Kurzemes Vārds

13:00 Ceturtdiena, 27. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

“Rolavu” pamazām vērš viesmīlīgāku

Anda Pūce

Astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā ceļmalas krogs “Rolava” Grobiņas pagastā baudīja lielu popularitāti, vēlāk šī vieta tā kā panīka, bet nu jau četrus gadus te dzīvo un saimnieko Gudēnu ģimene – Dace un Armands ar saviem bērniem – četrus gadus veco Alisi un astoņus gadus veco Robertu. Viņi cer, ka pamazām spēs iekārtot te īstu atpūtas kompleksu un atgūs “Rolavai” veco slavu.

No šaubām līdz atdzimšanai

Dace Gudēna stāsta, ka pēc vairākkārtējas īpašnieku maiņas viņi abi ar Armandu sāka saimniekot motelī “Rolava” pirms sešiem gadiem un sākumā cīnījušies ar vecajiem parādiem. “Vienubrīd pat gribējām mest mieru un namu pārdot,” viņa neslēpj. Bet tad tomēr stingri nolēmuši, ka te dzīvos un strādās, un sākuši lēnām savu īpašumu sakopt, atjaunot un uzskaistināt. Viegli nav bijis, dzīvojuši, kā saka, no kredīta uz kredītu, bet nu jau Dace var teikt, ka situācija normalizējusies. Viesnīcu, kur ir 7 divvietīgie numuri, iecienījuši gan tūristi, gan darījumu cilvēki. “Vairāk gan pie mums brauc tieši vācieši un skandināvi, vietējiem liekas, ka lielceļš par tuvu vai gribas īstus laukus, tomēr no trokšņa nav jābaidās, pagalmā un ēkā to nejūt,” pārliecina Dace. Viņai, protams, gribētos, lai modernizācija rit raitāk, tomēr var izdarīt tikai tik, cik līdzekļi atļauj. Pēdējais “Rolavas” jaunums ir tvaika pirts ar džakuzi un bijušajā ražotnē izbūvēta banketzāle 50 cilvēkiem. Tā esot samērā pieprasīta gan kāzu, gan citām svinībām, un arī uzņēmējiem banketi ir izdevīgi. Dace cer, ka te būs pieprasīta vieta arī dažādu semināru rīkošanai un citiem pasākumiem.

“Vēl pirms pāris mēnešiem būtu sūdzējusies par darbinieku trūkumu, bet tagad, šķiet, esmu sakomplektējusi labu un perspektīvu kolektīvu – 12 jaunus, enerģiskus un strādāt gribošus cilvēkus no Liepājas, Durbes un Grobiņas,” stāsta Dace. Viņa atzīst, ka visgrūtāk klājies ar pavāriem, kaut arī tuvākajā apkārtnē ir divas pavāru skolas. “Pasniedzēji paši stāsta, ka tikai retais no audzēkņiem patiesi interesējas par šo profesiju, daudzi skolā tikai pavada laiku. Tāpat arī problēma, protams, ir samērā zemais atalgojums, bet jauniešiem ir jāsaprot, ka uzreiz pēc skolas beigšanas viņi nevar cerēt uz lielu algu, ir jāpastrādā, sevi jāpierāda un tikai tad var kaut ko pieprasīt,” stāsta Dace. Protams, viesmīļiem ir jāzina arī svešvalodas, jo citādi šajā jomā strādāt nevar.

Kad mājas un darbs vienuviet

Par “Rolavu” Dace stāsta tik pārliecinoši, ka kļūst skaidrs – biznesā viņa ir iekšā, kā mēdz teikt, līdz ausīm. Un tas nav tikai tādēļ, ka viņi kopā ar Armandu jau sen darbojas sabiedriskās ēdināšanas sfērā un bijuši vairāku Liepājas ēstuvju saimnieki. Nu jau četrus gadus “Rolava” ir arī Gudēnu ģimenes mājas un viņi no liepājniekiem pārvērtušies par, kā smejies, lauciniekiem. Jautāta par to, kā tas ir – dzīvot un strādāt vienuviet, Dace atbild, ka nu jau ir pierasts, lai gan sākumā mazliet jokaini bijis. “Tam ir gan savi plusi, gan mīnusi, jo, no vienas puses, tev ir grūti nodalīt mājas no darba, bet, no otras puses, ja nepieciešams, jebkurā brīdī vari operatīvi iejaukties un atrisināt radušās problēmas,” saimniece turpina. Dažkārt, viņa saka, darbinieki varbūt varētu uzņemties lielāku atbildību, bet pieraduši, ka īpašnieki ir tepat līdzās, nereti pat necenšas iedziļināties problēmā un uzreiz sauc Daci vai Armandu. Iespējams, ka darba devēju nemitīgā klātbūtne liek arī darbiniekiem vienmēr būt formā, taču Dace domā, ka viņi jau ir pieraduši, turklāt abi neesot nemaz tādi baismīgi saimnieki. Protams, arī pašiem visu laiku jābūt formā, jo nevar taču naktskreklā pa sētu staigāt – turpat vasaras kafejnīca, viesnīcas iemītnieki. Iejutušies šajā neparastajā situācijā ir arī abi Gudēnu bērni, lai gan mazajai Alisei dažkārt ir grūti saprast kāpēc tad, kad ģimene pusdieno ārpus mājas, viņa nedrīkst iet uz izvēlētās ēstuves virtuvi un paskatīties, kas notiek tur. “Lai kā arī būtu, braukt dzīvot atpakaļ uz pilsētu mums vairs nemaz negribas,” Dace piebilst.

Cer uz papildu investīcijām

Jaunā sieviete stāsta, ka lomas sadalītas arī biznesā un Dacei vairāk jātiek galā ar ikdienas rūpēm, kamēr stratēģiskā plānošana ir Armanda joma. “Es varu dažādas lietas izsapņot, izfantazēt, bet viņš pieņem lēmumus un domā par realizēšanas iespējām,” viņa saka. Lai veiksmīgāk tiktu ar visu galā, daudz noder iepriekšējo darba gadu pieredze un jau pieļautās kļūdas, no kurām tagad var mācīties, bet teorētiskās bāzes nostiprināšanai, Dace pirms kāda laika Rīgas Tehniskajā universitātē studēja cilvēkresursu vadīšanu. “Jau labu laiku domāju, ka vajadzētu pamācīties arī viesnīcu biznesu un tūrismu, jo dažkārt rodas šaubas par to, vai rīkojos pareizi,” viņa stāsta.

Idejas Gudēniem ir daudz un dažādas, viņi cer, ka ar laiku tās izdosies īstenot. Tā tagad top projekts Eiropas fondu līdzekļu piesaistei, un jau nākamgad “Rolavā” varētu piedāvāt jaunas atpūtas iespējas viesiem – plašāku bērnu atpūtas laukumu, dīķīti un citas labas lietas. Ir doma steidzīgajiem garāmbraucējiem izbūvēt bistro, paplašināt viesnīcu. “Mums vēl ir brīva visa bēniņu telpa,” stāsta Dace. Nē, maizes cepšanu vai citu ražošanu gan neesot ieplānots atjaunot, te būs tikai atpūtas komplekss, tāds, kur kaut visu dienu var pavadīt visa ģimene. Tomēr Dace negrib prognozēt, kā un kad visu izdosies īstenot. Vienmēr mazliet pietrūkstot naudas, un jācīnās ar citām grūtībām, bet mieru mest jaunie uzņēmēji nedomā. Skats vērsts tikai uz priekšu, uz tādu “Rolavu”, kādu viņi paši ir izsapņojuši.