Kurzemes Vārds

01:20 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

!Dienas tēma

Kur atrast glābšanas riņķi slīkstošajai satiksmes drošībai?

Andrejs Rjabcevs

Gada laikā Latvijā automašīnu vadītāju skaits palielinās par nepilniem 27 tūkstošiem, un tas nozīmē, ka uz ceļiem un visu lielāko pilsētu ielās satiksmes intensitāte kļūst arvien lielāka. Un daudz biežāk notiek avārijas. Gan paši autovadītāji, gan arī speciālisti atzīst, ka šī problēma jau ilgāku laiku ir aktuāla arī Liepājā. Aizvien biežāk veidojas arī sastrēgumi. Kas ir iecerēts pilsētas centrālās daļas atslogošanai, novirzot intensīvo transporta plūsmu, un ko tieši paredz darīt, lai uzlabotu satiksmes drošību un organizāciju?

Iela par šauru, signāls par ātru

Šā gada aprīlī tika publicēta melno punktu karte, kurā, vadoties pēc reģistrēto satiksmes negadījumu skaita un cietušajiem, noteikti bīstamākie krustojumi, kas autovadītājiem sagādā vislielākās raizes. Speciālistu vērtējumā, Liepājā kopskaitā ir 27 šādi bīstamie punkti, kur visbiežāk notiek negadījumi un ir cietušie. Neparasti, ka lielākā daļa šo punktu atrodas tieši uz abām mūsu pilsētas satiksmes maģistrālēm – Ganību un K.Ūliha ielā, kur par sevišķi bīstamu nosaukts gandrīz katrs krustojums.

"Kurzemes Vārds" šoreiz lūdza Liepājas Autobusu parka satiksmes autobusu šoferus un arī citu transportlīdzekļu vadītājus, kas ikdienā daudz laika pavada pie stūres, norādīt, kuri, viņuprāt, ir problemātiskie punkti Liepājas ielu tīmeklī. Vairāki autovadītāji neslēpa, ka vislielākās raizes viņiem sagādā Lielās un Graudu ielas krustojums pie bijušā tirdzniecības nama "Kurzeme". Pieredzējušie autobusu vadītāji skaidro, ka ikdienā nereti šajā krustojumā veidojas bīstamas situācijas, jo daudzi no Lielās ielas grib veikt kreiso pagriezienu uz Graudu ielu, taču intensīvas satiksmes dēļ tas nav tik viegli izdarāms. Tieši tāpēc bieži luksoforā jau iedegas sarkanais signāls, bet automašīnas vēl nav paspējušas atbrīvot krustojumu un pabeigt manevru. "Manuprāt, šajā krustojumā ir jānoregulē luksofors tā, lai nedaudz ilgāk degtu dzeltenais signāls. Šobrīd tas tiešām pārslēdzas pārāk ātri, un automašīnas nevar paspēt normāli nogriezties," sprieda viens no satiksmes autobusu vadītājiem.

Bīstamas situācijas veidojas arī Kungu ielā, jo parasti dienas vidū pie spēļu bāra "Bumerangs" un līdz krogam "Lemo" ielas kreisajā pusē mēdz novietot braucamos. Taču problēmas sākas tad, kad no šīs stāvvietas ir jāizbrauc, jo tas lielākoties iespējams tikai tad, ja luksofors Zivju un Kungu ielas krustojumā uz brīdi ir aizkavējis satiksmi.

Ikreiz ar sakostiem zobiem autovadītājiem iznāk mērot ceļu uz Tosmari, jo, lai arī cik uzmanīgi šoferis brauktu, tik un tā spēkrats nemitīgi tiek mētāts pa daudzajām bedrēm. Nav labāka situācija, autobusu šoferu skatījumā, arī Ziemeļu ielā, kur ielāpi uz brauktuves salikti cits uz cita, taču lielas jēgas no tā nav, jo tāpat iznāk daudz manevrēt, lai nesadangātu spēkratam kādu riteni.

Lai arī ne tik bieži dzirdēts par avārijām Vītolu ielā, tomēr autovadītāji arī to iekļāvuši problemātisko vietu sarakstā. Ņemot vērā, ka bieži vien šajā ielā automašīnas ir sarindotas gar abām malām, braukšanai paliek neliela daļa, sevišķi Vītolu ielas galā pie "Hansabankas", kur nereti rodas grūtības izmainīties ar pretimbraucošo. Turklāt visu vēl vairāk sarežģī arī ielas segums, kas vadītāju vērtējumā neatbilst nekādiem standartiem.

Tās ir tikai dažas no ielām, par kurām "Kurzemes Vārdam" sūdzējās autobraucēji. Sarakstu ar problemātiskajām vietām gan pilsētā, gan arī uz rajona ceļiem varētu turpināt ar vairākiem desmitiem krustojumu un ielu.

