Kurzemes Vārds

02:06 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Velns nav tik melns, kā to mālē

Daina Meistere

Valsts mērogā izskanēja informācija, ka daļa no mūsu pirmsskolas izglītības iestādēm var palikt bez bērnu mīlētiem un vecāku cienītiem pedagogiem vai, kā viņus pieņemts mīļāk dēvēt, bērnudārzu audzinātājiem. Iemesls tam ir Izglītības un zinātnes ministrijas likums, kas paredz stingras prasības tiem cilvēkiem, kuri strādā ar pašiem mazākajiem pilsoņiem. No 1.septembra mācību iestādēs (arī pirmsskolas) var mācīt cilvēki ar atbilstošu izglītību un profesionālo kvalifikāciju. Izņēmums ir skolotāji, kuri pašlaik studē vai kuriem līdz pensijai atlikuši pieci gadi vai mazāk.

Pēc pētījumiem secināts, ka valstī kopumā kādi septiņi procenti no visiem bērnudārzos strādājošiem varētu zaudēt darbu. Ja vēl ņem vērā, ka studijas maksā lielu naudu, var gadīties, ka bērni, kuri tagad pēc vasaras atvaļinājuma sāk atgriezties savos dārziņos, var palikt bez kādas iemīļotas audzinātājas vai muzikālās audzinātājas.

"Mums visvairāk žēl ir nevis to jauno meiteņu, kas atnāk strādāt, bet gan pieredzējušo darbinieču, kurām var iznākt palikt bez darba. Ko lai cilvēks iesāk, ja viņam jau pāri pusmūžam, taču vēl spēka strādāt pietiekami? Un piedevām vēl pašam ir sava ģimene jāuztur, savi bērniņi jāaudzina. Bez tam bērnudārzos jau nu nav tā lielākā izpeļņa. Vai tāpēc būtu jādzen prom laba audzinātāja, ja viņai nav papīra? Kur vēl muzikālās audzinātājas, viņas taču visbiežāk ir mācījušās un beigušas mūzikas skolas tipa mācību iestādes," – tā spriež daļa no vecākiem, kuri laiž uz bērnudārzu vienu vai pat vairākus savus mazuļus.

Vai tiešām velns ir tik melns, kā to mālē, un vai patiesi mūsu mazuļiem būs jāpaliek bez uzraudzības? Atsevišķi mūsu pilsētas bērnudārzu vadītāji uztraukumu neizrāda. Lai gan ne visos visiem darbiniekiem ir tāda izglītība, kādu pašreiz prasa "Izglītības likums". Bet daži vēl mācoties, daži teikuši, ka noteikti iestāsies augstskolā, lai iegūtu izglītību, kas atbilst prasībām. Jā, ir arī tādas bērnudārza audzinātājas, kuras teikušas, ka nu reiz viņām pietiekot, ka neies jau izdod naudu par studijām, lai tikai paliktu strādāt tādā darbavietā, kas nebūt nav labi apmaksāto sarakstā.

Tomēr liela daļa bērnudārzu pedagogu ir īsti sava darba patrioti. Mūsu pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo vidējais vecums ir no trīsdesmit līdz četrdesmit gadiem. Tas ir laiks, kad teorētiskā bagāža apvienota ar darbā gūto pieredzi. Lai gan mēdz teikt, ka bērniem patīk jauni, skaisti cilvēki, pieredze parāda, ka tā nemaz nav.

Mazi bērni gluži kā tādi indikatori ar sesto prātu izjūt un noteic cilvēka patiesīgumu. Mazuļi novērtē savu audzinātāju pēc tikai viņiem zināmiem kritērijiem, un pirmsskolas iestādēs strādājošie zina, ka savus audzēkņus nepiemānīsi. Ja pieaugušajiem vēl var aizmālēt acis ar skaistiem vārdiem un izteikumiem, tad cilvēciņš, kurš pats tikai apgūst prasmi runāt, savus audzinātājus vērtē pēc viņu darbiem, mīmikas un īstenuma. Bez tam audzinātāja personība ne vienreiz vien vecākiem ir noteicošā, izvēloties, kurā dārziņā sūtīt savu mazuli. Gluži tāpat kā tas notiek ar skolām, arī pašu mazāko pieskatīšanas vietas nereti izraugās pēc savas pieredzes, un dārziņos veidojas tādas kā dinastijas, kur audzinātāja audzina savu bijušo audzināmo atvasītes. Lai gan arī bērnudārzos nav svešs uzskats, ka ir jādod vieta jaunajiem, ka cilvēkam, kuram jau sasniegts pelnītās atpūtas laiks, jālaiž savā vietā cits.

Tāpat kā ar citām reformām, arī šis norādījums nav uzzināts pēdējā brīdi. Tā kā bija laiks apdomāties un atrast iespēju papildināt savu kvalifikāciju. "Protams, mani tas neuztrauc, jo tas nenāca pēkšņi, bez tam ir bijuši dažādi kursi," teica viena no pirmsskolas izglītības pedagogu saimes. Šķiet, mūsu pilsētā uztraukumam vajadzētu būt vismazākajam. Liepājas Pedagoģijas akadēmija, reaģējot uz iespējamo pieprasījumu, izveidoja speciālu studiju programmu tiem cilvēkiem, kuri māca bērnus, bet kuriem vēl nav attiecīgās pedagoģiskās izglītības. Jau otro gadu uzņem licencētā nepilna laika studiju programmā, kurā mācoties pēc diviem gadiem iegūst pirmsskolas izglītības skolotāja kvalifikāciju. Varētu domāt, ka tieši šovasar tajā ir liels studēt gribētāju pieplūdums, ņemot vērā arī to, ka mūsu Pedagoģijas akadēmijā ir viena no lētākajām studiju maksām visā valstī. Gatavojoties nākamo studentu pieplūdumam, bija doma izveidot pat atsevišķas grupas Rīgā, Kuldīgā. Bet nekā.

Pēc dokumenta pieņemšanas laika beigām ir skaidrs, ka šajā studiju programmā dokumentus iesniedza divdesmit viens pretendents. Tā kā nav pat konkursa. Studentu vidū ir pārstāvji no Rīgas, Kuldīgas, Ventspils un citām vietām. Vēlēšanos studēt izteikuši pieci liepājnieki. Studentu vidējais vecums ir no trīsdesmit līdz trīsdesmit pieciem gadiem, jaunākajai ir divdesmit četri gadi, viena no studentēm ir dzimusi 1961.gadā. Ažiotāžas tātad nav, un ir prieks, ka mūsu mazuļiem nedraud palikšana bez savām mīļajām audzinātājām.