Kurzemes Vārds

20:08 Piektdiena, 21. februāris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Māksla

Kurzemes sīkstais jūrmalnieks Miķelis Golts

Indra Imbovica

Otrdien Rīgā, Melngalvju namā, mākslas galerijas divos stāvos mākslas zinātnieks, profesors un arī šī greznā nama direktors Ojārs Spārītis atklāja Liepājas vecmeistara Miķeļa Golta gleznu personālizstādi ar būtisku un tiešu nosaukumu – "Mana Kurzeme".

Ņemot vērā šovasar tik ilgi gaidīto un pēkšņi atnākušo neparasti karsto laiku, kad Melngalvju nama mākslas galerijā klātesošajiem burtiski lija sviedri, profesors Ojārs Spārītis atļāvās paķircināt rīdziniekus, izsakot nožēlu, ka liepājnieki nav atveduši līdzi savu spirgto jūras elpu, toties, lūk, Miķeļa gleznās tās klātbūtne jūtama noteikti.

Profesors vēlreiz izteica apbrīnu un cieņu par mākslinieka darbiem, kas rāda "stipras rokas liktu otas vilcienu, raupjas faktūras un tikko uzartas zemes tonalitātē rasta krāsu redzējuma plašumu. Simboli, alegoriskas kompozīcijas, vēsture Golta gleznās mijas ar jūras vēju appūstās Liepājas jūrmalas ainavām, kurās kā dzintars pēc vētras uzmirdz jutīgas sirds uzšķilts mīļuma vilnis, moža atziņa vai veļu valstī iegājis tēls. Tas ir tikpat dabiski kā Liepājas aktrišu folkloras kopas "Atštaukas" sirsnīgais dziedājums māksliniekam par godu".

Lai kā skatītāji raksturotu Melngalvju nama mākslas galerijas divos stāvos izvietotās Miķeļa Golta 40 gleznas, no tām pretī strāvo īsta Kurzemes elpa. To atzina arī katrs liepājnieks, tostarp mākslinieka kolēģi, kas bija ieradušies uz personālizstādes atklāšanu. Tā ir savā zemē sakņota glezniecība, kuru acīmredzot vistiešāk un poētiskāk uztver ārmalnieki, kaut vai turpinot O.Sparīša teikto: "...no gleznām strāvo sāļais jūras gaiss, ass kā grīslis kāpās un kārklu dzinumi, kas ieķērušies liesajā piejūras zemē." Savukārt Rīgas vicemērs Sergejs Dolgopolovs, kurš arī bija pagodinājis ar apmeklējumu Liepājas mākslinieka izstādes atklāšanu, izteica gandarījumu, ka tagad rīdzinieki arvien biežāk un plašāk var iepazīties ar Latvijas pilsētu un novadu mākslu, kas ir tik daudzveidīga un interesanta.

Jāatceras, ka Miķelis Golts šogad Ziemassvētkos atzīmēs savu 82.dzimšanas dienu. Viņš piedzimis Rucavā, bet jau kopš piecu gadu vecuma dzīvo Liepājā, glezniecību mācījies dažādās privātās studijās un izglītojies Lietišķās mākslas vidusskolā. Izstādēs mākslinieks piedalās kopš 1947.gada, bet gleznas aizceļojušas un eksponētas gan ASV un Japānā, gan Itālijā un Zviedrijā, gan arī, protams, Krievijā, kur savulaik radošos komandējumos Sibīrijas pilsētās tapa virkne monumentālu darbu cikli par skarbo ziemeļzemes dabu un gigantiskajām jaunceltnēm. Mākslinieka gleznas atrodas Latvijas Mākslinieku savienības fondā, valsts un pašvaldību muzejos, privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs.

Miķeļa Golta personālizstāde, kuru finansiāli atbalstīja Liepājas dome un Melngalvju nams, Rīgai tika gatavota jau kopš pagājušā gada novembra, kad profesors Ojārs Spārītis bija ieradies Liepājā, lai iepazītos ar mākslinieka ļoti plašo darbu klāstu viņa mājā "Pie Miķeļa", F.Brīvzemnieka ielā. Tobrīd bija plānots, ka izstādi atklās februārī, bet dzīve ieviesa savas korekcijas, tāpat neviens nevarēja paredzēt, ka sirmais mākslinieks piedzīvos un pārdzīvos bīstamo saslimšanu – insultu. Bet, kā teica gleznotāja līdzgaitnieki, tas ir tas kurzemnieka spīts, kas īpaši raksturīgs Mikeļim Goltam un kas viņu piecēla kājās. Mākslinieks, stalts un lepns, vernisāžā pats sagaidīja katru apmeklētāju, saņemot apsveikumus, ziedu klēpjus, un viņam blakus stāvēja uzticamā dzīvesbiedre Ināras kundze. Viņa bija tā, kura būtībā kopā ar Miķeli izvēlējās darbus un uzņēmās rūpes par galvaspilsētas izstādi. Profesors Spārītis vienīgi lūdza kolekcijā noteikti iekļaut gleznu "Dainu vācēji" – veltījumu Krišjānim Baronam, kas tad arī novietota izstādes centrā.

Mākslinieks glezno paša izkoptā tehnikā, kur liela nozīme ir faktūrām. Par šo savdabību Miķelis Golts savā radošajā mūžā savulaik saņēmis ne vienu vien kritisku piezīmi, nereti pret viņa glezniecības stilu izturējušies ar aizdomām. Taču, kā jau minēts, Miķelim piemīt milzīgs spīts, lielas darbaspējas un pārliecība par to, ko viņš dara. Tagad izrādās, ka mākslinieks nav kļūdījies un viņa glezniecības stils un tehnika ir apbrīnas vērta un paliekoša vērtība Latvijas mākslas kopainā.

Tam, ka no izstādes dveš tik visaptveroša un patiesa Kurzemes elpa, paldies jāsaka arī ekspozīcijas iekārtotājam, māksliniekam, scenogrāfam Artim Butem, kas neatteica savu palīdzību, un Ināras kundzes mazmeitas, psiholoģes Lindas Ozoliņas vīram, Rīgas pašvaldības uzņēmuma "Zemgale" direktoram Valdim Holbergam. Artis Bute atzinās, ka līdz šim nebija redzējis Golta gleznas, bet tās viņu, pirmkārt, saista ar savu kolorītu un, otrkārt, ar to, ka mākslinieks nebaidās eksperimentēt ar faktūrām.

Savs skatījums ir arī tēlniekam Ģirtam Burvim: "Es piederu pie tās paaudzes, kurai, dzīvojot Liepājā, bija iespēja vērot, kā Miķelis strādā, skatīt viņa tēlu pasauli, sekot viņa dvēseles izpausmei. Šī izstāde parāda, ka viņš ir ne tikai Latvijas mēroga klasiskās mākslas pārstāvis. Viņš ar savu ģenētiski pārmantoto spītīgo raksturu galu galā ir uzvarējis. Tas, ka Miķelis Golts ar savām rokām ir sakārtojis seno ēku Liepājas vecpilsētas daļā, iekārtojis pats savu gleznu muzeju, ja tā var teikt, ar visu romantisko pagrabu, kurā ciemojušās ne tikai Latvijā pazīstamas personības, bet arī ārvalstu viesi, tostarp diplomāti, vajadzētu pārliecināt Liepājas pašvaldības cilvēkus šo māju un gleznu kolekcijas iekļaut pilsētas tūrisma apritē."