Kurzemes Vārds

01:50 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Kārdinošais projekts izraisa domstarpības

Vai vēlas būvēt ūdensatrakciju parku, vai iegūt ekskluzīvu zemesgabalu?

Viktors Ulberts

Firma, kas sola uzbūvēt vairāku desmitu miljonu latu vērto ūdensatrakciju parku pie Liepājas robežas Nīcas pagasta pusē, ir gatava solījumu izpildīt līdz 2006.gadam. To "Kurzemes Vārdam" apliecināja SIA "Baltic Sea Park Development" rīkotājdirektors Pauls Puķe. Taču šobrīd projekta realizētājiem radušās domstarpības ar Liepājas domi par prioritātēm būvniecības procesā. Piesardzību izraisījusi ūdensatrakciju parkam paredzētā teritorija, kas uzskatāma par ekskluzīvu zemesgabalu jūras tuvumā.

Piedāvājums, no kura nav iespējams atteikties

Sarunas par Baltijas Jūras parka projektu tika aizsāktas jau 2001.gada rudenī. Pēc tam projekta arhitekts Gundars Vīksna un Liepājas galvenais arhitekts Uģis Kaugurs tika uzaicināti uz Dāniju, kur viņiem parādīja līdzīgus objektus tam, ko plāno celt Liepājā, informēja 2003.gada septembrī dibinātās SIA "Baltic Sea Park Development" mārketinga projektu menedžere Gunta Poga. Projekts patiesi ir vērienīgs. Tā mērķis ir izveidot augstas klases daudzfunkcionālu brīvdienu centru, kas konceptuāli esot jauns tūrisma uzņēmējdarbības veids Baltijas valstīs. Viesiem tiktu piedāvāta atpūta kvalitatīvos, labiekārtotos brīvdienu mājokļos, kā arī dažādas izklaides, sporta, biznesa, veselības un skaistumkopšanas iespējas, vilina projekta autori. Šādi tiktu sniegta iespēja vietējo un ārvalstu tūristu ģimenēm izbaudīt daudzveidīgas atpūtas un izklaides iespējas visaugstākajā kvalitātē par ļoti pieejamām cenām neskartā dabā Latvijas rietumu piekrastē. Vēl tiek solīts mainīt priekšstatu par Latviju kā tūrisma galamērķi un ievērojami sekmēt Liepājas un reģiona attīstību.

Brīvdienu centru paredzēts izvietot Liepājas dienvidrietumu daļā, Klaipēdas ielā, teritorijā starp Klaipēdas ielu, Dienvidu kapiem, kāpu joslu un Dienvidrietumu mikrorajonu, netālu no autoceļa uz Lietuvu, skaistas pludmales un zaļu mežu tuvumā.

Kopējā ar projektu saistītā teritorija ir 24,7 hektārs, ietverot tajā aptuveni 15,3 ha ēkām un apstādījumiem, kā arī teritorijas ielu un stāvlaukumu infrastruktūrai. Kopējā brīvdienu centra galvenās ēkas platība ir plānota ap 25000 kvadrātmetru un 520 brīvdienu mājokļu platība plānota attiecīgi 42000 kv.m. Šajos mājokļos būtu iespējams uzņemt 3952 cilvēkus. Savukārt tropiskā ūdensparka ietilpība, ieskaitot pludmales bārus, restorānus un balkonu, būtu 2300 cilvēku. Parkā ārpusē varētu nodrošināt dažādus sporta veidus – tenisu, skvošu, volejbolu, basketbolu, galda tenisu, badmintonu, boulingu u.c. Bērniem un jauniešiem savukārt izveidotu telpas ar labirintiem, gaisa spilveniem lēkāšanai, spēļu mašīnu tīklu, kā arī interneta un datorspēļu salonam.

Vēl projekta autori sola atpūtniekus nodrošināt ar veselības un skaistumkopšanas centru, kurā būtu pieejama fitnesa zāle, solāriji, saunas, tvaika pirts, masāža, frizētava; kafejnīcas, restorāni, ātrās ēdināšanas iestādes, bāri; tālāk seko solījums uzbūvēt daudzfunkcionālu centru, kurā varētu rīkot konferences, koncertus, demonstrēt kino 500 cilvēku, un vēl papildus parkā atrastos kazino, naktsklubs, diskotēka, dažādi veikali – sporta preču, apģērbu, kosmētikas – un pat ķīmiskā tīrītava. Vēl tūristiem būtu pieejams skatu tornis, fortu vēstures muzejs, divi golfa laukumi un pat jahtu piestātne, kurai plānots piesaistīt ES finansējumu.

