Kurzemes Vārds

14:09 Ceturtdiena, 27. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Ap Papes ezeru jāsadzīvo putniem un cilvēkiem

Anda Pūce

Šonedēļ Rucavas pagastā, Papes Dabas parka teritorijā, darbojās valsts akciju sabiedrības "Kurzemes ceļi" vīri, kas uzstādīja 12 jaunas, speciāli izgatavotas norādes uz viesu mājām. Tā ir viena no Eiropas Savienības programmas "Phare" atbalstītā Pasaules dabas fonda projekta "Dabas un kultūras vērtību aizsardzība Talsu un Liepājas rajonos" aktivitātēm. Līdz rudenim iecerēts paveikt vēl vairākus nozīmīgus darbus.

Cīnās ar birokrātiju

Rucavas Tūrisma informācijas centra vadītāja Liena Freimane pastāstīja, ka Pasaules dabas fonda īstenotā projekta partneri ir Rucavas un Nīcas pašvaldības mūsu rajonā un Talsu Rajona padome. Projekta kopējais budžets ir gandrīz 200 tūkstoši eiro, no kuriem aptuveni 158 tūkstoši eiro ir "Phare" finansējums. Gan Rucavas pagasta, gan Nīcas pagasta līdzfinansējums katrai pašvaldībai ir nepilni 5 tūkstoši latu. "Projekta mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību Papes ezera apkārtnē un dabas parkā "Talsu pauguraine", radot izpratni par dabas un kultūras vērtībām to nākotnes aizsardzībai," stāsta Liena.

Liekot lietā projektu, izdevies sekmēt videi draudzīgas iniciatīvas, kā arī tiks attīstīta infrastruktūra ap Papes ezeru – dabas takas, putnu vērošanas slēpņi, laivu bāzes. Projekta ietvaros notika arī divi pieredzes apmaiņas braucieni – pie sadarbības partneriem Talsu rajonā un uz Hornborgas ezeru Zviedrijā. Pie talseniekiem redzēts daudz interesanta, bet par zviedru pieredzi Liena izsakās lakoniski: "Problēmu loks viņiem tikpat plašs, bet ar risinājumu ir daudz vienkāršāk, jo netrūkst naudas."

Projekta īstenošanas gaitā vietējie entuziasti pamatīgi nocīnījušies ar ES ierēdņu birokrātiju, kas liegusi īstenot programmas "Phare" atbalstīto projektu tādā tempā, kāds bija iecerēts. "Tagad arī laivu maršruts un abi slēpņi vēl tikai top, kaut gan projekta noslēgums iecerēts augustā," viņa skaidro. Tāpēc arī neesot jābrīnās, ka nupat izsludinātajā "Phare" projektu konkursā ir saņemti tikai daži pieteikumi. Arī zviedri, piemēram, atzīstot, ka šajā programmā ir vērts īstenot tikai lielbudžeta projektus.

"Lai izdarītu jebkurus, pat sīkākos grozījumus projekta budžetā, ir jāraksta Finanšu ministrijai un pāris nedēļu jāgaida atbilde," aizkavēšanās iemeslus skaidro projekta koordinatore. Viņa stāsta, ka daudz laika un arī līdzekļu paņem projekta administrēšana un dokumentu tulkošana no vienas valodas citā.

Bukleti, kartes un ceļa zīmes

Tomēr piešķirtie līdzekļi un ieguvumi no projekta ir pietiekami nozīmīgi, lai pašvaldības uzņemtos šīs saistības. Piemēram, par projekta naudu šogad latviešu, krievu un angļu valodās tapuši jauni bukleti par Papes Dabas parku, kas ļoti atzinīgi tiek vērtēti no ceļotāju puses.

Tāpat vairāki braucēji atzinuši, ka paši atraduši ceļu pēc lieliskajām kartēm, kas pirms pāris nedēļām uzstādītas Kalnišķos, Papē un Nidā – uz iebraucamajiem ceļiem, kas ved uz Papes Dabas parku. "Vēl divas informatīvās kartes būs pie abiem topošajiem putnu slēpņiem. Tās stāstīs par putniem, kas novērojami ezerā," turpina Liena.

