Kurzemes Vārds

09:12 Pirmdiena, 16. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Cilvēks nedēļas centrā

Ideju un ambīciju virpulī

Sarmīte Pelcmane

Neapšaubāmi, galvenais arhitekts ir svarīga figūra pilsētas administratīvajā korpusā, viņa rokās lielā mērā – pilsētas stratēģiskā attīstība un vizuālais veidols, turklāt padarītie un varbūt arī nepadarītie darbi veidos mūsu visu kopējo telpu vēl gadu desmitiem. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka šoreiz par cilvēku nedēļas centrā izvēlējāmies nu jau bijušo pilsētas galveno arhitektu UĢI KAUGURU, cenšoties izvērtēt viņa darbību šajā amatā septiņu gadu laikā. Un ne tikai to – arī kā cilvēks viņš daudziem šķiet ļoti interesanta un pretrunīga personība.

Jāsaka, ka tik dažādus, pat pretējus viedokļus par kādu nav nācies bieži dzirdēt. Sabiedrības lielākajai daļai Uģa Kaugura darbība galvenā arhitekta amatā droši vien saistās ar skaļākajiem notikumiem – protestiem pret pārmaiņām Rožu laukumā, tad vēlāk – pret tā apbūvi. Rožu laukumā ir notikuši pat vairāki piketi vienlaikus, kad savstarpēji cīnījās gan tie, kas ir pret apbūvi un koku izciršanu šajā teritorijā, gan tie, kuri uzskata, ka laukumam jāmainās līdzi laikam. U.Kaugurs pārstāvēja otro viedokli.

Kā joprojām uzskata bijušais pilsētas galvenais arhitekts un detālplānojuma projekta vadītājs Uģis Kaugurs: pilsētas centram ir jābūt stipram, ja tā nav, tad tā funkcijas pārvietojas uz citiem pilsētas rajoniem vai pat uz citām pilsētām. "Var jau kādu laiku sēdēt laukumā uz soliņiem un priecāties, bet šādā veidā nākotnē var pienākt ļoti nepatīkams brīdis. Nebūt negribu aizbūvēt katru brīvo pleķīti, bet centram jābūt daudzfunkcionālam, kas apmierina dažādu slāņu intereses, tikai tad tam ir perspektīva," saka U.Kaugurs. "Pilsētas centrā būtu vajadzīgas celtnes, kas veicina gan biznesa apriti, gan paplašina iedzīvotāju atpūtas iespējas."

Uz pārmaiņu pretinieku pārmetumiem par viņu viedokļa nerespektēšanu, Uģis Kaugurs gan neuzskatīja, ka būtu nepieciešams taisnoties, jo, pirmkārt, nebūs iespējams, ka visas vietas patiks visiem, otrkārt, brīvā valstī katram ir iespējas izteikt savas domas, bet, treškārt, ir vesela ļaužu grupa, kam patīk kritizēt jebko, kas padarīts (jo izdarīto vienmēr ir vieglāk analizēt nekā neizdarīto). Tomēr šo konfliktu dēļ daļā pilsētas sabiedrības nostiprinājās viedoklis par Kaugura nepiekāpību, daži to nosauca arī par augstprātību.

Taču savas darbības laikā Uģis Kaugurs izcēlies ar interesantām idejām pilsētas vizuālā tēla pārveidē. Iespējams, te sava nozīme ir tam, ka viņš nav dzimis liepājnieks, bet nāk no Rīgas, tāpēc varbūt vairāk spēj paskatīties uz pilsētas problēmām no cita skatpunkta. Tā arī šoreiz, pētot Liepājas centra attīstības iespējas, viņš nāca ar iniciatīvu iesaistīt Arhitektūras fakultātes studentus ideju ģenerēšanā. Studentu darbiem bija tikai ideju raksturs, bez konkrēta seguma, tomēr svaigo skatījumu uz Liepājas centra problēmām esot vērts ņemt vērā.

Pēc Kaugura ierosmes pilsēta kļuvusi arī krāsaināka – lai atceramies kaut vai nesenos Jūras svētkus, kuru laikā Liepājā izgaismoja vēl vienu tiltu pāri pilsētas kanālam – Jauno tiltu. Līdz ar to abi tilti veidoja apgaismojuma kompozīciju Liepājas karoga krāsās – zaļā un sarkanā. Projekta idejas autors bija pilsētas galvenais arhitekts Uģis Kaugurs. Jāatgādina, ka pagājušajā vasarā pirmo reizi tika izgaismota Vecās ostmalas promenādes strūklaka un Tramvajtilts. Līdz ar to tiek turpināta pilsētas izgaismošanas koncepcijas īstenošana – tā paredz izgaismot arī baznīcu torņus, pilsētas parkus, laukumus un sabiedrisko ēku fasādes.

