Kurzemes Vārds

16:44 Otrdiena, 23. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Liepājas iespēja kopā būt

AGRIS DAŅIĻĒVIČS, horeogrāfs, deju grupas "Dzirnas" vadītājs

– Es nesaprotu, kā var noorganizēt tādus grandiozus festivālus! Man patīk, ka Latvijā vismaz lielo festivālu rīkošanu tagad uztic profesionāļiem un ka viņi savu darbu pieprot arvien labāk. Nesen labs draugs man teica: "Sen pagājis laiks, kad pats sev laboju zobus." Tā arī tagad notiek festivālos – katrs dara savu darbu: apsardze rūpējas par drošību, organizatori – par cilvēku plūsmu, profesionāli darbinieki ierīko skatuvi, skaņu un gaismas, menedžments rūpējas par reklāmu, un šī sadarbība notiek arvien augstākā līmenī. Manuprāt, šobrīd Latvija var godam uzņemt ciemiņus no ārzemēm, jo protam organizēt labus festivālus. Vienīgais, ko es gribētu novēlēt organizatoriem, iemācīties vairāk rūpēties par dejotājiem. Tajā brīdī, kad dejotājiem jāiet uz skatuves, uz tās atrodas ārkārtīgi daudz visa kā, kas mūsu uzstāšanos ļoti apgrūtina – monitori, vadi, aparatūra, pa vidu, kā parasti, lielais bungu komplekts. Protams, ja pirms un pēc mums uzstājas mūziķi, tas ir saprotams, bet tā ir risināma problēma. Dejotājiem vienmēr uz skatuves ir pakārtota nozīme. Būtu jāiemācās operatīvi radīt vienlīdz labus apstākļus gan mūziķiem, gan kustību meistariem.

Man šķiet, ka tagad festivālu izvēla ir liela – ja vien maks atļauj, brauc, kur gribi. Eiropā ir ļoti daudz festivālu, bet pats es neesmu to fans. Mani vairāk vilina mežs, ūdeņi, klusums. Tas ir saprotams, jo mans darbs ir saistīts ar daudziem cilvēkiem, un liels cilvēku daudzums rada stresu un īpašu uzmanības koncentrēšanu. Esmu mierīgās atpūtas cienītājs. Neatceros, kad biju festivālā tāpat vien, kad nav bijis jāuzstājas. Skolas laikā gan retu reizi aizgāju uz diskotēkām satikt meitenes un no vecākiem slepus iedzert alkoholu. Ja par alkoholu, tad, manuprāt, pludmales festivālā situācija ir ļoti normāla, jo apsardze savu darbu dara labi. Kad nācu iekšā, apsargi pie ieejas jaunai meitenei atņēma litra pudeli šņabja un teica, ka teritorijā neko nedrīkst ienest. Ja apsargi strādā godam, tad viss ir kārtībā, jo festivālā alkoholam ir pietiekami augstas cenas, lai jaunieši nevarētu piedzerties.

Runājot par festivālu publiku, man nupat ienāca prātā Pētera Pētersona luga "Felikss un Felicita", kurā man bija tas gods piedalīties. Tur bija Felicitas vēstule tēvam, un vēstulē bija tādi divi vārdi: kopā būt. Man liekas, ka šī ir tā reize, kad mēs visi esam kopā. Mēs nevaram sagaidīt tos četrus gadus līdz nākamajiem Dziesmu un deju svētkiem Mežaparka estrādē, tāpēc tagad mēs esam kopā šeit, Liepājā.