Kurzemes Vārds

13:28 Svētdiena, 24. marts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Šās nedēļas norises

Nedēļa kā nozīmīgo izvēļu un svarīgo lēmumu karuselis

Aizvadītā nedēļa lokālajā un starptautiskajā politiskajā orbītā, kā jau to varēja prognozēt, izrādījās notikumiem tik pārbagāta, ka būtu tikai loģiski, ja dažos no procesiem sekotu spriedzes atslābums, kura laikā varētu izanalizēt paveikto un iekrāt spēkus nākamajiem darbiem un nedarbiem. Procesu izvērtēšanai un prognozēm, kā parasti, veltīts arī šis apskats.

Mazākuma valdības izmanīgie manevri

Lai kā arī plosītos labējā un kreisā opozīcija Latvijas parlamentā, no vienas puses valdību dēvējot par sarkanzaļu, bet no otras – saucot tās atbalstītājus par nodevējiem, tomēr Induļa Emša mazākuma valdība pagaidām visai veiksmīgi tiek galā ar zemūdens akmeņiem, aizvadītajā nedēļā bez pārliekām pūlēm apstiprinot nacionāli domājošu ārlietu ministru.

Tiesa, diezin vai šai valdībai tādēļ var piedēvēt īpaši smalku taktiķu nopelnu, kas prot iemidzināt pretiniekus, radot par sevi iespaidu, ka ir nevarīgāka nekā īstenībā, bet realitātē virzoties uz iecerēto kursu. Jo tomēr visuzskatamāk ārlietu ministra apstiprināšana sevi ļāva nodemonstrēt Emša valdības atbalstītājiem no kreisā spārna, kas iesākumā tālredzīgi patielējās, bet tad ar uzsvaru nobalsoja par Arti Pabriku kā mazāko no ļaunumiem šās valdības stabilitātes uzturēšanai, un, protams, šajā gadījumā vismuļķīgākajā situācijā nonāca par valdības stūrakmeni uzskatītā Tautas partija, kurai uz nacionāli konservatīvās statusu, kā tas dažkārt no pašu oran˛o mutes ticis pozicionēts pirms tam, līdz ar to pretendēt būtu smieklīgi.

Tautas partija gan paliek esošās valdības pamats, taču šajā gadījumā interesanti, kā notikumi attīstīsies tālāk, jo skaidrs, ka zīle rokā ir varas noturēšana šobrīd, un no šāda aspekta Tautas partija nemaz nav tik ļoti ieinteresēta citā valdībā jeb vairākuma nodrošināšanā, jo tad varā vajadzētu dalīties ar citiem. Tomēr mednis kokā šajā gadījumā ir nākotne, un, ņemot vērā šās valdības nepopularitāti un pašvaldību vēlēšanu tuvumu, Tautas partijai būs jāmeklē manevru iespējas, jo pretējā gadījumā tā var piedzīvot arī fiasko nākamā gada martā. Visracionālāk un, lai cik tas skanētu naivi, arī valstiskāk būtu kopīgas valodas meklēšana ar "Jauno laiku". Taču jau iepriekš kļuva skaidrs, ka šonedēļ paredzētās abu partiju sarunas diezin vai vedīs pie kādām nebūt pārmaiņām, jo skeptiski par tām izteikušās abas puses.

Jābilst, ka "Jaunajam laikam" tas ir izdevīgi tikai no viedokļa, ka var kritizēt esošo valdību par brāļošanos ar kreisajiem un nekonstruktīvu darbību, kas nav tālu no patiesības, jo uz nopietnākām reformām šis Ministru kabinets ir gatavs tikai vārdos, kamēr darbi tā paša mazākuma dēļ izpaliek. Tomēr Repšes partijai pašai var pārmest konstruktīvisma trūkumu, jo tai kā Saeimas lielākās frakcijas īpašniecei nav izdevies piedāvāt idejas, kas būtu pietiekami interesantas pārējām labējām partijām tiktāl, lai tās domātu par valdības maiņu. Tāpēc "Jaunajam laikam" būtiski būs precīzi sevi pozicionēt gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, kurām arī būs jāparāda, vai šī patiešām ir ilgdzīvojoša rīcības partija, vai arī uzvara parlamenta vēlēšanās bijusi nejaušība.