No viena grāvja – citā

Arhitekti un citi speciālisti jau sen runāja, ka pilsētas centrs pamazām kļūst par šauru tik lielam automašīnu skaitam, kāds šobrīd ir Liepājā. Braucēji par to var pārliecināties, piemēram, dienas vidū vai ap pulksten 17 braucot pa Lielo ielu gar tirdzniecības namu "Kurzeme" Pētertirgus virzienā. Ņemot vērā, ka no tramvaja pieturas Tirgoņu ielas virzienā regulāri ir ļoti intensīva gājēju plūsma pāri pārejai, nereti šajā vietā veidojas sastrēgumi. Jau izskanējušas bažas, ka pilsētas centra nākotne varētu būt līdzīga Rīgas vecpilsētai, kurā iebraukt iespējams tikai ar speciālām atļaujām vai ar maksas caurlaidēm, taču oficiālu apstiprinājumu šādām runām "Kurzemes Vārds" nerada.

Bažas raisa arī tas, ka pilsētas centrālā daļa turpina attīstīties, vēršas plašumā biznesa vide, un jau tagad uzsākti tirdzniecības nama "Kurzeme" rekonstrukcijas darbi, lai ap Ziemassvētkiem pilsētniekiem un visiem tiktu atvērts moderns biznesa un tirdzniecības centrs. Tomēr nepārprotami šāda objekta atrašanās pilsētas sirdī veicinās arī vēl lielāku automašīnu kustību tuvējās ielās. Arī Liepājas domes Būvvaldes vadītāja Agrita Kulvanovska neslēpa, ka satiksme pilsētas centrā rada bažas, taču vismaz tuvākajā nākotnē būtiski uzlabojumi nav paredzami.

"Transporta novirzīšana prom no centra tik un tā situāciju neatrisinās, jo tad sastrēgumi veidosies tajās ielās, uz kurām būs novirzīta satiksme. Jau tagad Ganību un Ūliha ielas ir ļoti intensīvas satiksmes ziņā, līdz ar to no sastrēgumu problēmas mēs tik un tā, visticamāk, nevarēsim izvairīties," pauda Būvvaldes vadītāja.

Kas attiecas uz jau minēto tirdzniecības namu "Kurzeme", A.Kulvanovska skaidroja, ka pašlaik līdz Būvvaldei nav nonākušas nekādas oficiālas ziņas par to, kā arhitekti iecerējuši organizēt automašīnu piebraukšanu objektam. "Šis projekts vēl ir izstrādes stadijā, tāpēc pašlaik dots akcepts konstrukciju atsegšanai un fasādes rekonstrukcijai. Par satiksmi nekas vēl nav saskaņots ar Būvvaldi," informēja A.Kulvanovska.

Satiksmes bieds – mācību automašīnas

Ceļu satiksmes drošības direkcijas Liepājas nodaļas priekšnieks Ivars Ķervis "Kurzemes Vārdam" apstiprināja, ka arī šajā dienestā jau ilgāku laiku tiek meklēti dažādi risinājumi un iespējas, kā atslogot pilsētas centra ielas no intensīvās satiksmes plūsmas. Pēc statistikas datiem, šobrīd Latvijā uz 1000 cilvēkiem ir 366 transportlīdzekļi, un tas nozīmē, ka automašīna vai motocikls ir gandrīz trešdaļai iedzīvotāju. Taču, lai arī automašīnu skaits nemitīgi palielinās, ielas diemžēl paliek tikpat platas, cik tās ir bijušas vienmēr, un līdz ar to pamazām arī Liepājā sāk veidoties sastrēgumi.

"Esam arī domē vairākkārt runājuši par iespējām kaut ko mainīt šajā sistēmā, un nu jau divus mēnešus strādājam, lai no centra ielām varētu novirzīt, kā mēs paši to saucam, problemātiskos autovadītājus," skaidroja I.Ķervis. Pie šāda veida vadītājiem pieder arī praktiskās braukšanas kursanti, kas pa pilsētas ielām mācās stūrēt automašīnas.

CSDD nereti saņemot sūdzības no autovadītājiem, ka mācībnieki ielās tiek izlaisti pilnīgi nesagatavoti un kursanti pat pirmajās braukšanas nodarbībās jau vada transportlīdzekli pa tādām intensīvas satiksmes maģistrālēm kā Jūras iela un krustojums ar Lielo ielu pie Tramvajtilta. Tā kā kursants vēl nav sagatavots pienācīgi vadīt transportlīdzekli, viņam ir problēmas gan veikt pagriezienus, gan arī apdzīšanu un citas darbības, savukārt citi braucēji šādā veidā tiek aizkavēti, un bīstamākos krustojumos pat veidojas sastrēgumi vai avārijas situācijas.

