Kurzemes Vārds

11:04 Trešdiena, 1. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

!Dienas tēma

Apdrošinātāju medus podam krāpnieki ķeras klāt reti

Andrejs Rjabcevs, Kristīne Pastore

Esam jau pieraduši pie autovadītāju civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas, tomēr pakāpeniski arvien vairāk cilvēku labprātīgi pret dažādiem nelaimes gadījumiem apdrošina arī savus kustamos un nekustamos īpašumus. Un gluži saprotami, jo neviens taču nevar zināt, kurā brīdī nelaime uzbruks viņa automašīnai, dzīvoklim vai govij kūtī. Tāpēc apdrošināšanas polise kabatā ir tikai kā garantijas apliecība, ka grūtā brīdī nevajadzēs sākt visu no nulles. Tomēr ne viss ir tik vienkārši, jo tiek reģistrēti arī gadījumi, kad līdz apdrošināšanas kompāniju medus podiem cenšas aizstiepties dažādu krāpnieku un mahinatoru negodīgās rokas. "Kurzemes Vārds" centās noskaidrot, ar kādām metodēm krāpnieki cenšas tikt pie kompensācijām un kā paši apdrošinātāji sargā savas naudas lādes.

Apdrošinātāji par klientu blēdībām runā nelabprāt

Pretēji domātajam, ka apdrošināšanas sabiedrībās strādājošajiem bieži iznāk sastapties ar gadījumiem, kad klienti negodīgi vēlas saņemt apdrošināšanas atlīdzību, tā nenotiek. Kā sarunā ar "Kurzemes Vārdu" atzina apdrošināšanas sabiedrības "Balta" Liepājas nodaļas vadītāja Renāte Gabaliņa, "mūsu sabiedrība ir ar lielu pieredzi, un šajā laikā ir izstrādāta struktūra, kas nodarbojas ar krāpšanas gadījumu atklāšanu un to novēršanu". Viņa uzsvēra, ka noteikumi, noslēdzot apdrošināšanas līgumus, ir ļoti stingri, tāpēc jau pašā sākumā maksimāli izslēdz iespējamo blēdīšanos. Jā, esot klienti, kas nevēlas piekrist tik stingriem noteikumiem. "Tādā gadījumā mēs labāk iesakām doties pie citiem apdrošinātājiem," sacīja R.Gabaliņa. Ja tomēr rodas aizdomas, ka varētu būt notikušas kādas mahinācijas nolūkā saņemt apdrošināšanas atlīdzību, apdrošinātājiem esot laba sadarbība ar valsts policiju.

R.Gabaliņa gan atcerējās, ka pirms vairākiem gadiem diezgan populāri bijuši mēģinājumi izkrāpt apdrošināšanas atlīdzību par avarējušām automašīnām, kas ievestas no ārzemēm. Un ne vienmēr varēts pierādīt, ka negadījums nav noticis tepat uz vietas. Taču šobrīd tādas iespējas esot praktiski izslēgtas.

Runājot par nekustamiem īpašumiem un blēdībām, lai izkrāptu apdrošināšanas izmaksu par tiem nodarītajiem kaitējumiem, nodaļas vadītāja sacīja, ka, lai to izslēgtu, ļoti daudz ir atkarīgs no apdrošināšanas aģentiem. "Pirmais un galvenais noteikums ir tāds, ka nekādā gadījumā nedrīkst noslēgt līgumu, iepriekš personiski neapskatot apdrošināšanas objektu," viņa sacīja. "Un, protams, aģentam ir jāpievērš uzmanība tam, ja klients, piemēram, vecu, neapdzīvotu māju vēlas apdrošināt par nesamērīgi lielu naudu vai notiek kaut kas cits aizdomīgs. Tādā gadījumā ir pamats šo objektu un darījumu izpētīt dziļāk." Viņa gan neatcerējās gadījumu, kad šādā veidā no apdrošināšanas sabiedrības būtu mēģināts izkrāpt naudu. Bijis pretējs gadījums – cilvēks, kurš ilgus gadus apzinīgi apdrošinājis savu īpašumu, izlēmis to vairs nedarīt, jo nelaimes gadījumu šajos gados nav bijis. Un tieši togad, kad īpašnieks apdrošināšanas līgumu pārtrauca, ēkā izcēlies liels ugunsgrēks, tā nodegusi līdz pamatiem. Kāds Liepājas rajona iedzīvotājs savukārt apdrošināšanas izdevīgumu sapratis pēc nelaimes gadījuma ar pirtiņu. Lai gan vīrietis vienmēr uzskatījis, ka maksāt par apdrošināšanu ir pilnīgi lieka naudas iztērēšana, tomēr piekritis, ka sieva īpašumus apdrošina. Kad pirtī izcēlies ugunsgrēks un tā stipri cietusi, ģimene no apdrošināšanas kompānijas saņēmusi atlīdzību. Šīs naudas pieticis, lai pirtiņu atjaunotu.