Pašvaldība kļūst piesardzīga

"Nav šaubu, Liepāja tikai iegūtu no šāda projekta realizācijas. Pašvaldība tas nepārprotami atbalsta," "Kurzemes Vārdam" sacīja Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Gunārs Ansiņš. Tāpēc pašvaldība ar SIA "Baltic Sea Park Development" saskaņojusi gan biznesa plānu, kas, starp citu, ir konfidenciāls, kā arī noslēdza zemes nomas līgumu, ar kuru projekta autoriem tika iznomāta pašvaldībai piederošā teritorija jau iepriekš minētajā vietā.

Taču šaubas par projekta īstenotāju nolūkiem radās pēc SIA "Baltic Sea Park Development" lūguma veikt izmaiņas zemes nomas līgumā, kas ar Liepājas domi tika noslēgts šā gada 8.janvārī. Tajā nebija paredzēts, ka projekta autoriem ir tiesības slēgt apakšnomas līgumus par zemes iznomāšanu ar tām personām, kuras iegādājušās tā saucamās svētdienas mājiņas uz pašvaldībai piederošās zemes ūdensatrakciju parka teritorijā. Taču tieši šādas tiesības vēlas iegūt SIA " SIA "Baltic Sea Park Development".

Liepājas domes deputāti ņēma vērā pašvaldības Juridiskās daļas rekomendāciju, un neatbalstīja izmaiņas zemes nomas līgumā. Rekomendācijā tika norādīts, ka nomniekam, proti, SIA "Baltic Sea Park Development", noslēdzot zemes apakšnomas līgumu ar katru mājas īpašnieku, veidosies skaitliski daudzas līgumsaistības par pašvaldībai piederošo zemes gabalu laikā, kad vēl netiek realizēta pilsētai prioritārā projekta daļa – ūdensatrakciju parks. "Rodas priekšstats, ka projekta autori par prioritāti izvirza dzīvojamo māju būvniecību, meklējot juridisku risinājumu zemes gabalu sadalīšanai pa apbūves gabaliem, tos piesaistot individuālo māju īpašniekiem," teikts pašvaldības Juridiskās daļas atzinumā.

Vēl tajā deputātiem ieteikts apspriest izmaiņas zemes nomas līgumā pēc tam, kad projekta autori pirmajā kārtā būs uzcēluši vismaz ūdensatrakciju parka centrālās ēkas karkasu ar jumtu, ārsienām un starpsienām, durvīm, kā arī tiks iebetonēti cauruļvaldi un ekspluatācijā nodota katlumāja. Tas ir: tiks dota garantija, ka tiešām būs arī pats ūdensatrakciju parks, nevis tikai ārzemniekiem iztirgotas svētdienas mājiņas.

Liepājas domes deputāti sēdē šo pašvaldības Juridiskās daļas rekomendāciju atbalstīja pilnīgā vienprātībā.

Vēlas sniegt detalizētu skaidrojumu

"Diemžēl izskatās, ka domes deputāti ir ņēmuši vērā viena jurista subjektīvo skatījumu uz šo procesu," "Kurzemes Vārdam" pauda SIA "Baltic Sea Park Development" rīkotājdirektors Pauls Puķe. Viņš solīja, ka atrakciju parka autori sagatavos Liepājas pašvaldībai piedāvājuma paketi, kurā tikšot detalizēti izskaidrota nepieciešamība veikt grozījumus jau noslēgtajā zemes nomas līgumā. "Nevienam investoram nebūs intereses, ja netiks sakārtots zemes jautājums. Viņi taču veiks pirmās iemaksas, un tā būs pirmā naudiņa, lai iedarbinātu finansējumu šim projektam. Tas šobrīd ir populāri visā Eiropā. Un kāda interese var būt investoram, ja pie zemes jautājuma atgriezīsimies kaut kad, ja būs uzcelta daļa no galvenās ēkas. Tas neko neizsaka," pauž P. Puķe.

Arī lūgumā par zemes nomas līguma grozījumiem tiek pausts, ka nepieciešams radīt saikni starp ēkas īpašnieku un tiesībām lietot zemi. "Pircēju līgumu izvērtēs arī viņus pārstāvošie juristi, un, ja viņi nemanīs nekādu atrunu par apakšnomas līgumu, neviens investors nebūs gatavs uz šāda papīra parakstīties," skaidro P.Puķe. Viņš arī uzsver, ka SIA "Baltic Sea Park Development" noteikti neplāno būvēt jaunu dzīvojamo rajonu, bet gan tieši atpūtas namiņus. Tie gan būšot privāti, taču līgumos tikšot paredzēts, ka namiņos paši īpašnieki varēs uzturēties noteiktu laiku, bet lielākoties tos izīrēs tūristiem. Jo atrakciju parks rentabls būšot tikai gadījumā, ja tajā regulāri uzturēsies liels skaits ārvalstu tūristu.

