Kurzemes Vārds

14:20 Otrdiena, 19. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Vēstule

Nelaimes jau neskars mūs…

Finansiāli, protams, nav iespējams aprēķināt, cik vērtīga ir cilvēka dzīvība, taču šo cenu visskaudrāk mēs sajūtam galvenokārt tieši nelaimes brīžos, kad jāšķiras no tuva cilvēka. Gadu no gada aicinām un lūdzam satiksmes dalībniekus cienīt citam citu, taču daudzie negadījumi un traģēdijas uz ceļiem diemžēl rāda, ka šie aicinājumi palikuši kā saucēja balss tuksnesī.

Ikdienas darbā man nākas vērot, kā jaunieši, lai dabūtu autovadītāja apliecību, kārto valsts eksāmenu gan satiksmes noteikumu teorijā, gan arī praktiskajā braukšanā. Un tieši tad visskaidrāk ir redzams, ka satiksmes noteikumi tiek ievēroti pedantiski un perfekti, jo tā šiem kursantiem tiek mācīts autoskolās. Diemžēl, kad autovadītāja apliecība jau rokā, ļoti daudzi satiksmes dalībnieki noteikumu grāmatiņu un visas zināšanas iemet pagultē. Kādi gan tur vēl noteikumi? Ātrums, agresivitāte, noteikumu ignorēšana – daudziem jaunajiem braucējiem tā kļūst norma, jo tieši tā taču dara arī citi, jau gadiem pie stūres sēdoši braucēji.

Taču diemžēl līdz ar šādu braukšanu iznāk saskarties arī ar smagiem nelaimes gadījumiem, sakropļotiem cilvēkiem, kā arī traģēdijām ar bojā gājušajiem. Protams, katrs jau droši vien domā, ka tas nenotiks ar viņu, ka visas sliktās lietas atgadās kādā citā pasaulē un ar citiem cilvēkiem. Nē, mīļie, nāksies vien jūs sarūgtināt, jo ikviens negadījums diemžēl skar mūs pašus. Turklāt regulāri un neatlaidīgi!

Latvijā ik gadus šādā veidā no dzīves aiziet pustūkstotis cilvēku. Vairāki tūkstoši gūst ievainojumus un tiek sakropļoti. Ir traģēdijas, bēres, sēru drānas un asaras. Taču, iznākot no kapu lauciņa, mēs atkal braucam tā, kā mums pašiem patīk, jo nelaimes jau neskars mūs. Nemitīgi tiek domāts, kā šādiem cilvēkiem likt mainīt domāšanu, tiek ieviesta soda punktu sistēma, brīvprātīgie mācību kursi, eksāmenu pārlikšana, bargi naudassodi, autovadītāja apliecības atņemšana un citas represijas. Tomēr joprojām ir cilvēki, kuriem nekas nemainīs pārliecību, ka nelaime jau neskars viņus.

Nezinu, kā lai cīnās ar šādiem braucējiem. Varbūt sākt televīzijā rādīt briesmu skatus no avārijām, reportāžas no notikumu vietām? Citi gan saka, ka tas neesot ētiski. Bet varbūt pārgalvīgajiem autovadītājiem labāk organizēt piespiedu darbus slimnīcā un morgā?! Nav tik svarīgi paņēmieni un veidi, galvenais sasniegt mērķi – samazināt traģēdiju skaitu un uzlabot drošību uz ceļiem. Bet, ja tomēr paliekam pie pārliecības, ka nelaimes un traģēdijas uz ceļiem mūs neskar, tad jau laikus gribu jautāt: kāpēc tik lielas skumjas tad, kad attopamies, ka nelaime notikusi tieši ar mums?! Tā taču bija mūsu izvēle!

Ivars Ķervis, CSDD Liepājas rajona nodaļas priekšnieks