Viņa lepojas arī ar jaunajām norādēm uz viesu mājām, kas izliktas pie 12 parka teritorijā esošajām mājām, kurām vēl šādu norāžu nebija. Ap 1000 eiro vērtās pelēkās ceļa zīmes izgatavotas pēc kopējā, visā Latvijā vienoti izstrādātā, standarta un, pēc Lienas ziņām, ir pirmās tādas zīmes Liepājas rajonā.

Liena par nozīmīgu projekta aktivitāti sauc arī gidu mācības, kuru laikā 15 gidiem no Nīcas un Rucavas pagastiem stāstīts tieši par vides jautājumiem. "Mums ir tādi speciālisti, kas ir zinoši kultūrvēsturē, bet trūkst tādu, kas varētu stāstīt arī par dabas vērtībām, prastu pasniegt šīs kultūrvēsturiskās vērtības caur vides interpretāciju," saka Liena. Viņa uzskata, ka, piemēram, bioloģijas stundas ar rotaļām un spēlēm brīvā dabā pasniegt būtu daudz interesantāk nekā piesmakušās klases telpās. Un arī pieaugušajiem nereti trūkst gan informācijas, gan izpratnes par dabas vērtībām pat viņu vistuvākajā apkārtnē.

Cilvēkiem jāmāk uzvesties

Kopš pirmo savvaļas zirgu ierašanās apmeklētāju skaits Papes Dabas parkā ir palielinājies daudzas reizes. 1999.gadā to apmeklēja 560 cilvēku, bet pērn te dabas takas mina jau 20 tūkstoši tūristu. Turklāt speciālisti paredz, ka pēc tauru iemitināšanas ezera pļavās, putnu slēpņu uzbūvēšanas un jaunizveidotajiem laivu maršrutiem ceļotāju skaits nākotnē vēl palielināsies. "Tieši tāpēc ir būtiski, lai šī teritorija būtu stingri aizsargāta no iespējamiem cilvēku postījumiem, lai būtu noteikumi, kas tūristiem un iedzīvotājiem jāievēro. Pretējā gadījumā mēs varam atjēgties jau pie sabojātas unikālās ainavas, un to nedrīkstētu pieļaut," uzskata Liena. Izteikta ir putnu vērotāju interese par Papes ezeru, bet tā nav pati plašākā tūristu kategorija, tomēr arī vienkāršie vidusmēra ceļotāji aizvien labprātāk ierodas paskatīties uz šīs vietas unikalitāti.

Valsts līmenī apstiprināti arī 51 777 hektārus lielā Papes Dabas parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kas nosaka, kā cilvēkam jāuzvedas šajā īpašajā teritorijā. Pēc Zemkopības ministrijas prasības noteikumos tika iekļauts punkts, ka parka robeža stājas spēkā vienlaikus ar individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu spēkā stāšanos. Lai teritorija iegūtu dabas parka statusu un tiku saglabātas dabas vērtības, bija nepieciešams steidzami izstrādāt individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus. Ņemot vērā dabas vērtību izvietojumu un nepieciešamo aizsardzības un izmantošanas režīmu, teritorija sadalīta funkcionālajās zonās.

Lieguma zona (5663 ha) ir izveidota, lai saglabātu Nidas purva, jūrmalas augsto kāpu un Papes ezera bioloģisko daudzveidību un dabiskos procesus, kas veido un uztur šīs ekosistēmas. Dabas parka zona (44733 ha) ir izveidota, lai samazinātu saimnieciskās darbības ietekmi uz dabas lieguma zonu. Zonā, ja nepieciešams, saskaņā ar dabas aizsardzības plānu veic dabas apsaimniekošanas pasākumus un saimniecisko darbību. Dabas parka zona jūrā ir izveidota, lai aizsargātu putniem nozīmīgās vietas un zivju nārsta vietas. Neitrālā zona (1381 ha) ir izveidota, lai saglabātu Baltijas jūras piekrastes zvejniekciemu raksturīgo ainavu un kultūrvēsturiskās vērtības, nodrošinātu to ilgtspējīgu attīstību.

