Kurzemes Vārds

23:31 Otrdiena, 21. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Darba intervijas – bubulis vai iespēja izcelties

Vasarā vairāk jauniešu sāk meklēt darbu, jo ir pabeigtas mācību iestādes vai, neizdodoties iekļūt kādā augstskolā, jāsāk domāt, kā nopelnīt dienišķo maizīti. Ja nav liels paziņu un radu pulks, kas var iekārtot darbā, atliek sūtīt CV un gaidīt uzaicinājumu uz darba interviju. Tieši no pārrunām ar nākamo darba devēju vai viņa izvēlēto intervētāju būs atkarīgs, vai darba meklētājs tiks pie kārotā amata, tāpēc ir nepieciešams atstāt par sevi labu iespaidu. Lai varētu laikus sagatavoties darba intervijai, "Kaktuss" aprunājās ar jauniešiem par viņu pieredzi un uzklausīja ieteikumus, kā labāk rīkoties šādās lietišķās tikšanās reizēs.

Nevajag aizrauties ar sevis slavināšanu

"Dodoties uz interviju, iepriekš negatavojos – gribu, lai viss rit savu gaitu, nevis kā esmu ieplānojusi. Arī par firmu, kur domāju strādāt, īpaši neinteresējos, man pietiek, ja zinu, cik uzņēmums ir liels un cik cilvēku tajā nodarbināti,” saka Aija Z. Viņa atklāj, ka parasti intervijas laikā jūtas saspringta, jo baidās pateikt kaut ko nevajadzīgu: "Tāpēc uz jautājumiem cenšos atbildēt konkrēti, jo esmu ievērojusi, ka intervētājiem nepatīk, ja izplūst garās runās."

Sanita C. savukārt ir pārliecināta, ka rūpīga gatavošanās pirms darba intervijas ir veiksmes pamats, tāpēc ir lietderīgi uzzināt svarīgākos faktus par uzņēmumu un noskaidrot, kādu amatu ieņem intervētājs. “Tas ļaus secināt, kādai sarunas tēmai jāgatavojas – tiks apspriestas manas personības pozitīvās un negatīvās īpašības vai arī būs jādemonstrē zināšanas konkrētā specialitātē,” uzskata Sanita C.

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas retorikas pasniedzēja Sandra Okuņeva rekomendē pirms došanās uz darba interviju sagatavoties – apdomāt, kādas rakstura īpašības amatam būtu īpaši svarīgas, un tās mēģināt izcelt, savukārt notušēt tās, kuras varētu traucēt. “Lietderīgi ir palasīt arī kādu literatūru par darba intervijām, lai uzzinātu, ko intervētājs parasti prasa. Ir jautājumi, kuri var samulsināt, tāpēc ir labi, ja iepriekš ir apsvērtas dažādu jautājumu atbildes,” uzskata S.Okuņeva.

“Savu pirmo darba interviju nemaz nevēlos atcerēties, jo šausmīgi izgāzos – sastāstīju, cik man ir labas rakstura īpašības, ka esmu godīgs, draudzīgs, uzticīgs un ka man nepiemīt nekādi kaitīgi ieradumi, vienā vārdā sakot, esmu zelta puisītis,” ar smaidu atceras Oskars T., kuram labo īpašību uzskaite tomēr nepalīdzēja iegūt darbu. Paanalizējot sevi no malas, viņš nonācis pie secinājuma, ka neviens darbā nepieņemtu tādu uzpūtīgu un patmīlīgu cilvēku, par kādu viņš sevi bija padarījis.

Melošana nav labākais risinājums

Aija G. domā, ka no intervētāju puses nav taktiski likt uzskaitīt labās un sliktās rakstura īpašības: “Ja man liek nosaukt sliktās īpašības, tad es parasti minu godīgumu un pieticību, skaidrojot, ka godīgums mūsdienās nekam neder, savukārt ar pieticību pa karjeras kāpnēm neuzkāps.” Viņa uzskata, ka darba dēļ nav vērts pazemoties un kaut ko noslēpt ar meliem, jo pasaule ir maza un mānīšanos var atmaskot.

“Intervijā man jautāja, cik svešvalodas es pārvaldu, minēju, ka vismaz trijās varu runāt tekoši. Kad man katrā svešvalodā lika nodeklamēt kādu četrrindi, meli atklājās un nelīdzēja pat attaisnojums, ka neesmu dzejas mīļotāja,” rūgtā pieredzē dalās Inga.V. Pasniedzēja S.Okuņeva uzskata, ka, norādot vājās īpašības, darba meklētājs var būt arī ieguvējs, jo darba devējs pretendentā var saskatīt analītiski spriest spējīgu un paškritisku cilvēku.

