Kurzemes Vārds

01:07 Otrdiena, 12. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Cilvēks nedēļas centrā

Liepājnieku priekam var ziedot diennaktis

Par aizvadītās nedēļas un, droši var apgalvot, arī šīs vasaras grandiozāko kultūras notikumu Liepājā dēvējams pludmales mūzikas festivāls "Caines Beach Party", kas sasniedza rekordlielu apmeklētāju skaitu. Šoreiz ap jau ierastajiem notikumiem bija organizēti arī daudzi citi – Ziedu svētki, Eiropas Padomes Goda karoga pacelšanas ceremonija, Dzintara pulksteņa atklāšana, jauniešu radošās darbnīcas – mozaīkas izveide pie Glābšanas stacijas, uzstāšanās kopā ar deju grupu "Dzirnas" un arī dalība pirmajā Vasaras karnevālā. Pēdējais bija Pilsētas domes Kultūras nodaļas, konkrēti Kultūras nodaļas speciālistes LINDAS TIĻUGAS lolojums, un daļa no lielā projekta, kurā iesaistīti dažādu valstu jaunieši. Linda uzmanības centrā nonāca, jo pašas vārdiem – "ļāva kaut brīdi cilvēkiem būt tādiem, kā viņi ir sapņojuši".

Vasaras karnevāls nebija spontāns sarīkojums, kas veidots tāpēc vien, lai būtu. Līdz šim jau trīs gadus, pavadot Veco gadu un Jauno sagaidot, liepājniekus pulcējuši masku gājieni, kas cīnījās gan ar nepatīkamiem laika apstākļiem gan ar cilvēku nelielo atsaucību. Linda Tiļuga stāsta, ka tad arī radusies sajūta – pienācis brīdis kaut ko mainīt. Sākās izpētes darbs, ideju un pieredzes meklējumu braucieni uz valstīm, kurās karnevāli ir gadsimtiem izkoptas un visu mīļotas tradīcijas. To visu caurvija cerība, ka izdosies atrast kaut ko Liepājā, varbūt pat Latvijā nebijušu. Linda bija pārliecināta, ka pilsētā jānotiek pasākumam, kāda nav citur: "Pilsētas svētki var būt jebkur, bet, lai piesaistītu apkārtējo uzmanību, vajadzīgs kas īpašs," skaidro domes Kultūras nodaļas speciāliste un salīdzina apdzīvotu vietu ar sievieti, kura vienmēr vēlas izcelties citu vidū. Viņas kā Kultūras nodaļas speciālistes pienākumos rakstīts "meklēt inovāciju kultūrprocesu un norišu organizēšanā un attīstībā", un Vasaras karnevālu var uzskatīt par tiešu pienākumu izpildi. Festivāla "Caines Beach Party" organizators Raivo Mediņš uzskata, ka sadarbība ar Lindu Tiļugu izvērtusies laba. Nekādu īpašu pārsteigumu nav bijis, jo arī iepriekš ir sanācis darboties kopā. "Linda ir no tiem cilvēkiem domē, kas aktīvi strādā, lai pilsētā būtu ko redzēt," apgalvo R.Mediņš un uzsver, ka problēmas ir vienmēr, bet tās ir jāprot savstarpēji risināt.

Par to, ka šogad pludmales festivālu krāšņāku darīja daudz lielāka rosība dienas laikā, paldies lielā mērā jāsaka arī Liepājas Pilsētas domes Kultūras nodaļas projektu koordinatorei Ilzei Zariņai. Tieši viņas veidotajam projektam finansējumu piešķīra Eiropas Savienības programma "Jaunatne". Šie līdzekļi bija paredzēti jauniešu starptautisku vasaras darbnīcu organizēšanai, un tām piesaistīja ideju par Vasaras karnevālu, kura koordinēšanu uzņēmās Linda. "Tā nauda bija jāiztērē, nebija citu variantu," viņa smejas.

Vienmēr nosvērta, pat klusa viņa izskatās no malas. Tas laikam ir maldīgi, jo, vērojot padarīto, šķiet, ka to veicis cilvēks ar plašu vērienu un spēku uzdrošināties. Par lielu drosmi un uzdrīkstēšanos Liepājas Sporta un kultūras pils direktore Dace Gruntmane dēvē arī Vasaras karnevāla rīkošanu. "Latvijā cilvēki nav tik atraktīvi kā dienvidnieki, turklāt tradicionālais karnevālu – ķekatu un budēļu – laiks pie mums ir ziema," savu viedokli pamato D.Gruntmane. Tomēr viņa cer, ka pilsētas kultūras dzīvē varētu izveidoties jauna tradīcija, lai cilvēkiem būtu gan ko vērot, gan kur iesaistīties, jo darboties pašam "ir pavisam cits fīlings". Pati Linda to par sevišķu drosmi neuzskata, kaut arī viņas kolēģe Baiba Kļava cenšas viņu pārliecināt, ka šī īpašība tomēr ir ļoti svarīga. Bet cilvēkam, kas radis rosīties un nemitīgi kaut ko darīt, nav nekas neparasts nedomāt par drosmi un sevis noskaņošanu, par ko jāsatraucas citiem. Kā nekā intervijā vēl pirms dažiem gadiem Linda par sevi izteicās: "Kāda ir mana galvenā rakstura īpašība? Laikam jau tā, ka nevaru mierīgi nosēdēt." Savulaik Linda strādājusi 8.vidusskolā par latviešu valodas skolotāju mazākumtautību skolēniem, Bērnu un jauniešu centrā vadījusi gan dziedāšanas pulciņu, gan pildījusi metodiķes pienākumus, organizējot sarīkojumus pilsētas skolēniem, paralēli kopā ar vīru un draugiem dziedājusi grupā.