Lai novērstu šādas situācijas, Ceļu satiksmes drošības direkcija ierosinājusi turpmāk mācību mašīnu maršrutus novirzīt no pilsētas centra, lai tās paliktu tikai pieredzējušiem braucējiem, kas jau saņēmuši apliecības. "Pašlaik ir runa, lai visas aptuveni 70 mācību mašīnas, kuras Liepājā izmanto autovadītāju apmācībā, novirzītu uz ezermalas ielām, jaunajiem mikrorajoniem, kā arī citur, kur tās tik ļoti netraucētu satiksmi. Jau tagad esam secinājuši, ka, piemēram, Ganību ielā kreiso pagriezienu vienkārši nav iespējams likt kursantiem veikt, jo nepieredzējis braucējs tiešām tur ātri vien rada sastrēgumu. Vienu variantu ar pārstrādātiem eksāmena braukšanas maršrutiem jau nosūtījām uz domi izskatīšanai, taču tur radās vēl daži sarežģījumi, tāpēc tagad strādājam pie papildinātas maršrutu shēmas," norādīja I.Ķervis, solot to jau tuvākajos mēnešos.

Tomēr, pieņemot šādu jauno autovadītāju mācību stratēģiju, ir jāņem vērā arī tas, ka zaudē zināšanu kvalitāte, jo, vizinoties tikai pa nomaļām ielām, kursants nebūs saskāries ne ar tramvaja sliežu pareizu šķērsošanu, ne ar citiem specifiskiem gadījumiem. "Kā pozitīvu aspektu gribu minēt to, ka no 1.jūlija ir stājušies spēkā jaunie satiksmes noteikumi, kuros paredzēts, ka Ceļu policija turpmāk var piemērot sodu praktiskās braukšanas instruktoram, ja viņa kursants traucē satiksmi. Sods gan nebūs liels, taču, domāju, tas vairāk disciplinēs arī pašus instruktorus," sacīja CSDD Liepājas rajona nodaļas priekšnieks.

Vadītāju nervus pārbauda arī mikroautobusi

Daudz autovadītāju pēdējos gados ir vērsušies ar sūdzībām gan Ceļu policijā, gan arī Ceļu satiksmes drošības direkcijā, ka maršruta taksometri rada draudīgas situācijas un to vadītāji, tiecoties pēc papildu peļņas, traucas pa ielām, ignorējot satiksmes noteikumus, neievērojot vadītāju savstarpējo ētiku un kultūru. CSDD Liepājas rajona nodaļas priekšnieks Ivars Ķervis neslēpa, ka tiek domāts arī par šīs kategorijas braucēju pārmācīšanu, taču diemžēl pašlaik vēl nav skaidras shēmas, kā rīkoties. "Domāju, ka šajā gadījumā Ceļu policijai ir jāvelta lielāka uzmanība šai problēmai, jo tieši tā var konstatēt mikriņu vadītāju pārkāpumus un sodīt vainīgos," norādīja I.Ķervis.

Bieži dzirdēti pārmetumi, ka maršruta taksometru šoferi rīkojas neprognozējami un citi satiksmes dalībnieki nekad nevar paredzēt, kad mikroautobuss strauji bremzēs, lai uzņemtu vai izlaistu pasažierus. Sevišķi bēdīgas situācijas veidojas uz abām galvenajām pilsētas maģistrālēm – K.Ūliha un Ganību ielas, kad intensīvajā satiksmes plūsmā tur nolemj apstāties kāds maršruta taksometrs. Tā kā visbiežāk šīs ielas ir pārpildītas ar automašīnām, vadītājiem nav iespējams mikriņu apdzīt, un veidojas sastrēgumi. Kā norādīja CSDD pārstāvis, speciālisti jau tagad meklē dažādus veidus, kā sabalansēt mikriņu vadītāju intereses ar pašu pasažieru un citu autovadītāju vēlmēm. Kā viens no tuvākajā laikā gaidāmiem risinājumiem tiek piedāvāts jau minētajos jaunajos satiksmes noteikumos iekļautais punkts, ka no 2006.gada 1.janvāra būtiskas izmaiņas skars tieši maršruta taksometru vadītājus. Noteikumos minēts, ka arī mikroautobusu vadītājiem būs aizliegts pasažieru izlaišanai un uzņemšanai apstāties tādās vietās, kas apzīmētas ar zīmi "Apstāties aizliegts". Šis aizliegums būs spēkā no pulksten 7 līdz 20, jo tas ir laiks, kad pilsētā ir intensīva satiksme.