Uģa Kaugura kontā ir arī ne tik vienprātīgi vērtētā Vecās ostmalas promenāde. Līdz tās izveides idejai viņš nonācis, domājot par to, ka Liepājā, kura taču ir ostas pilsēta, ir tik maz iespēju redzēt kuģus. Redzēt un pieiet tiem tuvu klāt. Tomēr ir cilvēki, kas uzskata, ka gan Rožu laukuma, gan promenādes izbūvēšana bija paveicama, līdzekļus izlietojot taupīgāk un racionālāk, atstājot naudu arī darbiem pilsētas skolās, kurās darāmā vēl ļoti daudz, un citu objektu sakopšanai. Bet lai nu kā būtu, pilsētai tagad ir sava promenāde, izgaismota ūdens kaskāde, kas atgādina vilni, un turpat blakus nu jau arī Dzintara pulkstenis.

Laiks noliks visu savās vietās un parādīs, kāda šiem objektiem būs nākotne. Varbūt tie, kas par šīm idejām brīnījās, tāpat kā savulaik par galvenā arhitekta dažreiz ekstravaganto izskatu, parādoties sabiedrībā te zaļiem matiem, te blondiem, nākotnē būs prieks par Liepājas īpašajiem objektiem un lepnums par tiem.

Uģa Kaugura aiziešana no pilsētas galvenā arhitekta nāca kā liels pārsteigums, un iemeslus galu galā tā arī neviens nav atklājis. Ar pašu Kauguru neizdevās sazināties un uzzināt viņa versiju, bet domes amatpersonas joprojām mīklaini klusē. Kaut ko liecina arī tas, ka nav izplatīts oficiāls paziņojums par pilsētas galvenā arhitekta amata vakanci. Jāteic gan – pirmo signālu, ka Kauguram varētu nākties šo posteni pamest, deva jau šā gada pavasarī veiktā viņa pilnvaru sašaurināšana. Iepriekš Kaugurs bija gan Būvvaldes vadītājs, gan pilsētas galvenais arhitekts, bet pavasarī šos amatus atdalīja, par Būvvaldes vadītāju ieceļot Agritu Kulvanovsku, Uģa Kaugura kompetencē atstājot tikai galvenā arhitekta pienākumus.

Kāpēc tad īsti Kaugurs vairs nav pilsētas galvenais arhitekts? Nu ko, ja oficiāla skaidrojuma tam nav, vajadzēs iztikt ar baumām, taču – visai ticamām, jo tās nāk no zinošiem cilvēkiem, kuri tikai nevēlējās publiski atklāt savu pļāpīgumu. Tātad neoficiālā versija – esot notikusi nepatīkama situācija "RIMI" būvniecības laikā. Blakus esošās iestādes sekretāre kādu rītu pamanījusi, ka celtnieki mūrē ciet viņas logus. Steigšus zvanījusi uz domi, sūdzējusies, izcēlusies mērena panika – celtniecību gribēts apturēt un projektu pārskatīt, bet īpašnieks uz to nav ielaidies. Un viņam acīmredzot bija taisnība, jo projekts bija saskaņots, uz tā bija gan Uģa Kaugura paraksts, gan "Vecliepājas" direktora un deputāta Aivara Priedola paraksts. "RIMI" būvētājs licis saprast: ja būvniecību apturēs, pašvaldībai būs jāmaksā lielas sodanaudas. Pašlaik konflikts vēl tiek risināts, bet celtniecība pamazām turpinās. Acīmredzot pašvaldība reaģēja ar galvenā arhitekta upurēšanu.

Citādās domās par notikušo ir arhitektu biroja vadītājs Gundars Vīksna. Jāpiebilst, ka tieši šis birojs projektēja jaunceļamo "RIMI" K.Zāles laukumā. Par konfliktu, kura dēļ U.Kauguram būtu nācies aiziet, G.Vīksna teicās neko nezinām. Bet par logu lietu viņš bija informēts. "Formālais saskaņotājs "Vecliepāja" bija projektu akceptējusi, un tur absolūti nav galvenā arhitekta vainas," uzskata Gundars Vīksna. "It kā izskanēja viedoklis, ka "Vecliepājas" direktors Aivars Priedols neesot bijis tiesīgs to parakstīt, bet man kā projekta izstrādātājam nav pienākuma to pārbaudīt." Ja tomēr Kaugura aiziešanai no galvenā arhitekta amata iemesls bija konflikts ar "RIMI" celtniekiem, tad, pēc G.Vīksnas domām, "formālu iemeslu tādai amatpersonai kā galvenais arhitekts vienmēr var atrast".

