Kurzemes Vārds

15:37 Otrdiena, 18. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Kas aicinās atgriezties?

Jau esam prātojuši par to, kāda veidosies Latvijas nākotne, ja tās jaunie cilvēki arvien neatturamāk laužas uz Eiropu – strādāt, mācīties, izzināt pasauli. Un arvien biežāk dzirdams, ka daļa no viņiem neplāno atgriezties dzimtenē. Lūk, atkal kādā man zināmā ģimenē vecāki ir saskumuši – dēls dodas nu jau uz tik pierasto peļņas vietu Īriju, mēģināšot vispirms iejusties, šo to sakrāt un tad jau lūkošot tālāk pēc citām zemēm. "Ko es te, Latvijā, darīšu?" viņš jautāja mātei un tēvam. "Gribu tur, kur vairāk iespēju un labāk maksā!" Vecākiem uz to nav nekas iebilstams, un kurš gan nevēl savam bērnam visu to labāko? Māte tikai slepus nobirdina asariņu, skumstot par gaidāmo šķiršanos, un to, ka viņas atvasi nekas nesaista "nevērtīgajā" Latvijā. Līdz šim gan bija cerējusi, ka nozīmīgi ir vismaz vecāki un citi tuvie cilvēki, kas šeit paliek… Bet ko padarīsi – jauni laiki, kārtība un iespējas, viņa nopūšas.

Visumā nav jau slikti, ka jaunieši palūkojas, kas notiek citās zemēs, gūst pieredzi, iemaņas darbos, veiksmīgākie – arī labu izglītību. Pašiem savā sulā vien vārīties arī nav nekas labs.

Tikai – nāktu nu pēc laika vismaz kāda daļa no šiem jauniešiem ar jaunajām zinībām un prasmēm atpakaļ uz Latviju! Tas būtu ieguvums arī valstij, tātad mums visiem! Bet kā viņus ieinteresēt atgriezties?

Kā šajā sakarībā atzinušas valsts augstākās amatpersonas – situāciju nav iespējams regulēt ar likumiem vai noteikumiem, esam brīvās Eiropas sastāvā, un katrs var doties, kurp grib un spēj. Dzīves kvalitāti un algas kā ārzemēs Latvijā nav iespējams nodrošināt ātrā laikā, iespējams, kādreiz sasniegsim attīstīto valstu līmeni. Bet kad tas būs, ja būs? Tāpēc pašlaik Latvija saviem jaunajiem cilvēkiem nevar piedāvāt praktiskus labumus, ar ko iekārdināt palikt mūsu zemē.

Vienīgais, ko Latvija var piedāvāt – to, ko neviena cita zeme pasaulē – latviskās tradīcijas un galu galā – pašu latvietību. Un, lai arī kā dažkārt jābrīnās par mūsu valdības dīvainajiem lēmumiem, tad šajā lietā var tikai piekrist tās vadītājam, kurš izteicies, ka galvenais uzdevums ir stiprināt ģimeni. Jo tikai tā var ieaudzināt jaunajos pilsoņos dzimtenes izjūtu un savas latvietības apziņu. Iesākums jau ir – gluži praktiskā ziņā – palielinātie pabalsti par jaundzimušajiem. Bet ar to vēl ir par maz, ai, kā par maz!

Sarmīte Pelcmane