Ja valdības liktenis ir abu šo partiju rokās, tad pārējie politiskās spēles dalībnieki, protams, turēsies pie esošās valdības visiem spēkiem. Jo zaļie zemnieki nevienā citā labējo partiju kombinācijā nespēs gūt tik ietekmīgus posteņus, Pirmā partija ne tikai nevar cerēt uz esošo ietekmi, bet tai varētu būt problēmas pat ar atrašanos pie varas galda, savukārt kreisajiem šī ir vienīgā iespēja ne tikai runāt, bet arī tikt uzklausītiem. Šobrīd izskatās, ka esošais varas izkārtojums saglabāsies vismaz līdz budžeta grozījumu apspriešanai septembrī, taču jebkurā gadījumā interesanti būs pavērot, kā tiks radīta augsne pārmaiņām, kuru iespējamību pieļauj faktiski ikviena no labējām partijām. Bet tikmēr Emša valdības karavāna kaut smagnēji, bet ripo tālāk.

Eiropas saime uzsāk kopdarbus

Aizvadītā nedēļa bija, iespējams, viena no nozīmīgākajām Eiropas Savienībai kopš tās paplašināšanas, jo tika dalīti amati Parlamentā un izraudzīts gan tā spīkers, gan jaunais Komisijas prezidents. Latvijas deputātiem sacensībā par amatiem veicās dažādi, un iepretim veiksmēm, kas ļāva pie labiem posteņiem komitejās tikt Georgam Andrejevam un Ģirtam Valdim Kristovskim, gadījās arī nepatīkamas vilšanās, jo bez cerētā posteņa palika iepriekšējais Latvijas ārlietu ministrs Rihards Pīks. Tomēr skaidrs, ka Latvijas priekšstāvji pasaulē lielākajā parlamentā, kas ievēlēts tiešās vēlēšanās, ir lielākoties vieni no Strasbūras deputātu stropa dalībniekiem. Savukārt, ja lūkojam vēlēšanu rezultātus, kas skar visas šīs pagaidām niansēs vienkāršam mirstīgajam pat grūti aptveramās mašinērijas augšgalu, tad prognozes izteikt ir daudz grūtāk, jo gan Eiroparlamenta prezidents Hosē Borels, gan Eiropas Komisijas vadītājs Žozē Manuels Barrozo pie amatiem tika visnotaļ sarežģītu politisko kombināciju rezultātā, tāpēc pagaidām grūti pateikt, ko šie vīri spēs kā amatpersonas un cik ļoti viņu darbību ietekmēs Eiropas Savienības lielvalstu vienošanās un intereses.

Katrā ziņā darba noteikti netrūks ne vienai, ne otrai institūcijai, jo Eiropas Parlamentam ne tikai vajadzēs ratificēt konstitūciju un apstiprināt Eiropas Komisijas sastāvu, bet arī veikt izskaidrošanas darbus savu valstu pilsoņiem, kāpēc Eiropas Savienība ir noderīga, jo skepse šajā sakarībā nebūt nav process, kas strauji iet mazumā. Savukārt Eiropas Komisijas līderim ne tikai vajadzēs piebremzēt lielvalstu centienus būt vienlīdzīgākiem par citiem, bet arī vismaz izprast, kādas problēmas ir raksturīgas katrai no divdesmit piecām organizācijas dalībvalstīm. Vai bijušajam tālās Dienvideiropas zemes – Portugāles – premjeram pietiks prasmes iedziļināties, piemēram, tajos Latvijas kreņķos, kuros palīdzīgu roku var sniegt Eiropas Savienība, – tas ir jautājums, uz kuru gribētos apjaust atbildi iespējami īsākā termiņā.

Balansēšana uz konfliktu naža asmens

Planētas karstāko notikumu apritē stāvoklis Irākā, protams, saglabā savu īpašo statusu, un aizvadītajā nedēļā īpaši neomulīgi jutās Bulgārijas un Polijas pilsoņi, jo viena no teroristu organizācijām solīja šajās valstīs organizēt terora aktus, ja vien netiks aizvākts karaspēks no Irākas. Jābilst, ka draudu un iebiedēšanas politika arvien uzskatāmāk dominē Irākas nemiernieku taktiskajā arsenālā, un, atbrīvojot filipīniešu gūstekni pēc šās valsts pārstāvju atsaukšanas no Irākas, Savienoto Valstu un to sabiedroto pretinieki labi pierādīja, ka spēlītes ar šantāžu un ķīlniekiem pieprot pēc vislabākajiem paraugiem. Un atliek cerēt, ka konfliktā iesaistīto valstu drošības dienesti, savstarpēji kooperējoties, būs profesionāli pietiekami izveicīgi, lai neatkārtotos Ņujorkā vai Madridē piedzīvotās šausmas.

