Kurzemes Vārds

13:09 Ceturtdiena, 27. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Sola risināt Liepājas vides un apkures problēmas

Sarmīte Pelcmane

LR Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, pagājušās nedēļas nogalē iepazīstoties ar Liepāju, pauda pārsteigumu par pilsētas straujo attīstību un lielajiem plāniem. Viņa piekrita, ka valstij vairāk jāatbalsta pašvaldības un jāstrādā kopīgi. I.Ūdre iepazinās ar Liepājas Biznesa centru, apmeklēja akciju sabiedrību "Liepājas metalurgs", SIA "Griģis & Co" un citus uzņēmumus. Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka savulaik bijusi viena no SEZ likuma atbalstītājām, tāpēc viņai esot interesanti vērot, kā attīstījusies Liepājas Speciālā ekonomiskā zona. Iespaidos par Liepājā redzēto Ingrīda Ūdre dalījās ar "Kurzemes Vārdu".

Apmeklējāt virkni Liepājas uzņēmumu. Kādi ir vērojumi un secinājumi?

– Ar Liepājā redzēto esmu ļoti apmierināta – rūpniecība attīstās, turklāt uzzināju patīkamu faktu, ka Liepājā uz vienu iedzīvotāju saražo vairāk rūpnieciskās produkcijas nekā vidēji Latvijā un pat Rīgā. Tā ir laba reklāma – vislabākā drošības izjūta, kas var būt uzņēmējam, jo rāda, ka te var droši strādāt kā pazīstamie uzņēmumi, tā arī veidoties jauni, un tas pārliecina arī biznesa partnerus. Patīkami, ka šeit izveidoti industriālie parki, un tas, kā ir attīstījusies osta, ir fantastiski! Skatos uz Liepāju kā uz ļoti perspektīvu pilsētu un ceru, ka arī valsts politika būs tāda, lai reģioni varētu attīstīsies.

Mēs jau arī ceram, bet neizdodas un neizdodas sagaidīt.

– Diemžēl tā ir, ja skatāmies kaut vai halles jautājumu. Es kā sportiste, kas vēl tagad aktīvi darbojas, zinu, kādas ir Liepājā sporta zāles un cik ļoti pilsētai būtu vajadzīga vēl viena liela multifunkcionāla halle. Un te nav runa tikai par hokeja čempionātu, bet par cilvēkiem, kam tā tiešām vajadzīga: skolēniem, jauniešiem, profesionālajiem sportistiem. Par šo jautājumu mēs runājām, arī tad, kad viesojos "Liepājas metalurgā". Jaunajā hallē varētu notikt gan sporta sacensības, gan koncerti, gan daudz kas cits – cilvēki te ir aktīvi, Liepāja vienmēr vēsturiski ir bijusi kultūras centrs un būs.

Kādas ir pēdējās runas par halli? Sakiet atklāti, vai liepājniekiem ir kaut vismazākā cerība, ka to uzbūvēs pie mums?

– Es neteiktu, ka galīgi bezcerīgi, bet cerības nav lielas. Taču no reģionālās attīstības viedokļa tas būtu nepieciešams.

Vai Liepāja jums vairāk asociējas kā rūpniecības vai kultūras un tūrisma pilsēta?

– Man Liepāja vienmēr šķitusi vairāk rūpniecības pilsēta, jo, iebraucot no Rīgas, ir iespēja vērot industriālo ainavu – garām rūpnīcu korpusiem, kur var redzēt, ka norit aktīva darbība.

Bet, protams, Liepāja ir arī kultūras centrs. Vairums Latvijas mūziķu taču ir dzīvojuši, mācījušies, attīstījušies Liepājā. Tāpēc Liepājas vārds man saistās arī ar mūziku, ar pilsētu zem liepām, pilsētu, kurā piedzimst vējš, un tā tālāk. Man ir mazliet tāda sentimentāla attieksme pret Liepāju. Bet šoreiz tiešām visvairāk pārsteidza pilsētas izaugsme. Un, runājot ar Liepājas galvu Uldi Sesku, varēja skaidri just, ka izaugsme notiek plānveidīgi nevis haotiski. Ļoti priecē, ka ir privātie uzņēmēji, kas var ieguldīt savus līdzekļus biznesa un arī pilsētas attīstībā.

Visvairāk sajūsmināja osta un arī Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumi, pabiju, piemēram, Dānijas un Latvijas kopuzņēmumā "Pumac Liepaja". Man bija jaunums, ka šeit, izmantojot roku darbu, ražo augstas kvalitātes detaļas, ko pārsūta tālāk uz Eiropā pazīstamām firmām. Tas nozīmē, ka galaproduktā ir arī neliela daļiņa Latvijas cilvēku darba, un tā ir augsta uzticība, tātad viņi strādā labi un atbildīgi. Dāņu uzņēmējs teica, ka atsevišķas uzņēmuma ražotnes pēdējā laikā tiek pārceltas uz Latviju tieši tādēļ, ka cilvēki te mācās, strādā apzinīgi un kvalitatīvi. Dāņi aicinājuši arī kolēģus, un nu jau zviedru uzņēmējs atvēris savu ražotni turpat līdzās.