"Lai profesionāli sagatavotu aģentus, lai iemācītu viņiem visas šajā darbā nepieciešamās nianses, notiek speciāli kursi un mācības," sacīja R.Gabaliņa.

Par to, kā pirms apmēram pieciem gadiem ar nelielu blēdīšanos saņēmusi apdrošināšanas atlīdzību par govi, pastāstīja kāda sieviete. Kūtī bijušas piecas brūnaļas, bet ģimene nolēmusi, ka apdrošinās tikai vienu. Tā kā nevienai no govīm nekādu īpašu pazīmju nav bijis, nelielā blēdība bijusi viegli realizējama. Tas noticis ar domu: ja kāda saslims vai notiks cita nelaime, tad tā arī būs apdrošinātā. Un tieši tā arī noticis: viena no govīm togad saslimusi un pavisam drīz nobeigusies. Bet saimniece saņēma apdrošināšanas atlīdzību. Taču viņa skaidroja, ka tagad tas vairs neesot iespējams – aģents prasot uzrādīt visas govis un noslēpt neko neesot iespējams.

Runājot ar vairāku citu apdrošināšanas sabiedrību pārstāvjiem, ne viens vien sacīja, ka daži mēģinājumi ar viltu saņemt naudu ir gan bijuši, taču viņi nevēloties tos popularizēt, lai nepamācītu citus iespējamos negodīgos klientus, kā rīkoties. Tomēr piebilda, ka šādu gadījumu ir ļoti maz, jo visās apdrošināšanas sabiedrībās ir speciāli sagatavoti eksperti, kam uz dažādām blēdībām esot trenēta acs. Tā sacīt, profesionāļi.

Kā stāstīja apdrošināšanas sabiedrības "BTA" pārstāve, lielākoties blēdīšanās gadījumi esot saistīti ar fiktīvām autoavārijām, taču visbiežāk tos atklāj bez problēmām. Apdrošināšanas sabiedrības "IF Latvia" klientu apkalpošanas speciāliste Arika Bunkus sacīja, ka problēmu vairāk varētu būt tāpēc, ka no 1.maija autovadītāju obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) noteikumos ir stājies spēkā saskaņotais paziņojums, kas nozīmē, ka, cietušajam un vainīgajam autovadītājam savstarpēji vienojoties, būs iespējams doties pie autoavārijā vainīgā autovadītāja apdrošinātāja, izpildīt speciālu veidlapu un saņemt apdrošināšanas atlīdzību. Stājoties spēkā šim jaunumam, vairs nav obligāti jāizsauc policija, kā tas bija iepriekš. Eiropas Savienības dalībvalstīs šādi noteikumi jau sen darbojas, bet pie mums – kopš Latvijas pievienošanās ES. A.Bunkus zināja teikt, ka vairākas apdrošināšanas kompānijas tomēr saskaņoto paziņojumu neakceptējot.

Avāriju izmeklēšana – zem palielināmā stikla

Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Ekonomikas policijas priekšnieks Genādijs Atujevs stāstīja, ka kārtībsargājošajām struktūrām nereti vajadzējis izmeklēt dažādus aizdomīgus nelaimes gadījumus, kuros cietušās personas pieprasījušas kompensāciju no apdrošināšanas sabiedrībām, taču šīm kompānijām radušās aizdomas par iespējamu mahināciju.

