Kurzemes Vārds

13:56 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pakāpieni

Ne aktieris, ne politiķis, bet studentu līderis gan

Daina Meistere

Atis Egliņš-Eglītis,

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas studiju programmas "Vēstures un sociālo zinību skolotājs" students,

par aktivitāti un labām sekmēm viņam piešķirta akadēmijas Senāta stipendija,

ievēlēts par LPA Studentu padomes priekšsēdētāju un Latvijas Studentu apvienības domē,

20 gadu vecs,

uzskata, ka vēl meklē savu īsto spēka un spēju īstenošanas vietu.

Caur senām fotogrāfijām uz savu aicinājumu

Savu īsto aicinājumu Atis Egliņš-Eglītis atrada skolas laikā, šķirstot vecas, pagājušā gadsimtā uzņemtas fotogrāfijas. Tad viņam, Virgas pagasta zēnam un Grobiņas vidusskolas skolēnam, šķita, ka tieši vēstures, senu un ne tik senu notikumu un to kopsakarību apzināšana varētu būt tas, ko viņš vēlētos darīt visu dzīvi. Arī pirms tam skolēns Atis nebija sēdējis mierā. Mācoties desmitā klasē, puisi pievilināja žurnālista profesija. Darbīgais zēns ilgi nesapņoja, bet gan izmēģināja savus spēkus, rakstot rajona laikrakstā.

– Tomēr sapratu, ka viena lieta ir sapņot, bet realitāte ir citādāka, – spriedis Atis. Un, kad nu bijis skaidrs, ka vēstures izzināšanas alkas ir stiprākas, viņš meklējis iespējas, kur studēt. Sākumā puisis lūkojās uz Latvijas Universitātes pusi, bet, kārtīgi iepazinies ar piedāvājumu, Atis nolēma, ka tas ir par daudz akadēmisks.

– Man gribējās kaut ko vairāk. Lai nav tikai tas sausais, lai vēl ir kaut kas klāt, – paskaidro tagadējais Liepājas Pedagoģijas akadēmijas students. Viņš atzīst, ka tieši šeit atradis to, ko meklējis. Jo, pirmkārt, te studiju programmā bija gan vēsture, gan sociālās zinības un varēja apgūt arī ekonomiku, filozofiju, ar politiku saistītas gudrības. Un, otrkārt, tad visam klāt bija profesija skolotājs.

– Tas man izskatījās pavisam lieliski. Ieguvušam tādu specialitāti, domāju, nevajadzētu pazust. Esmu gan dzirdējis, ka te, Liepājā, ir pedagogu pārprodukcija, taču esmu noskaidrojis, ka vēstures pasniedzēji tomēr ir pieprasīti, – savu izvēli pamato Atis. Tagad, kad divi studiju gadi jau aizvadīti, viņš uzskata, ka tas ir tas, kas gribēts.

– Kaut gan man varbūt gribētos, lai zināšanu apguvē vairāk ietu dziļumā, tad no kāda mācību priekšmeta, kuri mums jāmācās, varētu atteikties par labu pamatīgumam, – prāto topošais vēstures un sociālo zinību skolotājs, kurš gan, jāteic, vēl ne reizi nav stāvējis klases priekšā un izbaudījis skolēnu vērīgo acu asumu un nesaudzību. Bet viņš domā, ka varētu būt piemērots šai profesijai. Jo Lieldienu zaķis, kuru viņš tēloja Virgā sarīkojumā, paticis kā lieliem, tā maziem.

Amati un pienākumi

Studentu padomes telpas ir akadēmijas pirmajā stāvā. Tur rosības netrūkst. Atnācis uz akadēmiju un iesācis studēt, Atis nolēma, ka ar zināšanu apguvi vien viņam būs par maz.

– Es jau acis metu uz Studentu padomes pusi, – iesāk stāstīt Atis un atzīstas, ka tā īsti nevarējis saprast, kā lai pats sevi piesaka. Bet, ja cilvēks reiz vēlas kaut ko darīt, tad agri vai vēlu darbiņš arī viņu atrod. Zinot, ka pirmkursnieks ir kādu laiku pamēģinājis savus spēkus žurnālistikā un darījis to sekmīgi, Ati uzrunāja Meldra Kivlena no avīzes "LPA Vēstis" redkolēģijas, lūdzot kaut ko uzrakstīt. Kaut arī puisis bija nolēmis rakstīšanai vairs nepievērsties, viņš neatteica. Tā iznāca, ka tas aizveda tieši pie Studentu padomes aktīvistiem, vajadzējis intervēt toreizējo padomes priekšsēdētāju Mārtiņu Gineiti, rakstīt par padomes darbu un atpūtu.