Par Kaugura darbību galvenā arhitekta postenī G.Vīksna ir noskaņots visnotaļ pozitīvi: "Uzskatu, ka Uģis ir bijis viens no labākajiem pilsētu galvenajiem arhitektiem, kas jebkad ir strādājis Latvijā. Vienmēr esmu bijis priecīgs par viņa profesionalitāti un likumu interpretāciju. Nekad viņam kaprīzes nav bijušas augstāk par likumu." Jā, esot arī reizes, kad varētu veltīt kādus pārmetumus, piemēram, kad Kaugurs vadījis Būvvaldi, tad buksējuši izpildes termiņi. Bet neprofesionalitāti, lielas kļūdas nevarot pārmest.

"Pilsētas galvenā arhitekta darbs ir grūts pēc suņa," atzina Gundars Vīksna, kurš to labi zina, jo savulaik arī pats ir pildījis šo amatu. "Viņš vienmēr ir pakļauts politiskajām intrigām un ietekmei." Taču, viņaprāt, Uģis Kaugurs ar šo slogu labi ticis galā, vienmēr centies politiskām kaislībām oponēt ar profesionāliem argumentiem.

Citāds viedoklis ir kādam citam būvnieku pārstāvim, kurš gan vēlējās palikt anonīms. Kā viņš izteicās: "Administratīvais darbs dod varu, un cilvēkam ir jābūt ārkārtīgi garīgi nobriedušam, lai nesāktu šo varu izmantot. To vispār varētu uzskatīt par domes darba sindromu – jo vara izmainījusi daudzus cilvēkus."

"Gan savstarpējās sarunās, gan ar dokumentu starpniecību vienmēr esmu saskāries ar Kaugura kunga absolūtu neizpratni pret manām problēmām, vēlmi diktēt savus noteikumus un augstprātību," norādīja būvnieks. Viņš arī bilda, ka nepazīstot nevienu projektētāju, uzņēmēju, būvnieku, kas būtu citādās domās par Kaugura darba stilu savulaik Būvvaldes vadītāja postenī, pēc tam arī galvenā arhitekta amatā.

Šo apgalvojumu savukārt apgāž arhitektu kluba "V 10" viceprezidents Verners Pīlēns, kas Kauguru labi pazīst kā kluba biedru. "Uģis ir interesants cilvēks," saka V.Pīlēns. "Ļoti labs profesionālis un erudīta personība. Izcili orientējas avangarda kino, kas Latvijā vispār ir retums, bez tam arī mūzikā. Korekts arhitekts."

Par Uģa Kaugura humora izjūtu, kas vienam otram šķiet neizprotama, Verners Pīlēns saka: "Humora izjūta viņam ir īpatnēja. Varētu teikt, izsmalcināta, franču tipa, niansēta, bet kopumā lieliska." Viņš gan piekrīt, ka, iespējams, kādam tā var nebūt saprotama. Par augstprātību un ambīcijām kluba "V 10" biedru aprindās nerunājot, galu galā – ja pavisam nebūs ambīciju, tad jau arī nebūs sasniegumu. Taču ambīcijas un augstprātība U.Kauguram neesot raksturīgas, uzskata V.Pīlēns. "Varbūt viņš mazliet stāv pāri tādam zemākam slānim, un tur attiecīgi arī rodas pretreakcija," prāto kluba "V 10" viceprezidents.

Par Uģa Kaugura veikumu kā galvenajam arhitektam Verners Pīlēns izsakās, ka darbi ir visādi, grūti uzreiz izvērtēt ar plusu un mīnusu. "Laiks visu izvērtēs, taču manuprāt, Uģis ir diezgan daudz darījis pilsētas labā. Liepājā vispār nav sliktu arhitektu," viņš piezīmē, "ar to mēs lepojamies, bet Rīga par to mūs apskauž!"

Šobrīd gaidīsim, vai pašvaldība meklēs citu cilvēku galvenā arhitekta amatam, bet varbūt atkal plānotas kādas reorganizācijas. Kā arī interesēsimies par Kaugura turpmākajām gaitām, par kurām viņš šobrīd noslēpumaini klusē. Katrā gadījumā cerēsim, ka viņa interesantās idejas nekur nepazudīs un atradīs pielietojumu pilsētas vizuālā tēla izveidē arī turpmāk – tādā vai citādākā veidā.