Kurzemes Vārds

16:28 Otrdiena, 18. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Intervija

Administrators aicina atbalstīt "Liepājas siltumu" vēlreiz

Kirils Bobrovs

Šodien laikraksts pirmo reizi iepazīstina lasītājus ar jauno maksātnespējīgā AS "Liepājas siltums" administratoru Andri Rukmani, kurš stājies šajā amatā aptuveni pirms četriem mēnešiem. Pašreizējā situācijā grūti pateikt ko principiāli jaunu. Taču mēs palūdzām Rukmaņa kungu dot savu vērtējumu visam tam, kas notiek ar mūsu siltumapgādi.

– Kā var raksturot situāciju siltumapgādē?

Tā ir sarežģīta. Taču esmu pārliecināts, ka visas problēmas tiks nokārtotas. Turklāt runa nav par kaut kādu ilgstošu laika posmu. Es pamatojos uz to, ka Pilsētas dome daždažādi palīdz uzņēmumam, bet mūsu darbinieki dara visu iespējamo, lai uzlabotu situāciju. Ceru, ka arī iedzīvotāji mūs atbalstīs.

Bet ar iedzīvotājiem taču arī sākās visas nelaimes…

Arī tas pareizi. Pagājušās apkures sezonas laikā rēķini vidēji tika apmaksāti par 75 procentiem. Tas ir visai tālu no apmierinoša līmeņa – lai funkcionētu, pie kam vēl norēķinātos par gāzi. Starp citu, ja mums būtu visi 100 procenti, arī tad pietiktu tikai divām minētām pozīcijām, attīstībai vienalga nekas nepaliktu. Cilvēki nepareizi uzskata, ka tarifi pārsniedz nepieciešamo līmeni. No padomju laikiem esam mantojuši ļoti neracionālus tehniskos līdzekļus, kas prasa lielus līdzekļus to uzturēšanai. Gribu lūgt patērētājus panākt mums pretī, negaidot parādu piedziņas pasākumus. Debitorparāds – pašreiz tas ir darbs numur viens. Pasākumi tiek veikti visstingrākie. Diemžēl, ja runājam par tiesvedību, tad tas ir ilgstošs process. Taču es nerunāju par tiem, kuriem nemaz nav naudas, viņiem palīdz dome. Pašreiz mēs mēģinām vienoties ar banku, lai fiksētu parādniekus, kuriem tur ir savi konti un ierobežotu iespējas kredīta saņemšanai vai līzinga operācijām. Mūs ierobežo. Kādēļ tad mēs nevaram atbildēt ar to pašu?

Kā jums šķiet, vai "Latvijas gāze" nemīkstinās savas prasības?

– Domāju, ka ne. Kaut gan labāk būtu, ja es kļūdītos. Gāzinieki tieši vasarā mēdz sakārtot savas lietas. Un nevajag aizmirst, ka mums ir darīšana ar monopolu, tādēļ nākas pieņemt arī visai neizdevīgus līguma nosacījumus, piekrist sankcijām. Gāziniekus taču neviens nekontrolē. Tas ir Vācijas un Krievijas kopuzņēmums. Taču kontakti ar "Latvijas gāzi" netiek pārtraukti. Un nesen mums uzdeva interesantu jautājumu: kādēļ mēs nevirzām apmaksai par gāzi visus saņemtos līdzekļus. Ja tā rīkotos, tad arī pati gāze drīz vien var izrādīties nevajadzīga. Daži patērētāji piedāvā rīkoties alternatīvi. Tā ir ļoti pareiza pieeja. Taču sarežģīta, jo runa ir par alternatīvo kurināmā transportēšanu. Taču atgādināšu, ka savdabīgi alternatīvie varianti ietverti arī nesen domes pieņemtajā siltumapgādes attīstības koncepcijā ar daļēju centralizētās sistēmas saglabāšanu.

Jaunā sezona nav vairs aiz kalniem. Vai parādi nepieaugs?

Tādēļ visi remontdarbi tiek veikti saskaņā ar grafiku. Patērētājs bez pakalpojuma nepaliks. Par to nav šaubu. Taču namus pievienos apkurei pa posmiem, sākumā tos, kur kārtējie maksājumi izdarīti pilnībā. Parādi nedrīkst pieaugt, tādēļ ka pastāvīgi nauda pienāk.

Kas tad redzams tālākā perspektīvā?

4.augustā notiks uzņēmuma kreditoru ārkārtas sapulce. Tādēļ daudzu jautājumu risināšana arī tiek pārcelta, taču šim nolūkam trūkst drošas informācijas. Pašreiz visizdevīgāk ir saglabāt sanāciju. Bankrota gadījumā apkure arī saglabāsies, taču procesuālā ziņā tas būs daudz sarežģītāk. Un vēl tuvākajā laikā mēs gaidām priekšlikumus no jaunā potenciālā investora – franču kompānijas "Dalkia". Ja tie būs pieņemami, tas ir, firma garantē, ka spēs stāties pie savu programmu izpildes nekavējoties. Noslēgumā vēl gribu uzsvērt, ka mūsu kontakti ar atbildīgajiem pašvaldības darbiniekiem kārtējo un perspektīvo jautājumu risināšanā notiek, var teikt, ik dienas. Neticu, ka tie varētu būt bez rezultātiem. Un svarīgi ir arī saprast, ka gan patērētājus, gan "Liepājas siltumu", gan Pilsētas domi vieno vienas un tās pašas intereses. Ģeogrāfiski, ja tā varētu teikt, mēs esam izvietojušies vienā teritorijā. Zināmā mērā mūsu vienotībai droši vien varētu palīdzēt arī prese.