Daudzi jaunieši “Kaktusam” atklāj, ka pirms intervijām un to laikā jūtas ļoti nervozi. Kāds puisis pat atzinās, ka viņam nav nekādas pieredzas ar darba intervijām, jo līdz tām vēl nav ticis – stresa radītās vēdergraizes viņu attur no aizkļūšanas līdz darba intervijas vietai. “Pārrunas parasti ilgst kādas 45 minūtes, un visu šo laiku jūtos saspringta un uztraukusies, tāpēc man vienmēr liekas, ka esmu izgāzusies un mani darbā nepieņems,” stāsta Solvita C.

Daudzos vaļaspriekus labāk neatklāt

Priekšstats par cilvēku rodas pirmajā minūtē, tāpēc ir svarīgi par sevi radīt labu iespaidu. Zinātnieki ir pierādījuši, ka tajos cilvēkos, kas šķiet simpātiski, ieklausāmies uzmanīgāk. “Priekšstats veidojas no cilvēka apģērba, stājas, acu skatiena un žestiem. Būtu jocīgi, ja darba devējs, kas meklē darbinieku organizatorisku pienākumu pildīšanai, pieņemtu cilvēku, kas darba intervijas laikā nebūtu ne uz mirkli pacēlis uz augšu acis,” saka S.Okuņeva. Liekas rokas kustības ir tās, kas norāda uz uztraukumu un nepārliecinātību, tāpēc, piemēram, nevajadzētu dikti burzīt līdzpaņemtos dokumentus. “Manuprāt, cilvēkam vispirms ir jābūt patiesam un nav ļoti jācenšas noslēpt savu satraukumu, jo intervētājs jau apzinās, ka cilvēks tāds būs. Bet, ja kandidāts prot pārvarēt nervozitāti, darba devējs to var novērtēt kā lielu plusu,” uzsver LPA lektore.

Aija Z. uzskata, ka uz pārrunām jāģērbjas solīdi un atbilstoši amatam, uz kādu pretendē: “Ja būsi apģērbies skaisti un akurāti, bet nebūsi tik gudrs kā tā persona, kas ieradusies, nepienācīgi tērpusies, noteikti uz pārbaudes laiku pieņems labāk ģērbto.” Jānis L. atceras gadījumu, kad viņa draugs no rokmūziķu aprindām ieradies uz darba interviju, tērpies ikdienas drēbēs, vadītājs viņu palūdzis doties uz mājām un atgriezties solīdākā izskatā. “Ja cilvēks pārrunās ieradīsies drēbēs, kuras viņš neprot valkāt, un tās traucē, tas var būt signāls, ka viņš var neiederēties arī nākamā darba vietā. Bet nevar ierasties, piemēram, mākslinieciski nekārtīgās drēbēs, pretendējot uz kādu ierēdņa amatu,” norāda S.Okuņeva.

Viens no biežākiem jautājumiem, ko darba intervijās uzdod – kādu algu vēlas saņemt, tāpēc vajadzētu par to iepriekš padomāt. Daži iesaka minēt summas intervālu, piemēram, no 100 līdz 300, par kādu būtu gatavs strādāt. “Jautājums par algas apmēru mani tracina, jo nevaru

savas spējas objektīvi novērtēt, tāpēc vienmēr baidos, ka nepaprasu par daudz,” bažas pauž Aija Z. “Es vispār nesaprotu, kāpēc uzdod tādu jautājumu, man liekas, ka tā ir ņirgāšanās par cilvēku, jo priekšnieks vienalga nerespektē manas vēlmes un maksā, kā viņam tīk,” novērojis Zigmārs M.

S.Okuņeva iesaka kritiski pavērtēt arī uzrakstīto savā CV, piemēram, sadaļā par vaļaspriekiem: “Ja piesakās uz kādu darbu, kur ir liela slodze, neieteiktu minēt daudzus vaļaspriekus, piemēram, ka katru brīvu brīdi pavada burājot. Tas var pievērst iespējamā priekšnieka uzmanību – viņam var rasties priekšstats, ka darbiniekam svarīgāka ir dzīve pēc darba un hobiji var traucēt darba pienākumu pildīšanu.”

Da˛as lietas, ko nevajadzētu darīt intervijas laikā:

*ieņemt kabinetā ērtāko sēdvietu, pirms intervētājs to nav lūdzis;

*košļāt košļeni un parādīt savu burbuļu pūšanas prasmi;

*likt manīt, ka jūs vairāk interesē nauda, nevis veicamie uzdevumi;

*uzsvērt, cik iepriekšējais darba devējs bijis slikts un ka viņš

nekādi nespējis jūs novērtēt;

*atklāt savas naudas problēmas un ģimenes dzīves likstas;

*lai arī cik mobilais telefons būtu neatlaidīgs, atbildiet uz zvanu

pēc intervijas;

*smēķēt, lai arī darba devējs to dara un piedāvā arī jums;

*sarunāties kā ar vecu draugu, lietojot uzrunas formu tu;

*taisnoties par nelielo darba pieredzi un zināšanām kādā jomā;

*atbildēt uz jautājumiem tikai ar un .