Kurzemes Vārds

01:12 Sestdiena, 23. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Marsieši turpina cilpot pa laukiem

Pēteris Jaunzems

Šonedēļ Lauku atbalsta dienesta darbinieki, veicot zemes platību kontroles mērījumus, pabeiguši apmeklēt jau vienu procentu no pārbaudīt paredzēto saimniecību skaita. Kā "Kurzemes Vārdam" teica Dienvidkurzemes Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Liepājas sektora vadītājs Bruno Herbsts, īpaši pārkāpumi nav atklājušies un arī asākas domstarpības ar īpašniekiem neesot izraisījušās, jo cilvēki lielāko tiesu piekrītot tam, ko viņiem saka.

Izvēli nosaka dators

Pavisam Dienvidkurzemes reģionā iepazītas jau 75 zemnieku saimniecības, kas pretendē saņemt Eiropas Savienības vienotās platības maksājumus. Mūsu rajonā – ap 30. Norādot pamatojumu – riska analīze, nejaušā atlase, – tās patstāvīgi izraudzījies dators, tādējādi subjektīvais faktors esot pilnīgi izslēgts. Dators arī izvēlas un nosaka, kurus laukus nepieciešams mērīt atkārtoti.

"Nelielas neprecizitātes atsevišķos zemes gabalos tiek pieļautas, taču svarīgi ir, lai uzrādīto hektāru summa nebūtu ievērojami mazāka vai lielāka. Kļūda nedrīkst pārsniegt 3 procentus. Ja tas tomēr atklājas, īpašnieku gaida soda sankcijas un maksājums, ko viņš vēlāk saņems, būs attiecīgi samazināts," stāstīja Bruno Herbsts. Interesanta detaļa. Ja zemes īpašnieks ir kļūdījies, tā sacīt, sev par sliktu, tad datu bāzē tiekot saglabāts viņa deklarētais hektāru skaits, taču, ja platība uzrādīta lielāka, nekā tā patiesībā ir, maksājumus aprēķinās saskaņā ar faktiski konstatēto.

Mērnieku laiki turpinās

Par gaidāmo pārbaudi zemes īpašniekam paziņo vismaz 24 stundas iepriekš. Noteiktajā laikā saimniecībā ierodas zilā formastērpā ģērbies kontrolieris, kas ir bruņojies ar minidatoru un antenu, kas nepieciešama, lai uzturētu sakarus ar satelītiem. Liepājas rajonā kontroles mērījumos piedalās pieci darbinieki. Kaut gan rīta pusē spēcīgi lija, viņi strādāja arī vakar, jo esot jāsteidzas un kontroles darbus nedrīkst novilcināt līdz vēlam rudenim. Ejot pa labības druvu, aiz mērnieka paliek iebrista sliede, taču zaudējumi zemniekam tādējādi radīti netiekot. Katrs agronoms apstiprināšot, ka noliektās vārpas spēj piecelties.

Bruno Herbsts pastāstīja, ka antena tiekot izmantota tikai sarežģītos mērīšanas apstākļos, kad pētītas tiek mežu ieloces, kur pārredzamību būtiski traucējot koki un krūmāji. Sarežģīti nosacīt platības esot arīdzan tādos gadījumos, ja dabīgā pļava robežojas ar dabīgajām ganībām, jo robežu tur saredzēt nav viegli, pie tam jāatšķir esot papuves, par kurām maksājumi nav paredzēti.

Mūsu zemnieki nav ļaunprātīgi

"Lai aparāts sāktu produktīvi darboties, tam jānodibina sakari ar vismaz četriem satelītiem," skaidroja Bruno Herbsts. Šīs mūsdienīgās tehnikas ierīces ļauj bez lielas piepūles precīzi noteikt koordinātes un aprēķināt lauka platību. Norādītajā mērogā mērojamās platības var aplūkot arī uz ierīces ekrāna. Minidatora atmiņā ir iekodēti dati, kas ļauj noteikt kultūras, kādas laukos audzē. Kaut gan kontrolieris atzina, ka lielākas vai mazākas kļūdas ir konstatētas, viņš neesot sastapies ar gadījumiem, kad zemnieki būtu apgalvojuši vienu, bet patiesībā viņu laukos izrādās iesēts kaut kas pavisam cits.

Vissarežģītāk esot pārbaudīt pļavas un ganības, jo tām bieži vien ir ļoti neregulāras formas teritorija. Tad arī gadoties, ka, pārmērot ar moderno ierīci, kopplatībai pietrūkst kāda hektāra. Taču esot jāsaprot, ka tā nav ļaunprātīgi pieļauta kļūda.

Bruno Herbsts piekodināja zemniekiem, ka norādījumi par dabisko pļavu appļaušanu ir spēkā. Tām jābūt sakārtotām līdz 1. augustam. Līdz šim laikam zemes īpašniekiem, kas pretendē uz vienotās platības maksājumiem, vajadzētu pārbaudīt, kādi ir viņu konta rēķini bankā. Saskaņā ar jaunākajām prasībām, tiem jāsastāv no 21 cipara. Ja šīs sīkums laikus nebūs nokārtots, Lauku atbalsta dienests nezinās, kur maksājuma naudu sūtīt un lauksaimnieks to nesaņems.