Kurzemes Vārds

01:21 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Sarakste ar lasītāju

Grib ieviest kārtību

Kirils Bobrovs

Lasītāju pretenzijas pret avīžniekiem un apkārtējo pasauli vispār paliek nemainīgas, un viņu aplūkoto tēmu loks nav visai plašs. Taču ir arī daži izņēmumi. Iedomājieties, ienāk padzīvojis, enerģisks cilvēks, apsēžas un izmoka savu ļoti personīgu un negaidītu jautājumu: vai pie mums nenotiek kaut kādas izmaiņas ar telpu un laiku? Attiecībā uz telpu mums bija grūti atbildēt, bet kas attiecas uz laiku, tad viss ir vienkārši: lai nodarbotos ar filozofijas pamatjautājumiem, pietrūkst tieši jau šī laika. Kaut gan padomāt par to ir interesanti.

Tālāk, pats par sevi saprotams, sarunas par apkuri. Piezvanīja sieviete ar pretenzijām, pauda sašutumu, ka viņu neapmierina ne "Liepājas siltums", ne tas, kā mēs interpretējam ar to saistītos notikumus. "Sakiet, kad jūs beidzot beigsit rakstīt par to puisi? Apnicis jau!" Šo rindiņu autors paskaidro no paša pieredzes, ka viņš arī maksā par to puisi un izeju diemžēl neredz. Sieviete kļūst sirdīga: "Nav tiesa! Jūs domājat, ka jūsu puisis aizbraucis kaut kur uz Krieviju, bet viņš klaiņo pie piektās skolas!" Kā lai rīkojas? Jāapsola, ka, lai izvairītos no nepatikšanām, turpmāk to puisi mēs centīsimies nelietot daudzos locījumos. Lai katrs domā pēc savas saprašanas.

Pēc tam ieradās Natālija Mikniene no Kuģinieku ielas 7. Sak, visas ierīces izslēgtas, bet elektrības skaitītājs griežas. Tāpēc maijā patērētas 200 kilovatstundas, jūnijā – 100, bet jūlijā – 135. Apmeklētāja grib zināt, par ko viņa maksā. Kā vienmēr, šādos gadījumos vislabāk to uzzināt namu pārvaldē. Bet viņa saka, ka jau to esot darījusi, bijis atnācis elektriķis, kas "ne velna nejēdz" un "vispār visi tur ir krāpnieki – īres maksu jau četras reizes paaugstinājuši!"

Vēl bija atnākusi pavecāka sieviete no Vītolu ielas. Parāds viņai sakrājies liels – gan par īri, bet īpaši par apkuri, nāk mākleri, grib privatizēt dzīvokli. Ko darīt nabaga pensionārei? Stop, šeit jābūt uzmanīgai un vērīgai. Lai nepaliktu bez jumta virs galvas. Mēs par šādiem gadījumiem jau rakstījām. Taču mana sarunu biedrene laikrakstu neabonē. Tālāk seko sīks stāstījums par visām likstām, par to, ka nesen apglabājusi vīru, ka pensija tikai 59 lati. Ar līdzjūtību vien viņai, protams, nepalīdzēt. Viņa aizbildinās, ka visu mūžu ar vīru strādājuši jaunceltnēs un dzīvokli nopelnījuši. Kā lai pasaka, ka tagad vairs tā nav, ka pagalmā pūš pavisam citi vēji, pasacīt tā, lai neaizvainotu cilvēku? Sociālisms ir beidzies, taču šādos gadījumos runāt par to ir nevietā.

Arī vēl sīkas replikas par dažādo. Iespējams, mēs redakcijā arī paši esam pie tā vainīgi, rādot savās fotoreportāžās daudzas nelikumīgas izgāztuves pilsētā. Vai mēs nerakstām par tām pārāk bieži? Lasītāji, redzot laikraksta lappusēs kaimiņu neuzkopto pagalmu, drīz vien sāk pieprasīt, lai nofotografētu arī viņu postažu. Izdarīt to var pavisam vienkārši, problēma ir citur. Šādu vietu un objektu ir pietiekami daudz. Un kādēļ gan mums tagad vajadzētu fotografēt tieši nepievilcīgo pagalmu Rožu ielā 16? Nesen bija tāds uzaicinājums. Varbūt tādēļ, ka šī vieta atrodas pavisam tuvu Pilsētas domei. Uzaicinātāji droši vien domājuši, ka domniekiem kļūs neērti un viņi attiecīgi rīkosies.

Pērn publicējām rakstu par bīstamām namu karnīzēm, krītošiem ķieģeļiem un apmetuma gabaliem, par to, ka var gūt nopietnu traumu. Starp citu, pēc šī raksta šis tas tika paveikts. Bet nesen mums piezvanīja, ka Republikas ielā 12 no karnīzes atlūzis apmetuma gabals. Tātad jāgatavo jauna reportāža. Tiesa gan, piezvanījušais ironiski ieteica ko citu: pagaidīt, kamēr kāds cietīs, tad, iespējams, kāda inspekcija pārbaudīs visas ielas.

Jau vairākas reizes mums ziņoja par gružu nesavlaicīgu izvešanu no dārzkopības kooperatīva teritorijas Šķēdē. Reizēm tos mēdz sadedzināt arī uz vietas. Šādu faktu var apliecināt arī šo rindiņu autors. Galvenais, pārpildītie konteineri rindām izdaiļo tieši šoseju, no kuras sākas mikrorajona ielas. Lai nu ko, taču šo mājīgo un ziedošo stūrīti ārzemniekiem rādīt nevajadzētu. Kad redakcijai lūdz padomu un sadarbību vai palīdzību, tad atbilde vienmēr ir viena: kooperatīvam ir savi statūti, un saskaņā ar tiem tas ievēlē valdi, kas atbild par visām šīm problēmām. Kārtība jāievieš pašiem. Varbūt pienācis laiks sasaukt sapulci? Ziemā to izdarīt būs grūtāk.

Atkritumu problēma Šķēdes apkaimē neaprobežojas ar gružu kaudzēm pie iebrauktuves vasarnīcu masīvā. Piegružots tiek arī mežs, kas to atdala, un jūras piekraste. Iespējams, dārzkopji nes tur visu, kas pagadās, tādēļ ka atkritumus, piemēram, stikla lauskas, vienkārši nav kur izmest. Taču visdrīzāk tas ir kultūras jautājums. Nesen man iznāca būt Šķēdes pludmalē. Tur nokļuvu, ejot pa grants ceļu, kas veda no pilsētas robežzīmes. Tā galā stāvēja vairāk nekā desmit automašīnu. Starp citu, tas nav aizliegts. Cilvēki ieradušies no pilsētas – nebrauksi taču ar mašīnu puskilometru, lai nopeldētos. Bet visapkārt tuvējā priedainē – atkritumu kaudzes, it īpaši pudeles. Un, tā kā tās bija pat iesaiņotas polietilēna paketēs, tad viegli iedomāties, ka atceļojušas no tālienes bagāžniekos. Kā mums vajadzīgas zaļās patruļas! Tās varētu pēc piketiem Rožu laukumā kolektīvi doties aizstāvēt savas idejas Šķēdes jūrmalā.