"Runājot par krāpšanos apdrošināšanas jomā, uzreiz gan jānodala divi galvenie virzieni: nelaimes gadījumi ar nekustamo īpašumu un kustamo mantu," skaidroja G.Atujevs. Vismaz līdz šim attiecībā uz krāpšanos ar nekustamā īpašuma apdrošināšanu nekādas divdomīgas situācijas nav radušās un oficiāli nekādi naudas izkrāpšanas mēģinājumi nav notikuši. Turpretī pavisam cita aina paveras ar kustamo mantu, piemēram, automašīnu saskādēšanu, jo ļoti bieži tiek saņemti lūgumi no apdrošinātājiem izskatīt to vai citu lietu, kur iespējama blēdīšanās.

Ekonomikas policijas priekšnieks: "Viens no pēdējiem šādiem gadījumiem bija tāds, ka cilvēks vērsies pie apdrošināšanas kompānijas pēc kompensācijas, jo kāda nezināma persona viņa apdrošinātajai automašīnai it kā nodarījusi bojājumus lielveikala "Citymarket" stāvlaukumā." Izmeklēšanas laikā drīz noskaidrots, ka automašīnas īpašnieka sniegtā informācija par it kā nelaimes gadījumu veikala stāvlaukumā ir melīga, jo vietā, kur bija novietota automašīna un kur it kā bija notikusi sadursme, ir uzstādītas videonovērošanas kameras, kas fiksējušas, ka automašīna jau pirms tam bijusi ar bojājumiem. Tas ir tikai viens no gadījumiem, kad izmeklētājiem izdevies pierādīt, ka no apdrošināšanas kompānijas nelikumīgi cenšas izkrāpt kompensāciju.

Kā skaidroja G.Atujevs, lielākoties šādi krāpnieciskie gadījumi saistībā ar apdrošinātu automašīnu saskādēšanu novērojami tāpēc, ka cietušās personas īstajā negadījuma brīdī ir pārkāpušas kādu no apdrošināšanas kompānijas līgumā izvirzītajām prasībām un līdz ar to kompensācija juridiski nepienākas.

Bieži ir gadījumi, ka vēlāk cenšas simulēt avāriju personas, kuras īstā negadījuma brīdī ir bijušas alkohola reibuma stāvoklī. "Šādas personas cenšas slēpt to, ka avārija notikusi dzērumā, tāpēc netiek ziņots ne policijai, ne arī apdrošināšanas kompānijai, kā to nosaka noteikumi. Lai varētu saņemt kompensāciju, šīs personas cenšas mākslīgi mainīt gan negadījuma laiku, gan arī vietu," teica G.Atujevs. Jebkurā aizdomīgā gadījumā notiek ļoti niansēta izmeklēšana, kurā tiek veiktas gan specifiskas ekspertīzes un analīzes (pēc kurām var noteikt aptuvenu bojājuma rašanās laiku un dažos gadījumos pat vietu), gan arī aptaujāti aculiecinieki un mēģināts restaurēt negadījuma īstenos apstākļus. Līdz šim Liepājas policijas redzeslokā nav nonācis neviens gadījums, kad kompensācijas izkrāpšanai tiktu speciāli organizēta automašīnas nozagšana vai kas tamlīdzīgs.

