Kurzemes Vārds

13:43 Pirmdiena, 25. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Šās nedēļas norises

Politiskās liesmas un dzirksteles mēnešu mijā

Edgars Lūsēns

Laiks, kad gada septītais un astotais mēnesis uz viena sliekšņa satiekas, Latvijā ir karstākais atvaļinājuma laiks, un šoreiz brīžiem elpu turpmākajiem varoņdarbiem ievilka pat politiķi. Tikmēr pasaulē vīriem, kas alkst varas, atpūta nebija ne prātā. Gan viņpus okeāna, gan Vidējos un Tuvajos Austrumos, gan Āfrikā gāja teju vai tikpat karsti kā Kanāriju salās, kur gaisa temperatūra viņnedēļ gandrīz sasniedza 50 grādu atzīmi.

Demokrāti gatavi uzsākt maratonu

Neapšaubāmi par iepriekšējās nedēļas skaļāko politisko notikumu kļuva ASV demokrātu partijas konvents Bostonā, jo tieši tam pēc pasaulē varenākās un ietekmīgākās valsts politiskajām tradīcijām vajadzēja apstiprināt Džonu Keriju par prezidenta amata kandidātu, kurš turpmāko trīs mēnešu garā priekšvēlēšanu maratona laikā centīsies Ameriku pārliecināt, ka viņam Baltā nama saimnieka krēsls piestāv labāk nekā tā pašreizējam īpašniekam Džordžam Bušam. Savukārt pārējā pasaule var ērtāk iekārtoties līdzjutēju statusā, lai sekotu šai iespaidīgajai, skaļajai, pompozajai demokrātijas sacensībai par vienu no pasaulē visietekmīgākajiem posteņiem.

Novērotāji min, ka gaidāmās vēlēšanas notiks politiski polarizētākā gaisotnē nekā iepriekšējos pārdesmit gadus, un šim atzinumam var piebilst, ka ļoti daudz abu kandidātu sacensībā izšķirs arī viņu prasme pozicionēt savu nostāju ārpolitikas jautājumos, kas, piemēram, pirms četriem gadiem, kad Džordžs Bušs ar gaužām simbolisku pārsvaru pieveica Alu Goru, nebūt nebija vadošais motīvs.

2001.gada 11.septembris un ASV iebrukums Irākā ārpolitiku izvirzījis par stratēģiski vienu no būtiskākajiem priekšvēlēšanu cīņas posmiem, jo skaidrs, ka ASV vēlas prezidentu, kura rīcība spētu valsti un tās pilsoņus vislabāk aizsargāt, pie viena nodrošinot ietekmīgākās valsts pozīcijas pasaulē. Vai Kerijs ir labāks par Bušu, vai tomēr ir otrādi – par to demokrāti un republikāņi, kas sava prezidenta kandidāta atbalstīšanas ceremonijai pulcēsies augusta un septembra mijā Ņujorkā, centīsies pārliecināt pēc vislabākajiem politisko tehnoloģiju paraugiem. Jo skaidrs, ka būtisku atšķirību Amerikas un pasaules redzējumā abām partijām nav, un tādas rodamas vienīgi sociālo un ekonomisko jautājumu risināšanā iekšpolitikas ietvaros. Šobrīd amerikāņi ar vienkāršumu un tiešumu zināmo Bušu, kas savas darbības laikā vairākkārt piedzīvojis strauju reitinga kritumu, tomēr uzskata par stingrāku un izlēmīgāku nekā diplomātisko un inteliģentāko Keriju, kurš savukārt kopējās kandidātu aptaujās mazliet apsteidz Bušu un droši vien kā potenciāli elastīgāks vadītājs ir populārāks ārzemēs, lai arī jau vairākkārt atkārtojis, ka negaidīs starptautisku piekrišanu, ja jutīs apdraudējumu savai valstij.

Katrā ziņā gaidāmā abu kandidātu sacensība, kurā liela nozīme būs gan pretendentu oratoru spējām debatēs, gan viceprezidentu kandidātu tēlam, gan potenciālo pirmo lēdiju personības šarmam, solās būt izcili saspringta, un visticamāk, ka uzvarētāja pārsvars pār savu konkurentu būs gaužām simbolisks.