Tomēr aizvadītā nedēļa Irākā pagāja samērā mierīgi, tāpēc priekšplānā izvirzījās situācija Tuvajos Austrumos, kur gan vienā, gan otrā no konfliktējošām pusēm ogles gruzdēja ne jau tikai savstarpējās attiecībās vien. Izraēla jau kuro reizi apliecināja, ka aiz ASV platās muguras var atļauties būt paštaisnāka starptautiskās attiecībās nekā pārējās valstis, turklāt dzīve rāda, ka Lielā brāļa plecs šai valstij ļauj īpaši neuztraukties par taktiskuma trūkumu savu politiķu izteikumos. Pāris dienu laikā Izraēla vispirms pamanījās ar saviem nepārdomātajiem izteicieniem pamatīgi nokaitināt Franciju, bet tūlīt pēc tam pauda, ka tai nav saistoša ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija, kurā pieprasīts nojaukt uzbūvētās drošības sienas daļas Jordānas rietumkrastā. Lai arī par rezolūcijas projektu balsoja 150 valstu pārstāvji, šai rezolūcijai nav juridiska spēka, tāpat kā tāda nav Starptautiskajai tiesai, kas līdzīgu lēmumu pieņēma šā mēneša sākumā.

Savukārt no ANO Drošības padomes, kura spēj pieņemt respektējamus lēmumus, Izraēlai nav ko bīties, jo tur ASV noteikti izmantos savas veto tiesības, kā tās ne vienreiz vien jau rīkojušās. Arī Izraēlas konflikti ar ANO Ģenerālo asambleju nav nekas jauns, jo dažādas domstarpības bijušas uzmanības centrā kopš septiņdesmito gadu sākuma, bet kopumā ANO līdz šim gadam bija pieņēmusi astoņpadsmit dažādu rezolūciju, nosodot Izraēlu par cilvēktiesību pārkāpumiem. Bet parasti šie diplomātiskie rājieni nav traucējuši Izraēlai īstenot tās iecerēto politiku.

Protams, ka ikviena šāda rezolūcija ir vismaz morāls gandarījums palestīniešiem, kuri, sajutuši starptautiskās sabiedrības atbalstu cīņā par savām tiesībām, karo arvien uzstājīgāk. Tomēr šoreiz palestīniešu gandarījumam krietnu darvas karoti piegāza nemieri pašu vidū. Kaut arī vismaz pagaidām izdevies novērst premjera demisiju, tomēr palestīniešu līderim Jasīram Arafatam vajadzēja veikt vērienīgus diplomātiskos manevrus, lai rastu kompromisu starp savu oponentu prasībām un paša iecerēm palestīniešu drošības struktūru pārvaldē. Vai Izraēla turpinās savu daudzatļautību un vai Arafatam izdosies saglabāt šo palestīniešu valdību, to raudzīsim šonedēļ.

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

\ Pateicoties kreisās Tautas saskaņas partijas atbalstam balsojumā par ārlietu ministra apstiprināšanu, darbu var turpināt Induļa Emša mazākuma valdība.

\ Pēc īpaši asiņainas nedēļas nogales uz Latvijas ceļiem amatpersonas lemj par īpašas satiksmes kontroles ieviešanu.

\ Pirmo reizi Latvijas kriminālistikas vēsturē atklāta vērienīga viltotu ASV dolāru un eiro drukātava, kurā konfiscēti vairāk nekā 600 000 dolāru.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Par ārlietu ministru tiek apstiprināts Tautas partijas deputāts Artis Pabriks.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

\ Eiropas Parlaments izvēlas Eiropas Savienības galvenās amatpersonas un sadala pārējos posteņus.

\ Izraēla paziņo, ka ignorēs ANO Ģenerālās asamblejas nosodošo rezolūciju un turpinās celt drošības mūri.

\ Bulgārija un Polija saņem draudus par terora aktiem, ja no Irākas netiks aizsaukti turp deleģētie šo valstu miera uzturēšanas spēki.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Turpmākos divarpus gadus Eiropas Parlamentu vadīs spāņu sociālists Hosē Borels.