Kad tuvojās Studentu padomes vēlēšanas, viņam uzticēja vadīt vēlēšanu komisiju, un tas jaunajam aktīvistam izdevās. Viņš nevis pasīvi tās vadīja, bet rīkoja tādu kā priekšvēlēšanu kampaņu – mazās milžu cīņas. Pirmais amats Studentu padomē Atim Egliņam-Eglītim bija nevalstisko organizāciju virzienu koordinators.

– Tas bija pavisam jauns virziens – darbs ar projektiem, sadarbības veicināšana, – tagad Atis teic. – Varēja šajā jomā izvērsties. Vēlāk viņu ievēlēja par akadēmijas Senāta locekli. Redzot, ka darbs paplašinās, rudenī amatu Studentu padomē nosauca par ārējo sakaru virziena koordinatoru.

Nākamajā septembrī Mārtiņš Gineitis jau aicināja Ati kļūt par viņa pēcteci. Drīz pēc tam arī puisi ievēlēja Latvijas Studentu apvienības domē, kur viņš darbojas vēl joprojām. Vēlāk studentu saime akceptēja Ata Egliņa-Eglīša kandidatūru, ievēlot viņu par priekšsēdētāju. Visiem šiem amatiem vēl pievienojas darbs mūsu Pilsētas domes Jaunatnes lietu komisijā.

Durvis ir vaļā. Nāc!

To, ka tik daudzi un tik nopietni pienākumi neiespaido mācības, liecina tas, ka Atis saņēmis Senāta stipendiju. Un to nedod tikai par aktivitāti, vajadzīgs arī nopietns studiju darbs. Pats stipendiāts uzskata, ka mūsdienu studiju plāns ļauj būt patstāvīgam, pašam izlemt un sadalīt savu dienu. Tā kā tikai no studenta atkarīgs, vai viņš dīki atsēž auditorijās, gaidot, ka pasniedzējs visu ielies mutē, vai pats neatlaidīgi papildina savas zināšanas, meklē iespējas, projektus un citus veidus.

Bet kas liek viņam tik daudz darboties, būt par līderi? Jo ne vienmēr tas ir pateicīgs uzdevums. Daudz vieglāk taču ir tiem, kuri visā noskatās no malas, un tad var gan kritizēt, gan savu neapmierinātību un nopēlumu paust.

– Ir jau tā, ka akadēmijā mūs no Studentu padomes uzskata par tādiem kā izredzētiem, kā augstāka līmeņa. Es visu laiku cenšos tam oponēt. Kādi tur izredzētie! Kaut ko darīt, pārstāvēt un aizstāvēt citus, tāda iespēja ir dota katram. Ja tu gribi darboties, tad durvis ir vaļā, nāc! Man bija gadījums, kad kādai studentei, kura atnāca mums pārmest, ka kaut kas nav izdarīts, mēs teicām, nāc bariņā, tad tu varēsi šo problēmu risināt. Tad nekā, tad viss bija kārtībā, nekas nebija jākritizē, – oponē studentu līderis.

– Es nemaz nevaru pateikt, kāpēc man tas viss ir vajadzīgs. Domāju, ka es vienkārši nevaru nosēdēt mierīgi, man vienmēr gribas kaut ko zināt vairāk. Tiesa, kad aizbraucu mājās, uz Virgu, tad es neko citu vairs negribu kā tikai gulēt, – viņš smejas.

Par labu Liepājai

Bija piedāvājums braukt uz Somiju saistībā ar Ata kursa darbu par reģionālo augstskolu vietu un nozīmi reģiona attīstībā. It kā jau gribējās to visu apzināt Eiropas kontekstā, bet tomēr viņš atteicās un darīja to tāpēc, ka tobrīd bija vairāk vajadzīgs tie