Asinsplūdi uz vārgo miera centienu fona nerimstas

Starptautiskā sabiedrība nežēlo spēkus, lai noregulētu konfliktus pasaules karstākajos punktos, tomēr asinsplūdi nerimstas ne Āfrikā – Sudānas valsts nemierīgajā Dārfūras reģionā, ne arī Irākā. Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome pieņēma ASV vairākkārt pārstrādāto rezolūciju Sudānas krīzes jautājumā, kas paredz ekonomisku sankciju ieviešanu, ja vien Sudānas valdība 30 dienu laikā nespēs atbruņot zemessardzi, kas pēc Āfrikas Savienības datiem vainojama vairākus desmitus tūkstošu miermīlīgo iedzīvotāju iznīcināšanā un cilvēku dedzināšanā Sudānas rietumos, kur atrodas vairāk nekā miljons bēgļu. Cilvēktiesību organizācijas gan pieņemto rezolūciju vērtē kā nepietiekami stingru, jo tā nenodrošināšot Sudānas valdības aktīvu rīcību situācijas uzlabošanai, kas šobrīd dēvējama par katastrofālu, jo nepietiekama uztura, slimību un vardarbības apdraudēti esot vismaz 350 tūkstoši cilvēku.

Varam konstatēt, ka mainīgām sekmēm pagājusī nedēļa ritējusi ASV un to sabiedroto, kā arī Irākas nemiernieku cīniņos. Starptautiskajiem miera uzturēšanas spēkiem cerību uzlabot situāciju dod fakts, ka izdevies aizturēt vairākus plaši pazīstamus teroristisko organizāciju vadītājus. Par politiski būtiski svarīgu jāuzskata arī Ziemeļatlantijas dalībvalstu sanāksmē Briselē panāktā vienošanās par Irākas spēku apmācīšanu, kas bija iespējama pēc tam, kad ASV politiski simboliski piekāpās Francijai, kura uzstāja, ka amerikāņu vadītā koalīcija nevar komandēt NATO spēkus šajā misijā. Savukārt Irākas pašpārvalde aicinājusi citas musulmaņu valstis nosūtīt savus karavīrus miera uzturēšanai uz Irāku, un tās solījušas padomāt, lai gan šobrīd amerikāņu koalīcijas sastāvā nav nevienas šādas valsts.

Diemžēl iepretim šīm aktivitātēm nemiernieki liek ne mazāk organizētu un pārdomātu rīcību. Aizvadītajā nedēļā vienam no pašnāvniekiem izdevās radīt lielāko asinspirti, kopš ASV formāli nodeva varu vietējās pašpārvaldes rokās, jo nogalināti vai smagi ievainoti tika vairāk nekā simt cilvēku. Tāpat jācer, ka Eiropas lielvalstis visā nopietnībā uztvers islama kaujinieku asiņainā kara piedraudējumus, jo musulmaņu ekstrēmisti jau vairakkārt ir apliecinājuši savas prasmes terora aktu organizēšanā, tāpēc atstāt šos brīdinājumus bez ievērības būtu nepiedodama vieglprātība.

Meklējiet sievieti?

Kā jau varēja paredzēt, jūlija beidzamās dienas Latvijā bija klusākas. Pēc ārlietu ministra apstiprināšanas politiskās partijas varēja ļauties atvaļinājumam, jo bija skaidrs, ka Emša mazākuma valdība turpinās strādāt līdz nākamajai krīzei. Tas gan nenozīmē, ka pašmāju politiskais katls palika bez intrigu garšvielām, jo šķēpi tika lauzti ap Latvijas kandidatūru Eiropas Komisijas komisāra postenī. Galīgais lēmums par kandidātu valdībai jāpieņem šonedēļ, bet jūlija izskaņā Ministru prezidenta svārstīšanās un lēmuma pieņemšanas vilcināšana radīja augsni baumām par iespējamām iekšpolitiskām spekulācijām uz šā amata rēķina.

