Kurzemes Vārds

01:13 Sestdiena, 23. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Pie sasistās siles

Kirils Bobrovs

Pēc notikumiem "Liepājas siltumā", par kuru kulmināciju kļuva karstā ūdens padeves pārtraukšana, daždažādu viedokļu un repliku izskanējis tik daudz, ka varētu jau sākt apspriest pašus komentārus. Pilsētā tas jau tiek darīts. Bet, lūk, Sienas ielas iedzīvotāji paši grib saimniekot savā katlumājā. Droši vien uz sabiedriskajiem pamatiem. Tātad, varētu izdarīt dažus rezumējumus…

Sākumā gribēju pakavēties pie paradoksa. Iespējams, ka tā ir nejauša sagadīšanās. Taču godīgi maksājušo patērētāju sodīšana, liedzot tiem karsto ūdeni, nav vienkārši nepatīkams atgadījums. Tas ir īpaši šokējošs tādēļ, ka tas noticis pēc lieliskās, perspektīvās un gandrīz vai svinīgās siltumapgādes attīstības koncepcijas pieņemšanas pilsētā. Pārāk lieli šķiet kontrasti. Taču nekā nepadarīsi. Un tas nenāk par labu nedz domei, nedz "Liepājas siltumam".

Labi, ar sagadīšanos daudz ko var izskaidrot. Taču ir lietas, kuras ne tikai mietpilsonis, bet arī ekonomiskās un tiesiskās kategorijās domājošs cilvēks saprast nevar, lai cik neatlaidīgi to arī mēģinātu izskaidrot. Nesen notikušajā "Vecliepājas" darbinieku tikšanās reizē ar namu vecākajiem tika uzdots jautājums, kādēļ neizliek no dzīvokļa vienu no īrniekiem Klaipēdas ielā 134, kura parāds "Liepājas siltumam" pārsniedz 1600 latu. Atbildēt, protams, viegli: namu pārvalde nevienu izlikt nevar, ar to nodarbojas tiesa un tiesu izpildītāji. Šādi jautājumi jau bija iztirzāti arī mūsu laikrakstā. Diemžēl pēc būtības uz tiem neviens tā arī neatbildēja. Jo šādas summas neuzkrājas vienas ziemas laikā! Vai tad nevajadzēja vērīgāk palūkoties, kas dzīvo šajā dzīvoklī un ko konkrēti varētu uzsākt. Jo "Liepājas siltums" ar šādiem nenotveramajiem partizāniem tiesājas jau ne mazāk kā septiņus gadus. Pašreiz šī uzņēmuma vadītāji atkal apelē pie patērētāju sirdsapziņas un norāda uz jauna represiju viļņa neizbēgamību. Cienījamie kungi no AS "Liepājas siltums", jums taču netic! Bet, lūk, tieši to viņi arī nesaprot. Viņi, protams, atrod daždažādus loģiskus un gudrus attaisnojumus, dažādus izņēmumus no likumiem, pat uzstājas pret nepilnībām likumdošanā. Taču cilvēki raugās uz uzņēmumu no sava zvanu torņa. Un kamēr kaimiņos dzīvos šādi trekni parādnieki, cilvēkus nevarēs pārliecināt. Un kad domes Finansu pārvaldes priekšniece Dace Gertsone saka, ka darbs ar debitoriem ir nepietiekams. Bet "Kurzemes Vārds" nevar viņu neatbalstīt. Nē, protams, ka runa ir par ārpuskārtas sarežģījumiem. Bet tādā gadījumā lai kāds mēģina atbildēt uz šo rindiņu autora retorisko jautājumu: ko darīt avīžniekiem, kad viņiem vaicā, kādēļ mūsu vidū ir tik daudz siltuma patērētāju, kuru parāds sniedzas tūkstošos? Mums ļoti noderētu vienkārša, objektīva atbilde…

Namu pārvaldē sapulcējušies namu vecākie vaicāja par daudz ko. Un neskaidrību arī palika daudz. Piemēram, pašreiz ņem kredītus, lai ierīkotu siltummezglus simt namos. Bet kad tie parādīsies visos pārējos? Un interesanti, ko šajā sakarībā domā Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā. Jo, strādājot pašreizējā tempā, būs nepieciešami ne mazāk kā pieci gadi. Un vai tad pietiks uz visiem, ja iekasē tikai četrus santīmus par kvadrātmetru? Bija aplūkots arī jautājums par ierīkojamo siltuma skaitītāju pārbaudi. Mūsu vidū ir arī tādi, kas gatavi samest naudiņu skaitītājiem, taču nepiekrīt maksāt par šīs aparatūras pārbaudi, kaut gan tas izmaksā tikai simboliskus santīmus no katra dzīvokļa. Un kā īpašumā skaitīsies šī iekārta?

Ar kredītiem ir arī citas neskaidrības. Piemēram, lai velti nezaudētu laiku, var lūgt palīdzību bankai. Taču tādā gadījumā nepieciešams, lai tam piekristu 85 procenti nama iedzīvotāju. Bet ja kāds no atlikušajiem 15 procentiem atteiksies piedalīties kredīta dzēšanā, tad piespiedu kārtā iekasēt naudu nevarēs. To saka juristi. Bez tam vēl bankas negrib ķēpāties ar nelielām summām, teiksim, 5 tūkstoši – tā bankai nav nekāda nauda. Taču fakti aģitē par skaitītājiem. Lūk, divi piemēri: pagājušajā sezonā Dzintaru ielas 91.namā bija samaksāts par 50 procentiem mazāk, bet Lielās ielas 2.namā – par 40 procentiem. Un vēl viens jautājums pārdomām: "Kādēļ, izpaliekot karstam ūdenim, nesamazinās dzīvokļa labiekārtošanas līmenis? Namu pārvaldes atbilde: "Iespējams, ka agrāk, kad šādos gadījumos bija atšķirība, bija pareizāk?" Un noslēdzošā replika: "Kā mēs varam apspriest perspektīvas, ja nebūt nav skaidrs "Liepājas siltuma" liktenis!

Informācijas daudz. Ne katrs visu to spēj sagremot. Ir arī šāds jaunums: pašreiz siltuma skaitītājus nedrīkst ierīkot ne tikai atsevišķos dzīvokļos, bet arī atsevišķās kāpņu telpās – tikai visam namam. Un, lūk, vēl viens moments, šķietami sīkums: jebkurai karstā ūdens padeves pārtraukšanai kādreiz noteikti būs nepieciešams, lai siltumnesējs aizpilda visas siltumtrases, bet tie ir lieli papildu izdevumi. Varētu atkal teikt, ka mūsu maksājumi tiek izmantoti neracionāli un ka tarifi vēl ir zemi. Bet kam to lai saka? Gāzinieki to pat negribēs uzklausīt! Par šādu neracionalitāti var kļūt arī jebkurš remonts. Piemēram tur, kur pašreiz pārrakta Graudu iela, nomainīs izrūsējušās caurules posmu, bet nākamajā gadā spiedienu neizturēs turpat līdzās esošais posms, un tad nāksies rakt bedri šajā pašā vietā. Kaut kas līdzīgs jau ceturto gadu notiek Krūmu ielā. Un arī tur mūsu naudiņa izkūp skurstenī. Jā, laba koncepcija mums jau sen vajadzīga. Kaut nu tā iepatiktos arī frančiem.