Kurzemes Vārds

15:26 Svētdiena, 20. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aizliegt sabiedrībai izteikt viedokli ir bīstami

LĀSMA VAIČE, Liepājas NVO atbalsta centra koordinatore

Pēdējās dienās ir izvērsusies diskusija par to, vai sabiedriskās organizācijas drīkst izteikt savu viedokli par valstī notiekošajiem politiskajiem procesiem. Mani nepatīkami pārsteidza Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas izteikumi par to, ka gadījumā, ja tās vēlas veikt šādas aktivitātes, tām ir jāreģistrējas kā politiskām partijām. Es tiešām nesaprotu, vai prezidente nezina, kādas ir nevalstisko organizāciju funkcijas un uzdevumi. Manuprāt, zina gan. Un tieši tāpēc esmu pārliecināta, ka prezidentes reakcija uz sabiedrības par atklātību "Delna" aktivitātēm ir bijusi emocionāla un, iespējams, tā ir arī reakcija uz mums pagaidām vēl nezināmiem procesiem. Katrā ziņā, lai kā arī būtu, aizliegt sabiedrībai izteikt viedokli ir bīstami. Šāda rīcība liecina par to, ka daži demokrātijas pamati tiek izkustināti un par zināmu virzību uz diktatūru.

Teikt, ka tādā gadījumā, ja sabiedriska organizācija vēlas iesaistīties politikā, tai jāreģistrējas par politisku partiju, ir pilnīgi nepareizi. Tāpat kā ikvienam vēlētājam un valsts iedzīvotājam ir tiesības izteikt savas domas par valstī notiekošajiem procesiem, tā arī sabiedriskām organizācijām tādas pašas tiesības. Turklāt šīm organizācijām sabiedrības viedokli izteikt ir vieglāk, nekā katram indivīdam to darīt atsevišķi. Kas tad ir sabiedriska organizācija? Tā rodas tur, kur ir vairāki cilvēki ar vienādām vajadzībām. Viņi apvienojas organizācijā gan pašpalīdzības darba veikšanai, gan arī tāpēc, lai savas vajadzības vieglāk izteiktu politiķiem. Un ir vienalga, vai tā ir kāda slimnieku biedrība, suņu audzētāju organizācija vai kāda cita – ja tās biedram ir jautājumi politiķiem, tad organizācija arī šos jautājumus viņiem uzdod.

Šajā sakarībā man ļoti labā atmiņā ir kāda kundzīte no Vācijas, ar kuru runājām pirms diviem gadiem. Viņa sacīja, ka Vācijā aizvien vairāk cilvēku aktīvāk iesaistoties sabiedrisko organizāciju darbā, jo viņi nevēloties piedzīvot laiku, kad atkal pie varas nāks kāds hitlers. Tas nozīmē, ka cilvēki nevēlas zaudēt modrību pār varu, viņi vēlas zināt, ko dara varas pārstāvji, un, ja viņi kaut ko nesaprot, viņi vēlas, lai varas pārstāvji to izskaidro. Un cilvēkiem ir tiesības tā rīkoties. Tas nav nekas pretlikumīgs, un tāpēc viņiem nav jāreģistrējas kā politiskai partijai.

Starp citu, izteikumi par to, ka sabiedriskajām organizācijām jāreģistrējas par politiskām partijām, ka tiek apspriesti ienākumu avoti un tamlīdzīgi, šobrīd izskatās kā tendence runāt nevis par lietas būtību, bet novirzīt domas citā gultnē, tā novēršot uzmanību no aktualitātes un pie reizes arī noniecinot sabiedrisko organizāciju darbību. Ja sabiedrība šādu tendenci pieļaus, tas patiešām var negatīvi atsaukties uz sabiedrisko organizāciju darbu. Es tomēr ceru, ka tā nenotiks. Jo patiesībā iedzīvotāji ilgi ir saudzējuši savu valsti, nerunājot par to, ka mums šeit ir grūti dzīvot, ka mūsu jaunieši aizbrauc no savas valsts. Katrā ziņā sabiedriskās organizācijas ir tās, kas var noformulēt tautas balsi, kādas noteiktas iedzīvotāju grupas intereses un paust tās politiķiem. Tā ir normāla demokrātiskas sabiedrības iezīme, un mēģinājumi to apklusināt ir politiska manipulācija. Tāpēc es ar pilnu atbildību varu teikt, ka šobrīd vismaz sabiedrība par atklātību "Delna" kā sabiedriska organizācija savas pilnvaras nav pārkāpusi. Gluži pretēji – tā ir spērusi loģisku soli, lai parādītu, ka ikvienam iedzīvotājam ir tiesības ietekmēt politiskos procesus. Un tas ir pat nepieciešams, ja cilvēki to nedarīs, tad politiķiem būs brīvas rokas rīkoties nekontrolēti.