Kurzemes Vārds

01:20 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

!Dienas tēma

Liepāja ir pasaulei draudzīga pilsēta

Dita Gruze

Jau kopš 1990.gada Liepāja lepojas ar īpašiem draugiem ārzemēs – sadraudzības pilsētām. Liepājas iedzīvotāju aktivitāti starptautiskās sadarbības jomā novērtēja arī Eiropas Padome, piešķirot pilsētai savu Goda karogu. Aizvadīto 14 gadu laikā parakstīti vairāk nekā desmit sadarbības līgumi visdažādākajās sabiedrībai nozīmīgās jomās, un to sniegtās iespējas izmantojuši jau daudzi liepājnieki.

Kā draudzējas pilsētas?

Sadarbību joma ar katru no partneriem ir nedaudz atšķirīga, bet ir arī daudz kopīga – pieredzes apmaiņas braucieni, regulāri un vienreizēji projekti utt. Liepājas vairāk nekā desmit gadu ilgā sadraudzības pieredze rāda, ka tā palīdzējusi ne vienam vien liepājniekam paplašināt redzesloku, veidot globālu pasaules izpratni un iemācīties daudz kā jauna, jo sadarbības ietvaros liepājniekiem bijušas daudzas iespējas pieredzes apmaiņas nolūkos viesoties pie pilsētas draugiem Eiropā un arī ASV.

Līdz šim lielākā daļa sadraudzības pilsētu Liepāju ir uzrunājušas pašas. Mūsu Pilsētas dome ir noslēgusi sadarbības līgumus ar 12 dažādām pilsētām: Belvjū – ASV, Darmštati – Vācijā, Elblongu un Gdiņu – Polijā, Gomeļu – Baltkrievijā, Kārlshamnu – Zviedrijā, Klaipēdu un Palangu – Lietuvā, Nikēbingu F. – Dānijā, Nīneshamnu – Zviedrijā un Rūgalannes apgabalu – Norvēģijā. Patlaban dome vairs jaunus sadraudzības partnerus nemeklē. Domes Ārējo sakaru un protokola daļas vadītāja Ligita Pudža pastāstīja, ka sadarbības līgumi abām pusēm uzliek lielu atbildību, un arī dažādas izmaksas tikai palielinās, jo vajadzīgas regulāras pašvaldību vadītāju apmaiņas vizītes, lai protokola ietvaros uzturētu sakarus ar sadraudzības pilsētām. Tāpēc tagad dome labprātāk ņem dalību konkrētu projektu sadarbībā. Tomēr šobrīd ir jau parakstīts nodomu protokols ar Maskavas pilsētas Rietumu apgabalu, bet sadraudzības līguma vēl nav. Vai to noslēgs, rādīs laiks, bet L.Pudža atzīst, ka bijuši gadījumi, kad pilsētas tālāk par nodomu protokolu netiek un sadraudzības līgumu pilsētas tā arī nenoslēdz.

Ar māsupilsētām Pilsētas domes darbinieki kontaktējas arī ikdienā. Ligita Pudža stāsta, ka bieži vien pilsētas tiek izmantotas kā draugi, kuriem lūgt padomu svarīgos jautājumos. Ja domnieki netiek galā ar kādu jautājumu un saprot, ka draudzīgs padoms un citu pašvaldību pieredze varētu rosināt pareizo lēmumu, viņi lūdz sadraudzības pilsētu vadītājus dalīties pieredzē. Domes darbinieki tad pajautā saviem ārzemju kolēģiem, viņi savukārt ātri un kodolīgi pastāsta, kāda ir situācija viņu pilsētā. Piemēram, pagājušā gada ziemā bija grūti izlemt, kam tīrīt ietves – pilsētai, jo tās ir ielas daļa, vai saimniekam, jo ietves pieder mājai. Tā kā pēc likumdošanas varēja lemt gan tā, gan citādi, pašvaldība lūdza padomu sadraudzības pilsētām. "Protams, tas nenozīmē, ka mēs tieši tā arī rīkojamies," saka L.Pudža. "Taču citu pilsētu pieredze sniedz jaunas idejas."

Bez oficiālajām māsupilsētām Liepājai ir arī laba sadarbība ar Helsingborjas pilsētu Zviedrijā, sevišķi ar Lūcijas biedrību. Jau vairākus gadus tā ziedojusi ievērojamas naudas summas Liepājas bērnu un sociālajām vajadzībām. Šo naudu iedod Liepājas domei, un tā lemj, kam to piešķirt. Tagad Centrālās slimnīcas Bērnu nodaļā top jauna bērnu rotaļu istaba, kas sarūpēta par Lūcijas biedrības piešķirto finansējumu. Tieši šīs sadarbības dēļ pašvaldību vadītāji, iespējams, parakstīs nodomu protokolu, lai formalizētu līdz šim veiksmīgās abu pilsētu attiecības.

Lielākā daļa kontaktu starp sadraudzības pilsētu biedrībām, skolām, kultūras darbiniekiem un organizācijām tika nodibināti ar domes starpniecību, bet nu jau daudzi no tiem kļuvuši pastāvīgi un no pašvaldības neatkarīgi. Ligita Pudža par to tikai priecājas, jo tas nozīmē, ka ir sasniegts sadarbības mērķis – cieši un abpusēji izdevīgi kontakti.