Centram apvedceļš – kā salmiņš slīcējam

Kamēr autovadītāji met akmentiņus domes dārziņā par nesakārtotajām ielām, arī amatpersonas nesnauž, bet domā, kā situāciju racionāli uzlabot. Tiesa, projekti gan tiek mērīti piecgadēs un pat desmitgadēs, tāpēc, kā apstiprināja Komunālajā pārvaldē, vismaz tuvākajā laikā Liepājā būtiskas izmaiņas satiksmes organizācijā netiks veiktas. Taču jau tagad ne viens vien šķēps ir lauzts par plānoto jaunās maģistrāles izbūvi, kurai konceptuāli vajadzētu kalpot kā pamatīgām atbalstam satiksmes organizēšanā un novirzīšanā prom no centra. Plānā paredzēts fundamentāli izbūvēt Zirņu ielu, kurai turpmāk vajadzētu kalpot kā alternatīvam variantam šobrīd pārslogotajai Ganību ielai. Jaunā maģistrāle no Zirņu ielas iesniegsies Jaunliepājā, kur paredzēta pilnīgi jauna ceļa posma izveide, kā arī maģistrāle savienosies ar "Laumas" mikrorajonu, tādējādi atslogojot šobrīd problemātisko dzelzceļa pārbrauktuvi Raiņa ielā, kur vilcienu kustības dēļ regulāri veidojas sastrēgumi.

"Realizējot šo projektu, mēs varēsim Ganību ielu vispār slēgt tranzītam, un līdz ar to pārējiem braucējiem šī iela uzreiz kļūs daudz vieglāk un ērtāk izbraucama," sola Komunālās pārvaldes ceļu nozares vadītājs Ēriks Niedols. Tomēr līdz šādai laimei Liepājas autovadītājiem vēl iznāks kādu laiku paciesties. Lai arī finansējums tiek meklēts no Eiropas Savienības fondiem, pašlaik paredzēts, ka maģistrāle reālas aprises iegūs ap 2013.gadu. Kas notiks līdz tam, speciālistiem pašlaik ir grūti prognozēt, jo maksimālā uzmanība šobrīd pievērsta jaunās maģistrāles izbūvei, līdz ar to mazāka apjoma projekti netiek sevišķi intensīvi meklēti.

"Diemžēl viss atkarīgs no finansējuma. Varētu jau, protams, tagad veikt kāda ceļu pārbūvi, taču cik tas ir izdevīgi, ja pēc kāda laika būs maģistrāle, kas arī krietni atslogos visu centra satiksmi?" spriež Komunālās pārvaldes pārstāvis. Tieši tāpēc šobrīd šis dienests kārtības nodrošināšanai iztiek ar mazbudžeta aktivitātēm, piemēram, veco luksoforu nomaiņu uz diožu luksoforiem, kurus autovadītāji var saskatīt arī spilgtā saulē (jau drīzumā tāds tiks novietots pie Tramvajtilta), ceļa zīmju uzstādīšanā u.c.

Sarunā ar "Kurzemes Vārdu" Ēriks Niedols atzina, ka satiksmes organizācija pilsētā ar katru gadu paliek arvien grūtāka, taču diemžēl bez jau minētā apvedceļa izbūves citu vērā ņemamu risinājumu šai problēmai nav izdevies rast. "Esam domājuši, vai kādu ielu, piemēram, to pašu Ganību ielu nav iespējams paplašināt, lai krustojumos pievienotu vēl vienu braukšanas joslu. Taču izbūvei ir dažādi apgrūtinājumi: ja nav apbūves, tad noteikti zemes gabalam, uz kura rēķina varētu paplašināt ielu, ir īpašnieks, kas tur iecerējis grandiozus nākotnes plānus," skaidroja ceļu nozares vadītājs.

Pirms kāda laika sabiedrībā raisījās diskusijas par ieceri pārveidot K.Ūliha un Ganību ielas par vienvirziena ielām, novirzot daļu automašīnu uz paralēlajām ielām – attiecīgi Dzintara un Zirņu ielu. Kā norādīja Ēriks Niedols, pašlaik šī iecere jau ir pieklususi, un nav lielu cerību, ka projektu varētu īstenot. "Izvērtējot rūpīgāk projektu, secinājām, ka, pārveidojot šīs ielas ar transportlīdzekļu virzību tikai vienā virzienā, rodas papildu problēmas. Viens no iemesliem ir tāds, ka autobraucējiem iznāks mērot lielākus attālumus, lai kaut kur nokļūtu, tāpat ne mazāk svarīgi, ka šādā gadījumā vairāk noslogotas būs nelielās šķērsielas, kurām būs jāsavieno lielās ielas. Turklāt tas būtu tikai tāds pagaidu risinājums, jo tik un tā ar laiku mēs saskartos ar jaunām problēmām," vērtēja Ē.Niedols.