Lai arī parlamenta spīkere vēl pirms nedēļas, viesojoties mūsu redakcijā, pauda dižu izbrīnu un sauca par preses iedomām viņas virzīšanu uz komisāres posteni, tomēr tieši Ingrīda Ūdre tiek minēta kā galvenā konkurente komisāres amatā sevi jau apliecinājušajai Sandrai Kalnietei, jo tas ļautu veikt dažādas amatu maiņas kombinācijas pie varas esošajām partijām. Vai tas notiks, vai arī uz Briseli strādāt brauks Pirmās partijas kandidāts, to redzēsim šonedēļ, kad arī uzzināsim, vai Latvija ievēros Briselē tik ļoti dzimumu un rasu vienlīdzību aizstāvošo un tieši tāpēc visnotaļ savādo Eiropas Komisijas prezidenta lūgumu, lai mūsu valsts par pārstāvi izraudzītos tieši sieviešu kārtas diplomāti.

Visticamāk, ka nākamnedēļ turpināsies arvien spēkā pieaugošās diskusijas par pašvaldību vēlēšanām, kur aktuāls ir gan viņnedēļ dienasgaismu ieraudzījušais projekts par 5 procentu barjeru, kas pieņemšanas gadījumā sola vētrainu cīņu par varu Rīgā. Tiesa, neskaidrība ap kārtību, kādā veidā nākamā gada 13.martā tiks ievēlēti tautas kalpi lielākajās Latvijas pilsētās, partijām pagaidām liedz izstrādāt precīzu stratēģiju gaidāmajām vēlēšanām. Tomēr šis laika posms nenoliedzami ir intensīvākais darba laiks aizkulisēs, un neba velti preses uzmanības lokā atkal nonācis "Jaunais laiks", kas, kā rāda socioloģiskās aptaujas, joprojām gan saglabājis populārākās partijas statusu, tomēr politiskajās sūnās turpina gruzdēt baumas par partijas iespējamo šķelšanos. Jābilst gan, ka oponenti par līdzīgiem procesiem labprāt baumo jau kopš Repšes valdības krīzes, bet pagaidām partija turpina saglabāt vienotību.

Tāpēc Latvijas politiskās dzīves arēnā šobrīd lielākās bažas tomēr veltāmas kreiso partiju rīcībai gaidāmā jaunā mācību gada sakarībā, kas šajā vai tuvākajās nedēļās varētu iegūt konkrētākas aprises. Radikālākās organizācijas jau pamanījušās izreklamēt savus rīcības plānus, kas ietver gan protesta akciju organizēšanu, gan visas Latvijas skolēnu streika rīkošanu, un tagad atliek gadīt, cik efektīva un prasmīga būs valdības rīcība, lai novērstu šos nemierus.

Visbeidzot tieši šonedēļ vajadzētu pielikt punktu ieilgušajai, bet Liepājai tik svarīgajai epopejai ar valdības nespēju izšķirties, kam tieši būtu uzticama hokeja halles celtniecība. Gan Rīgas, gan mūspuses pretendenti nupat pamanījušies nopelnīt pa mīnusam savā reputācijā, jo Rīgas halles izmaksas izrādās esam augušas, bet par Liepājas spējām liek vīpsnāt tas, ka pilsētai jau kuro dienu nav karstā ūdens. Tomēr skaidrs, ka šis lēmums vispirms būs politisks, nevis saimniecisks, un šajā gadījumā izskatās, ka Liepājas izredzes ir niecīgākas. Lai gan būtu, protams, priecīgs kļūdīties šajā prognozē.

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

\ Valdošā koalīcija nespēj vienoties, kam uzticēt komisāra posteni Eiropas Komisijā.

\ Partijas sāk diskusiju par 5 procentu barjeras ieviešanu pašvaldību vēlēšanās.

\ Ar pamatīgu troksni par darbības uzsākšanu Latvijā paziņo pirmā zemo cenu aviokompānija "Ryanair" .

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Par Latvijas muitas priekšnieku tiek apstiprināts Andis Drullis.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

\ Ziemeļatlantijas alianse panāk vienošanos par Irākas drošības spēku apmācīšanu.

\ ANO nolemj izdarīt spiedienu uz Sudānu, lai tās zemessardze pārtrauktu cilvēku plānveida iznīcināšanu vienā no šās valsts reģioniem.

\ Islama ekstrēmisti piedraud Eiropai ar asiņainu karu, ja eiropieši neatkāpsies no Irākas.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Demokrātu konvents Bostonā nominē Džonu Keriju sacensībai par ASV prezidenta posteni.