" īpašnieks Andris Leimants.

Bet interesanti, ko gan tādu tik neikdienišķu zemnieks vēlējās varas vīriem pateikt? To vakar pavaicājām viņam pašam. "Ziniet, es jau nemaz necerēju, ka viss izvērtīsies tik nopietni. Domāju, savāks ministrijas speciālisti tās anketas, ko esam aizpildījuši, un noliks plauktā, lai guļ. Tomēr uzrakstīju par tiem jautājumiem, kas mani sen jau nodarbina un kremt," teica Andris Leimants. "Kāpēc, piemēram, visi par to vien daudzina, ka mums jāmācās un pieredze jāpārņem no Eiropas, bet neviens nepasaka, ko Eiropa var iemācīties no mums? Daudzās lietās taču esam tai prāvu gabalu priekšā." Grobiņnieks, rau, patlaban vaiga sviedros strādājot pie siena ievākšanas. Darbi drīz būšot pabeigti, jo nopļauts viss, kas vien bijis pļaujams. Arī ikviena meža apmalīte. Un visu laiku, kamēr viņš strādājis, pļāvēju pavadījuši stārķi. Reizēm bijuši tik uzmācīgi, ka kāpuši vai izkaptij virsū. Vāciešiem, kas to redzējuši, tas sagādājis lielu pārsteigumu. Viņu zemē šo putnu vairs tikpat kā neesot palicis un tagad jāgādā, lai tos no jauna savairotu.

Vai arī, ja vērīgāk paraugoties, kā strādā mūsu mazās un vidējās saimniecības. Vai Rietumos kāds tik pašaizliedzīgi cīnoties, kā to īpašnieki dara pie mums? Tur visi paļaujoties uz subsīdijām un fondu atbalstu. Andris Leimants turpretī līdz šim izticis tikai ar saviem spēkiem un vēl neesot baudījis nekādu palīdzību. Tikai šogad uzrakstījis pieteikumu vienotās platības maksājumiem. Ja tos izdošoties saņemt, tad tā būšot pirmā nauda, kas "Purvičiem" nākusi, tā sacīt, no malas.

Anketā bijis arī jāpasaka, ko, viņaprāt, valdība pērn tādu ievērības cienīgāku ir paveikusi? "Es tur ierakstīju, ka nevajag Eiropas Savienībai visās lietās klanīties un piekrist," pastāstīja zemnieks. Kur nu runāt par visas Savienības mērogiem, ja, salīdzinot ar Latgali, Kurzemei ir lielas atšķirības gan sējas, gan audzējuma novākšanas termiņu ziņā. Taču saskaņā ar Eiropas standartiem lauksaimniekiem tagad tiekot diktēts, ka līdz tādam un tādam datumam visām pļavām ir jābūt nopļautām. "Nu, sakiet, kā to var izdarīt," viņš vaicāja un pats arī atbildēja, ka sieniņš nav jāpļauj saskaņā ar to, ko rāda pie sienas piekarinātais kalendārs, bet gan tad, kad zālīte zied, un tāpat labība ir jākuļ, kad graudi nobrieduši.

Tas pats attiecoties uz Eiropas standartiem. Tur ieviestas ābolu šķirojamās mašīnas, kas izmet ārā visu, kas ir atšķirīgs. Tā nu iznākot, ka pircējam vienādas krāsas paviljonos piedāvā tikai vienas krāsas, viena izmēra un pat vienas garšas ābolus. "Kod, kurā gribi, visi vienādi, iemet to pagultē, pēc gada izvelc, tas tāds pats ir, pat bojāties nav sācis." Bet pie mums Latvijā dārzos vēl aug vecās ābeles, kas sola ievācējam gan saldus, gan saldskābus, gan ieskābenus augļus. Un arī pēc lieluma tos var izvēlēties, kāds kuram ēdājam labāk patīkot.

Šie visi apsvērumi neesot, tā sacīt, izzīsti no pirksta, tos kopīgi ar sievu Janu "Purviču" saimnieks diendienā pārdomājis un pārspriedis. Tie esot daudzkārt praksē pārbaudīti, tādēļ par savu taisnību viņš ir pārliecināts. Žēloties par grūtajiem darba apstākļiem Andris Leimants nevienam nemēdzot. Eiropai viņš to nedarīšot ne tik. Cik pats paveicot, tik no savas zemītes saņemot. "Purvičos" tā ir smilšaina un liesa. Tur labi augot tikai tādā gadījumā, ja katru nedēļu uzlīst lietus un katru nedēļu augsni pamēslo. Arī nākotnē viņš apņēmies tādā pašā veidā turēties, jo projekti un nosacījumi, ko pieprasa Eiropas Savienība, viņam neesot izpildāmi. Kaut vai prasības par obligāto grāmatvedību, kur katru dienu jānorāda, kādi ir saimniecības ieņēmumi un kādi izdevumi. Viņam šādu dokumentu pildīšanai gluži vienkārši neatliekot laika. Tāpat, kā neesot vaļas braukt uz tirgu un stāvēt aiz letes. "Pa kuru laiku tad es lai strādāju," viņš vaicāja, piebilstot, ka galvenokārt pašpatēriņam viņš produkciju tikai audzējot un tāpat esot cieši apņēmies darboties arī turpmāk.

Un visnotaļ atbalstot vaļsirdīgo grobiņnieku viņa pašaizliedzīgajos centienos, vakarrīt "Purvičos" bija ieradies Dienvidkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Liepājas rajona sektora vadītājs Bruno Herbsts. Viņš pasniedza saimniekam un viņa kundzei Zemkopības ministrijas pārsteiguma balvu – skaisti ierāmētu fotogleznu, kurā redzams dzelteni ziedošas pļavas stūrītis. Apliecinot, ka arī pagasta ļaudis priecājas par šo notikumu, kas kārtējo reizi pierāda, ka Grobiņas pusē dzīvo gudri un domājoši cilvēki, krāšņu ziedu pušķi zemniekiem dāvināja pašvaldības uzņēmējdarbības koordinatore Anna Viņķele.