Investīciju piesaistes jomā Liepāja gaida lielāku atbalstu no valdības – kaut vai ostas pievedceļa izbūvē, jo kavēšanās neļauj attīstīties ne tikai ostai, bet visai pilsētai. Šo atbalstu jau gaidām no vairākām valdībām.

– Zinu par šo projektu un domāju, ka nākamajos budžeta grozījumos varētu būt paredzēts valdības atbalsts tam. Starp citu, kad pašvaldībā runājām par investoru piesaisti, mani ļoti pārsteidza un sajūsmināja, ka Liepājas dome katram investoram ir piešķīrusi tādu kā auklīti, kas regulāri kontaktējas ar šo ārvalstu investoru un palīdz noskaidrot interesējošos jautājumus. Jo bieži vien cilvēki neuzsāk biznesu un neiegulda līdzekļus tieši sadzīvisku problēmu dēļ – kāds kaut ko nepateica, neizstāstīja, kādi dokumenti kurā brīdī un kur jāiesniedz, utt. Domāju, ka Liepājas piemērs auklīšu jautājumā noderētu arī Rīgai un citiem Latvijā.

Liepājas domē man arī ļoti patika "Vienas pieturas aģentūra", kas nodrošina apmeklētājiem visu informāciju, neliekot klīst pa kabinetiem un nezin ko meklēt. Cik zinu, Liepājas pieredzi šajā jomā pārņēmušas arī vairākas citas Latvijas pašvaldības.

Tātad par Liepājas rūpniecību iespaidi ir labi, taču tās attīstība saistās arī ar blakusparādībām – palielinās iespējamais kaitējums videi un cilvēkiem. Mums Liepājā jau ir pieredze ar naftas produktu pārvadātājiem, kā cilvēkiem jācīnās par tīru gaisu, ko piesārņo šā biznesa veicēji. Tagad arī Rīgā radušās līdzīgas problēmas. Vai valdība, kuras priekšgalā ir jūsu – Zaļās partijas – biedrs Indulis Emsis, vairāk domās par vides tīrību?

– Katrā gadījumā liela atbildība jāuzņemas tiem uzņēmējiem, kas strādā šādā biznesā. Jāsaprot, ka ieguldījums nav tikai biznesā, bet tam jābūt arī saistībā ar vides piesārņojuma novēršanu. Man, piemēram, bija interesantas sarunas "Liepājas metalurgā", kur stāstīja, cik lielus līdzekļus uzņēmums iegulda tieši tajās jomās, kas attiecas uz vides aizsardzību. Protams, mēs domājam, vai palielināt dabas resursu nodokli, vai palielināt sodanaudas tiem, kas piesārņo dabu. Esmu dzirdējusi, ka pagaidām esot izdevīgāk samaksāt sodu, jo tas ir daudz mazāks nekā ieguldījums, kas būtu veicams, lai uzņēmums strādātu tīrā vidē un nepiesārņotu apkārtējiem iedzīvotājiem dzīves telpu.

Varbūt šie jautājumi ir jāskata vēl papildus, tomēr domāju, ka mūsu vides likumi jau tā ir diezgan strikti, un, protams, mūsu likumdošana ir piesaistīta Eiropas Savienības normām. Jautājums vienīgi, kā šie likumi īstenojas.

No mūsu pilsētas pieredzes varam teikt, ka pašvaldībai ir pārāk maz iespēju šo procesu ietekmēt. Mūsu domes pārstāvji vairākkārt bijuši Rīgā un lūguši valdību palielināt pilnvaras. Taču virzības nav. Bez tam arī normas dažādām vielām gaisā ir tik lielas, ka tās it kā netiek pārsniegtas, bet cilvēki vienalga izjūt diskomfortu.

– Manuprāt, šī valdība patīkami atšķirsies no iepriekšējām valdībām, jo Indulis Emsis ir Zaļo partijas pārstāvis, un tādēļ vides problēmu sakārtošanai tiks pievērsta maksimāla uzmanība.

Nu jā, mēs jau arī uz to ceram un gaidām, gaidām. Bet Liepājā ir vēl viena ļoti aktuāla problēma. Vai esat informēta par "Liepājas siltumu", kura parādu dēļ pilsēta tikko palikusi bez karstā ūdens, turklāt ik sezonu tiek apdraudēta apkures norise.

– Protams, esmu informēta. Un varu pateikt, ka premjeram Indulim Emsim tikko bija saruna ar "Latvijas gāzes" vadītājiem tieši par šo jautājumu. Te jau šoreiz nav runa par attiecībām starp diviem uzņēmumiem, bet gan par cilvēkiem, kuri cieš neērtības. Tā kā pašvaldība arī ir solījusi segt daļu no šā parāda un arī valdības vadītājs ir ieinteresējies, es domāju, ka problēma tiks atrisināta.