Piedāvās kompromisu

Vēl P.Puķe norāda, ka neesot pamata bažām, ka projekta autori varētu aprobežoties tikai ar svētdienas mājokļu izbūvi, un beigās aizmirst par pašu atrakciju parku. "Ar pašvaldību mums ir strikts līgums, kurā noteikts, kas kad un kā jābūvē. Un līgumā, starp citu, nav paredzēts, ka mums vispirms jāuzbūvē tikai parka galvenās ēkas karkass. Paralēli tam mēs drīkstam izbūvēt arī daļu no mājiņām. Un, ja mēs šīs saistības nepildām, Liepājas domei ir tiesības šo līgumu jebkurā brīdī lauzt, un tad automātiski tiks lauzti arī apakšnomas līgumi," skaidro P.Puķe. SIA "Baltic Sea Park Development" mēģināšot ar Liepājas domi šajā jautājumā meklēt kompromisu. SIA "Baltic Sea Park Development" varētu piedāvāt zemes nomas līgumu papildināt ar punktu, ka nomniekam ir tiesības slēgt apakšnomas līgumu pēc tam, kad tiks uzbūvēta daļa no parka galvenās ēkas.

"Mēs šo jautājumu virzīsim gan Pilsētas saimniecības un attīstības komitejai, gan pēc tam Liepājas domes sēdei, kur mūsu speciālisti visu izskaidros," apņēmības pilns ir P.Puķe.

Zemes vērtība rēķināma miljonos

Komentējot P.Puķes izteikumus par viena jurista subjektīvo skatījumu uz ūdensatrakciju parka projekta realizēšanu, Liepājas domes jurists Juris Jirgens norādīja, ka vēl pirms domes sēdes SIA "Baltic Sea Park Development" lūgums par zemes nomas līguma grozīšanu tika skatīts Pilsētas saimniecības un attīstības komitejā, un arī tur vienprātīgi tika pausta tāda pati nostāja, kādu pauda deputāti domes sēdē.

Neoficiālās sarunās ar vairākiem domes darbiniekiem "Kurzemes Vārds" saņēma apstiprinājumu, ka pašvaldība tiešām ir nobažījusies par ūdensatrakciju parka projekta autoru patiesajiem nolūkiem. "Pilnīgi iespējams, ka, maskējoties aiz grandioza projekta un apžilbinot ar iespaidīgu piedāvājumu, kāds mēģina tikt klāt pie ļoti vērtīga, pašvaldībai piederoša zemes gabala. Tāpēc arī ir šāda piesardzība. Mēs jau neliekam šķēršļus, tikai vēlamies būt droši, ka tur tiks uzcelts arī pats parks," sacīja domes amatpersona, kura vēlējās palikt anonīma.

Aptaujājot attiecīgās jomas speciālistus, "Kurzemes Vārds" noskaidroja, ka ieplānotā ūdensatrakciju parka teritorija patiesi ir ļoti vērtīga. Jau šobrīd, kad vēl nekas netiek būvēts, tur zemes kvadrātmetra tirgus cena esot no trīs līdz pieciem latiem. Bet kā apbūves gabalam – un, kā zināms, tāds tas arī tiek plānots – šajā teritorijā zemes cena augtu fantastiskā straujumā: kvadrātmetrs maksātu no 30 līdz 60 latiem. Kopējā atrakciju parkam plānotā teritorija ir 24,7 hektāri, vienā hektārā ir 10 tūkstoši kvadrātmetru, tātad zemes gabala aptuvenā tirgus vērtība varētu būt vismaz 7 410 000 latu. Mājokļu būvniecībai paredzētās 42 000 kv.m zemes vērtība vien, rēķinot pēc zemākās cenas, ir 1 260 000 latu.

Būvēšanu sola sākt nākamgad

Kopš uzsāktas sarunas par atrakciju parka būvniecību, ir pagājuši gandrīz trīs gadi, bet reāli celtniecības darbi vēl aizvien nenotiek.

"Mēs plānojam, ka celtniecības darbi varētu sākties nākamā gada sākumā," saka P.Puķe. Projekta realizācijas ieilgšanu viņš skaidro ar vēlmi pilnveidot pašu projektu pirms būvdarbu sākšanas, lai nevajadzētu neko mainīt pēc tam, kad objekts tiks uzcelts. Uzsākta arī daļēja tehniskā projekta izstrādāšana, pie kā strādā arhitekts Gunārs Vīksna. "2006.gada sākumā mēs varētu tuvoties projekta nobeigumam. Jo ceram, ka pasaules hokeja čempionāta mazā halle tomēr tiks būvēta Liepājā un atrakciju parks varētu uzņemt vairākus tūkstošus čempionāta apmeklētāju," piebilst P.Puķe.