Aizliegumi, kas minēti noteikumos, ir gana stingri un attiecas uz katru no noteiktajām zonām. Bet bez saskaņošanas ar Reģionālo vides pārvaldi dabas parka teritorijā, kas ir lielākā zona, ir aizliegts novietot dzīvojamās piekabes, pagaidu un saliekamās būves ārpus šim nolūkam paredzētām, īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām; izvietot reklāmas, informatīvās zīmes un stendus, izņemot meža aizsardzības nolūkos; mainīt pazemes, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņus, izņemot gadījumus, kad tiek remontētas vai atjaunotas ūdens līmeni regulējošas būves.

Draudzējas ar minerālūdeni

Lai īstenotu visas ieceres un popularizētu ilgtspējīgu ūdeņu resursu apsaimniekošanu un izmantošanu Latvijā, kas ir arī viena no dabas aizsardzības prioritātēm, Pasaules dabas fonds sadarbībā ar "Cido pārtikas grupas" zīmolu "Mangaļi" šogad rīko akciju "No dabas – dabai", kad minerālūdens "Mangaļi" pircēji ziedo naudu tikai šogad ap Papes ezeru izveidotajam dabas parkam, kur samērā nelielā teritorijā var iepazīties ar daudzām dabas ekosistēmām – augsto purvu, ezeru, kāpām, pļavām un mežiem. Pēc fonda "Phare" projekta un šī projekta Papes ezerā paredzēts arī ierīkot pirmo iezīmēto un informatīvo laivu maršrutu Latvijā, jo projekts paredz veidot ūdens tūrisma maršrutu ar divām laivu piestātnēm un putnu novērošanas slēpņiem, kā arī sagatavot informatīvus materiālus par ūdensputniem.

"Braucot pa Papes ezeru, apmeklētāji aizraujošā un aktīvā veidā varēs iepazīties ar Latvijas ūdeņu daudzveidību un putnu sugām, kā arī izglītoties par ūdens, īpaši saldūdens, un tā iemītnieku svarīgo lomu cilvēku dzīvē," cer projekta autori. Papes ezers ir starptautiskas nozīmes mitrājs un putnu ligzdošanas vieta, gājputnu atpūtas un barošanās vieta Latvijā. Katru gadu gar ezeru un jūras piekrasti migrē simtiem tūkstošu gājputnu. Šo teritoriju šķērso Baltās – Baltijas jūras putnu migrācijas ceļš. Papes ezera apkārtnē novērota 271 putnu suga.

Savukārt plānotās kultūrvēsturisko vērtību aizsardzības aktivitātes projekta ietvaros uzticētas organizācijai "Rucavas Dabas fonds", kura biedri nupat uzsākuši kultūrvēsturiskās ainavas un mantojuma izpēti Rucavas un Nīcas pagastos. Kā informēja fonda priekšsēdētāja Ligita Laipeniece, izpētes mērķis ir apzināt Rucavas un Nīcas pašvaldību teritorijā esošo kultūrvēsturisko mantojumu – valsts un vietējās nozīmes arhitektūras un arheoloģijas objektus un citus kultūrvēsturiskos objektus, konstatēt to pašreizējo stāvokli un fiksēt galvenās problēmas kultūras mantojuma aizsardzībā un apsaimniekošanā. "Izpētes rezultāts būs ziņojums par kultūrvēsturiskā mantojuma stāvokli un galvenajām problēmām, kā arī to risinājuma veidiem. Tāpat mums būs plaša datu bāze ar apkopotu informāciju no dažādiem avotiem par katru no atrastajiem objektiem un, protams, ar fotogrāfijām," turpina Ligita. Viņa skaidro, ka vietējos laikrakstos izteikts aicinājums arī pašvaldību iedzīvotājiem sniegt priekšlikumus par izpēti, lai dokumentā būtu ziņas arī par tiem objektiem, piemēram, arheoloģijas atradumiem, kas līdz šim nav apzināti.