Kurzemes Vārds

21:52 Svētdiena, 22. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Olimpiskās spēles un Liepāja

Ingrīda Verbele-Barkāne

1968.gada Mehiko olimpisko spēļu dalībniece vieglatlētikā

And˛ils Remess

Liepājas vieglatlētikā izauguši tikai divi olimpisko spēļu dalībnieki, un abi šajās pasaules galvenajās sacensībās piedalījās vienā un tajā pašā gadā. Ja Jānis Lanka bija pārcēlies dzīvot uz Rīgu gadus trīs pirms Mehiko spēlēm, tad Ingrīda Verbele devās studēt uz LVFKI tikai gadu pirms olimpiādes. Ja Lankam no iepazīšanās ar vieglatlētiku līdz iziešanai olimpiskajā arēnā pagāja desmit gadu, tad Verbelei divreiz īsāks laiks, bet pirmo medaļu Latvijas meistarsacīkstēs viņa izcīnīja jau divus gadus pēc savām pirmajām sacensībām.

Kādā peldētāju fiziskās sagatavotības nodarbībā vieglatlētikas treneris Jēkabs Kupšis bija pamanījis 1.vidusskolas slaidās skolnieces vieglo soli un aicināja meiteni savā treniņu grupā, solot skrejceļā labākus panākumus nekā peldbaseinā. Ingrīda vēl nebija sākusi pa īstam trenēties vieglatlētikā, kad jau nācās piedalīties sacensībās. Liepājniecēm vajadzēja doties uz Ventspili, taču stafetes skrējienā pietrūka vienas dalībnieces, Kupšis riskēja iesaistīt Ingrīdu, un 15 gadu vecā meitene dūšīgi turējās līdzi Latvijas labākajai vidusdistančniecei Alksnei.

Bet pēc trīs gadiem Ingrīda Verbele sasniedza to, ko līdz viņai no liepājniecēm bija spējusi tikai leģendārā Lavīze Pūce-Aldzere, bet pēc Ingrīdas vairs nav atkārtojusi neviena. Tās bija piecas medaļas vienās Latvijas meistarsacīkstēs, un godalgas viņa ieguva ne tikai tā sauktajos gludajos skrējienos, bet arī barjerskrējienā un pat augstlēkšanā.

1968.gadā PSRS olimpiskajā izlasē iekļuva četri Latvijas vieglatlēti, arī Ingrīda Verbele. No viņas reāli gaidīja ne vairāk kā iekļūšanu pusfinālā 400 metru skrējienā, un 20 gadu vecā sportiste to arī izdarīja. Savā priekšskrējienā Ingrīda finišēja trešā, pusfināla skrējienu sāka ļoti ātri un finiša taisni sasniedza līderu vidū, taču pietrūka spēka, viņu apsteidza sešas konkurentes, un kopvērtējumā Verbele ieguva 15.vietu.

Taču lielākās uzvaras nāca tikai pēc Mehiko olimpiādes, un septiņdesmitajos gados viņa bija viena no labākajām Padomju Savienības vidusdistanču skrējējām, ieguva Eiropas čempiones nosaukumu telpās, piedalījās divās kontinenta meistarsacīkstēs brīvdabas stadionos un izcīnīja bronzas medaļu, divas reizes uzvarēja PSRS meistarsacīkstēs, trīs reizes palīdzēja stafetes skrējienā labot Padomju Savienības rekordu, bet vienu reizi – pasaules rekordu.

Četrpadsmit gadu garumā Ingrīda Verbele-Barkāne bija viena no Latvijas vieglatlētikas līderēm, savu pēdējo, divpadsmito, republikas čempiones nosaukumu izcīnīja 1979.gadā, bet Latvijas rekordi trijās stafetes skrējienu distancēs, kurus Ingrīda palīdzēja labot, turas vēl tagad, kaut arī viens no tiem sasniegts pirms trīsdesmit septiņiem gadiem.