Tā kā Vasaras karnevāla organizēšanai nepieciešamie līdzekļi tika iegūti no projekta finansējuma, neviens šobrīd neuzdrošinās apgalvot, ka arī nākamgad liepājniekiem būs iespēja vērot raibos masku parādes notikumus un iesaistīties tajos. Linda Tiļuga ir pārliecināta, ka visvairāk tas ir atkarīgs no pilsētas iedzīvotājiem, karnevāla apmeklētājiem. "Ja būs pieprasījums, būs arī piedāvājums," nosaka sarīkojuma koordinatore un nedaudz nenopietni turpina, "ja mums nāks vēstules aumaļām un cilvēki sacīs, ka vajag, mēs darīsim vienalga ko, lai piesaistītu līdzekļus." Diemžēl nauda šādā situācijā izšķir gandrīz visu. Turklāt, ja tā nepieciešama kultūras pasākumiem, biežs pretarguments esot to netveramība un paliekoša rezultāta trūkums. Materiālām vērtībām nav problēmu norādīt izmaksas un to, kādēļ konkrētais priekšmets nepieciešams, ar kultūru viss ir daudz sarežģītāk. "Tradīcijas ļoti vienkārši ir lauzt, bet tās ir tik grūti iedzīvināt," par sava darba cieto garozu nosaka Kultūras nodaļas speciāliste.

Ināra Kalnarāja, folkloras kopas "Atštaukas" vadītāja, Liepājas Tautas teātra režisore un viena no Vasaras karnevāla dalībniecēm apbrīno to, ka tie daži cilvēki, kam jāvada visas pilsētas kultūras dzīve, mierīgi un bez lieka satraukuma spēj sarīkot tik lielu pasākumu. Viņa priecājas par to, ka lēnītēm dzīvība ieplūst arī Jūrmalas parkā.

"Mēs varam strādāt diennaktīm, ja vajag," gatavību rīkoties savā un Kultūras nodaļas vārdā pauž Linda. Šādā brīdī gluži automātiski rodas jautājums, vai ģimene – abi bērni un vīrs – neprotestē pret darbam veltīto laiku un uzmanību. "Visa ģimene ir iesaistīta šajos procesos, jo Miks arī strādā tādā pašā sfērā, un tad es iesaistu savus bērnus. Viņi man palīdz, un mums šis aizraujošais notikums ir visiem kopīgs."

Linda atzīst, ka viņai arī gluži personiski gribētos, lai nākamgad izdotos sarīkot tikpat spilgtu Vasaras karnevālu. Vērot cilvēkus, kas karnevāla laikā nekur neskrēja, bet baudīja visu, kas viņiem tika sniegts, esot gandarījums, ko nav nemaz tik viegli gūt, kā arī zināma motivācija rīkoties turpmāk. Domes valsts kultūras inspektore Baiba Kļava ir pārliecināta, ka šis sarīkojums Liepājai ir nepieciešams, jo vasarā trūkstot tādu kultūras notikumu, no kuriem cilvēks var kaut ko gūt sevis garīgai bagātināšanai. "Visu nevar nonivelēt uz patērētāju, kurš nāk iedzert aliņu un jūtas forši, ir vajadzīgs kaut kas līdzsvaram, un tāds bija šis karnevāla pasākums."

"Skaistākie 2004.gada piedzīvojumi tevi gaida Liepājā!" tā šogad skan Liepājas tūrisma attīstības moto. Linda Tiļuga tic, ka, pievienojoties brāļiem Mediņiem un viņu rīkotajam pludmales festivālam "Caines Beach Party", ir izdevies cilvēkiem radīt patiesi aizraujošu piedzīvojumu, iespēju kaut uz brīdi pārtapt citā būtnē. Tāpat viņa ir pārliecināta, ka, veidojot piedzīvojumus citiem, tie nepazūd arī viņas dzīvē: " Liela daļa jau vienkārši notiek, piemēram, pa to laiku, kamēr darbojos ar karnevālu, dēls iestājās augstskolā. Es to pat lāgā nepamanīju, bet viss jau notiek. Tagad esmu nolēmusi, ka atpūtīšos septembrī. Es paskatīšos, kā atpūšas cilvēki Spānijā."