Sadraudzības pilsētas atvērtas ikvienam

Ligita Pudža uzsver, ka sadraudzības līgumos paredzētā sadarbība nav domāta tikai domes darbiniekiem, bet gan visai pilsētai kopumā. Ik gadu dome rīko projektu konkursu, un pašvaldība palīdz skolām, biedrībām, nevalsts organizācijām, kultūras darbiniekiem un tautas mākslas kolektīviem realizēt dažādus apmaiņas braucienus. Projektu konkurss veiksmīgi noritējis jau divus gadus, un, ja tiks piešķirti līdzekļi, to turpinās arī nākamgad. Konkursu rīko divas reizes gadā, un tajā var piedalīties ikviens liepājnieks.

Dome izsludina projektu pieteikšanas termiņu. Ja projektu iecerēts realizēt gada pirmajā pusē, tad projekta iesniegšanas termiņš ir iepriekšējā gada decembris. Ja projekts paredzēts otrajam pusgadam, tad tas jāiesniedz līdz maijam. Konkursa nolikumu un projekta pieteikuma veidlapas var dabūt domē vai mājaslapā. Domes darbinieki arī labprāt izstāsta iedzīvotājiem konkursa noteikumus, palīdz izpildīt anketas. Kad viss nepieciešamais iesniegts, komisija izvērtē katru projektu un pēc tam paziņo, kurš projekts atbalstīts un kurš nav. Pēc tam, kad projekts realizēts, jāiesniedz domei pārskats par paveikto un par izlietotajiem domes piešķirtajiem līdzekļiem.

L.Pudža skaidro, ka konkursā var piedalīties jebkurš, taču dome neatbalsta komerciālus pasākumus, kā arī projektam jābūt sabiedriski nozīmīgam, piemēram, izglītības, kultūras, sporta, veselības vai sociālajā jomā. Ja no tā labumu gūst viens vai daži cilvēki, dome šādu projektu neatbalstīs. Pašvaldība atbalsta projektus, kas saistīti gan ar sadraudzības, gan citām pilsētām, tomēr ar sadraudzības pilsētām saistītajiem projektiem ir priekšroka. Dome projektam piešķir līdzfinansējumu ne vairāk par 30 procentiem no nepieciešamā naudas daudzuma.

Šajā gadā pašvaldība atbalstīja daudzus un dažādus kultūras un izglītības projektus, kas veicinājuši sadarbību ar sadraudzības pilsētām: 8.vidusskolas projektu sadarbības veicināšanai ar skolām Nikēbingā F. un Gdiņā, Bērnu un jauniešu centra dalību starptautiskajā bērnu nometnē Darmštatē, Poļu biedrības projektu par sadraudzības turpināšanu ar Gdiņu un Elblongu, Liepājas neredzīgo sporta kluba "Ezerkrasts" sacensības Klaipēdā un citus.

Savukārt ar Liepājas sadraudzības pilsētām nesaistītie, bet domes daļēji atbalstītie projekti šogad ir teātra "Četri gadalaiki" viesizrādes un radošās darbnīcas pludmales festivāla karnevāla ietvaros, kora "Aija" koncerti Vācijā, privātsākumskolas "Varavīksne" dalība Latviešu kultūras dienās Krakovā, zvanu kora koncerts Vācijā, 15.vidusskolas dalība ielu teātra izrādēs Liepājā un Eiropā, Liepājas Jaunatnes centra dalība konferencē Gdaņskā un citi.

Ķeburi uz norvēģu ģerboņa

Liepājnieki zina, ka par godu mūsu sadraudzības pilsētām 2000.gadā tapa jaunais Rožu laukuma rundāle, kuru rotā māsupilsētu ģerboņi. Saskaņā ar domes lēmumu Rožu laukuma rekonstrukciju uzsāka 1999.gada rudenī un tā atklāšanas svētkus svinēja 2000.gada 18.martā – dienā, kad Liepājai apritēja 375.gads. Ligita Pudža stāsta, kā rundāles gredzens tapis: sadraudzības pilsētām tika norādīts, no kāda materiāla ģerboņa plāksnes jāizgatavo, cik lielas un biezas un kam uz plāksnēm jābūt attēlotam un uzrakstītam. Pēc tam pilsētas atsūtīja tās jau gatavas, un tās piestiprināja Rožu laukuma rundālei. Ikviens var izlasīt, kurā gadā un ar ko Liepājas pašvaldība ir parakstījusi sadraudzības līgumu. Trūkst tikai Palangas un Bergenas ģerboņu, jo tobrīd sadraudzības līgumi ar šīm pilsētām vēl nebija noslēgti.

Ir arī kāds kuriozs saistībā ar māsupilsētu ģerboņiem. Varbūt liepājnieki būs ievērojuši, ka Rūgalannes plāksni rotā dīvaini ķeburi latviešu burtu vietā. Izrādās, ka, sūtot norvēģiem pa e-pastu latvisko tekstu, norvēģu dators latviešu burtus bija pārveidojis pēc sava prāta un visu garumzīmju un mīkstinājuma zīmju vietā iznākuši ķeburi. Norvēģi savukārt domāja, ka tā ir mūsu dzimtās valodas rakstība, un drošu roku iegravējuši. Kad plāksni atsūtīja uz Liepāju, domes darbiniekiem tas bijis milzīgs pārsteigums, bet laika trūkuma dēļ neko mainīt vairs nevarēja. L.Pudža gan ievērojusi, ka liepājnieki pret šo norvēģu kļūdu līdz šim izturējušies saudzīgi, un nekādu publisku izbrīnu nav manījusi. Vēl viņa atzinās, ka tādi paši ķeburi kā uz plāksnes ir arī abu pilsētu sadraudzības līgumā.