Kurzemes Vārds

19:08 Pirmdiena, 19. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Olimpiskās spēles un Liepāja

Dzintra Blūma

1992.gada Barselonas un 1996.gada Atlantas olimpisko spēļu dalībniece airēšanas slalomā

Andžils Remess

Ja lielākā daļa ar mūsu pilsētu saistīto olimpiešu savus izcilākos panākumus guvuši, jau dzīvojot Rīgā, tad Dzintras Blūmas ceļš bija pretējs, un viņa joprojām ir vienīgā sportiste, kura devusies uz olimpiskajām spēlēm, pārstāvot tieši Liepāju.

Rīgā dzimusī un skolu beigusī meitene savus spēkus izmēģināja vieglatlētikā, volejbolā, basketbolā, jāšanas sportā, daiļslidošanā un pat tik eksotiskā sporta veidā kā militarizētā daudzcīņa ar dienesta suņiem, kur viņa četras reizes piedalījās PSRS meistarsacīkstēs. Taču par Dzintras īsto sporta veidu kļuva airēšanas slaloms.

Tā gluži nevar teikt, kas tas Liepājā nebūtu pazīstams arī pirms Dzintras ierašanās. Un tomēr tieši viņas panākumi un uzņēmība šo sporta veidu astoņdesmitajos gados un deviņdesmito gadu pirmajā pusē izvirzīja par vienu no panākumiem bagātākajiem Liepājā un mūsu pilsētu par Latvijas airēšanas slaloma stabilu centru. Un ne jau tikai tāpēc, ka Dzintra deviņas reizes bija PSRS čempione un ieguva vēl piecas medaļas Padomju Savienības meistarsacīkstēs, trīs gadus izcīnīja lielvalsts kausu, divas reizes pasaules meistarsacīkšu posmos bija piektā, bet uzvaras Latvijas meistarsacīkstēs skaitāmas vairākos desmitos. Arī treneres Dzintras Blūmas audzēkņi tika līdz augstām virsotnēm – daudzām zelta medaļām PSRS meistarsacīkstēs un Padomju Savienības kausiem, bet valmierietis Aldis Kļaviņš pat līdz 1996.gada olimpiskajām spēlēm.

Jau vairāk nekā 40 gadu nosaka Liepājas sporta laureātus, un neviens par tiem nav kļuvis biežāk kā Dzintra Blūma. Trīspadsmit gadus viņa iekļuvusi pilsētas gada labāko sportistu, deviņus gadus – labāko treneru pirmajā trijniekā. Taču pats unikālākais ir tas, ka astoņus gadus Blūma bijusi reizē labāko sportistu un treneru skaitā.

Kad astoņdesmito gadu beigās Dzintra Blūma jau bija stabila Padomju Savienības airēšanas slaloma līdere, kādā sarunā vaicāju viņai, vai sportā jau sasniegtas visas vēlēšanās. Dzintra atbildēja, ka viņas paraugs vienmēr bijusi Biruta Ķemere, kura toreiz vienīgā no Latvijas airēšanas slalomistiem bija piedalījusies olimpiskajās spēlēs, un Dzintra nejutīšoties sasniegusi visu, kamēr nebūšot izdarījusi vairāk nekā Ķemere.

1992.gadā Dzintra Blūma atkārtoja Ķemeres sasniegto – piedalījās olimpiskajās spēlēs, 26 dalībnieču vidū iegūstot 24.vietu. Bet pēc četriem gadiem Blūma pārspēja Ķemeri, olimpiskajās spēlēs piedaloties otro reizi. Tiesa, pirmajā braucienā viņa netika līdz finišam un tāpēc kopvērtējumā palika pēdējā, 30.vietā, un tomēr viņa ir vienīgā visā Latvijas sporta vēsturē, kura vienās un tajās pašās olimpiskajās spēlēs gan pati stājusies uz starta, gan to darījis arī viņas audzēknis.

Taču tā nebija vienīgā viņas īstenotā vēlēšanās. Savos airēšanas slaloma ziedu laikos Dzintra Blūma teica arī tā: ja viss būtu jāsāk no jauna, viņa izvēlētos zirgu sportu, kas esot klusa mīlestība jau kopš skolas laikiem. Tagad viņai tas izdevies.