Izmeklētāju siets sijā smalki

Ne Liepājā, ne arī rajonā pēdējo gadu laikā nav ierosināta neviena krimināllieta, kurā kāda persona tiktu turēta aizdomās par mēģinājumu izkrāpt no apdrošināšanas kompānijas kompensāciju par nekustamā īpašuma bojājumu vai iešanu postā. "Cik zinu, pašām apdrošināšanas kompānijām ir ļoti stingras prasības attiecībā uz nekustamo īpašumu vērtēšanu un apdrošināšanu, tāpēc šajā jomā ir visnotaļ grūti krāpties un apmānīt apdrošināšanas profesionāļus. Turklāt pašiem apdrošinātājiem ir arī savs speciāls neatkarīgs ekspertīžu centrs, uz kuru tiek nosūtīti notikuma vietā paņemtie paraugi un citi pierādījumi, pēc kuriem izvērtē, vai tas tiešām bijis negadījums, vai arī speciāli inscenēts notikums," skaidroja G.Atujevs. Tiesa, apdrošinātāju ekspertu slēdzienam gan nav tāda spēka, lai uz tā pamata pret personu tiktu ierosināta krimināllieta par krāpšanos, taču tādos gadījumos noteikti tiktu iesaistītas kārtībsargājošās struktūras, un krāpnieks tiktu sodīts.

Kā "Kurzemes Vārdam" skaidroja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Liepājas brigādes ugunsdrošības speciāliste Rita Seļezņeva, arī šajā dienestā nekas nav dzirdēts par ugunsgrēkiem, kas mērķtiecīgi būti izraisīti apdrošinātās ēkās, lai vēlāk saņemtu atlīdzību no apdrošināšanas kompānijām. Turklāt, kā skaidroja ugunsdrošības speciāliste, šajā jomā krāpšanās pat būtu visnotaļ grūti izdarāma, jo katra ugunsgrēka iemeslu izmeklēšanā tiek iesaistīti dažādi dienesti un speciālisti. Ekspertu rīcības scenārijs visos gadījumos ir visnotaļ līdzīgs: ja kaut kur izceļas ugunsgrēks un ir bojāta manta, tad ugunsdzēsēju saistības ar šo negadījumu neaprobežojas tikai ar liesmu apdzēšanu. Nekavējoties uz notikuma vietu tiek nosūtīti gan ugunsdrošības speciālisti, gan arī policijas ātrās reaģēšanas grupa, kas notikuma vietā strādā krāsmatās, cenšoties izpētīt, kādā virzienā devušās liesmas, kur tās visticamāk varētu būt radušās, vai sarkanā gaiļa mēles nav spēcinātas ar degvielu vai kādu citu viegli uzliesmojošu šķidrumu u.tml. Tiklīdz rodas aizdomas, ka uguns radusies kādas personas ļaunprātīgas rīcības dēļ, izmeklēšana tiek nodota policijas inspektoriem, kuri meklē vainīgo un lemj par tā sodīšanu.

Jābūt soli priekšā krāpniekiem

Lai arī nereti gadās, ka noziedznieki savā izdomā aizsteidzas priekšā policistiem, saistībā ar apdrošināšanas atlīdzību izkrāpējiem policijas izmeklētāji cenšas turēties soli tālāk. "Ekonomikas policijā regulāri cenšamies izglītot darbiniekus dažādos grāmatvedības jautājumos, lai mūsu speciālisti varētu brīvi izmeklēt dažādas krimināllietas par maksātnespējas pieteikuma savlaicīgu neiesniegšanu vai citiem ar uzņēmuma vadīšanu vai grāmatvedības uzskaiti saistītiem pārkāpumiem," skaidroja G.Atujevs. Šīs zināšanas izmeklētājiem esot nepieciešamas arī tāpēc, lai viņi būtu sagatavoti iespējamiem krāpnieciskiem gadījumiem.

Piemēram, pašlaik arvien lielāku popularitāti iegūst apdrošināšanas kompāniju piedāvātais pakalpojums – biznesa riska vai uzņēmējdarbības apdrošināšana. Pagaidām gan vēl nav bijis neviena precedenta saistībā ar šādu apdrošināšanas veidu, taču policisti gatavojas tam, ka ar laiku varētu pienākt pieteikumi no apdrošinātājiem ar lūgumu izvērtēt uzņēmumu darbību un noskaidrot, vai to vadītāji apzināti, ar mērķi iegūt kompensāciju, nav pieļāvuši kāda nevēlama faktora kaitēšanu uzņēmējdarbībai. "Šādas lietas nebūtu viegli izmeklēt, taču mēs varam piesaistīt arī neatkarīgus ekspertus, revidentus un citus," skaidroja G.Atujevs.