Kurzemes Vārds

02:00 Trešdiena, 27. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Mans motocikls

Kad deguma smaka nāsīs un vējš ausīs

Inita Gūtmane

Ir cilvēki, kam patīk motocikli, kas savu dzīvi bez tiem nevar iedomāties. Viņi tos pērk un maina kā čigāns zirgus. Un ir cilvēki, kas motociklistus uzskata par trakiem, par tādiem, kas tikai jauc gaisu uz ceļiem. Kopš pusaudžu gadiem grupas "Willow Farm" mūziķis MATĪSS PAVĪTOLS pieder pie pirmajiem, kaut gan šobrīd palicis bez moča un tādējādi viņš nedaudz līdzinās arī tiem otrajiem.

Slikts motocikls arī ir motocikls

Tā kā Matīsa vecvecāki dzīvoja laukos, kur bija gana lieli plašumi, un tos tā vien gribējās ar kaut ko izbraukāt krustu šķērsu, pusaudzis, ilgi nedomājis, ņēmis piemēru no kaimiņu puikām un riteni nomainījis pret krutāku braucamo – motociklu. "Neviens mani īpaši nemācīja braukt, jo puišu barā vienmēr rodas kāds gudrinieks, kas pamāca citus," sākumu atceras mūziķis.

Pateicoties motocikliem, Matīss ir piedzīvojis daudz jautru brīžu, piemēram, neaizmirstama ir pirmā motocikla iegāde. "Kad naudu biju jau samaksājis, un paziņa, kam mopēds piederēja, veica pēdējo goda apli, demonstrējot, uz ko transporta līdzeklis spējīgs, pēkšņi uzradās policists. Viņš gribēja atņemt motociklu, jo man nebija dokumentu. Bet, tā kā kārtības sargātājs bija nedaudz iedzēris, iestāstījām, ka mocis pirms braukšanas ticis tikai pārbaudīts. Kad nedaudz vēlāk ar diviem draugiem pirkumu izmēģinājām, tas aizdegās, un mums nācās to kopīgiem spēkiem dzēst. Labi, ka bija ziema un varējām liesmas apslāpēt ar sniegu," smaidot atceras Matīss.

Viņš sacīja, ka krievu ražotie moči bija ļoti zemas kvalitātes, tāpēc nevienu īpaši nepārsteidza, ja kāds pēkšņi sācis kūpēt un nācās lēkt no tā nost, lai glābtu savu ādu. "Atceros, kad uz nomaksu nopirku pirmo ārzemju motociklu, prieks bija liels, bet, kad to atvedu mājās, divas dienas staigāju tam apkārt, mēģinot izprast, kur no tā karājošos vadus lai sabāž," neslēpj moto fans. Vēlāk šo pašu moci viņš pārdevis kādam puisim, kuram tas jau pēc nedēļas izšķīdis. Matīss gan piebilda, ka neesot šajā procesā vainojams.

Matīss neesot liels naudas krājējs, tāpēc bieži gadījies, ka iegādāti ne tie labākie spēkrati. "Ja brauca ar motociklu "Iž", nekad nevarēja zināt, vai nonāks līdz galam. Tas bija normāli, ja kādā benzīntankā visiem par brīnumiem tiek izārdīts motors, salikts atkal no jauna, un turpināts ceļš," zināja teikt Matīss.

Lēna braukšana nav nekāda braukšana

Visi vecāki uztraucas, redzot savu atvasi traucamies uz moča. Arī Matīsam nācās uzklausīt brīdinošas pamācības. "Oma man vienmēr bija savākusi informāciju, cik cilvēku uz ceļiem ir nositušies. Tomēr viņa nekad neteica, lai es pārtraucu braukšanu," viņš atceras, gan atzīstot, ka braucot reti aizdomājoties par savu drošību. Tikai tad, ja bijusi kāda dzīvībai bīstama situācija, nonāk pie secinājuma, ka tik tikko izsprucis no nāves, tāpēc vajadzējis būt uzmanīgākam. Motociklists nebūtu īsts motociklists, ja viņam nebūtu nācies saskarties ar Ceļu policiju. "Bija viens policists, kas man bija īpaši uzēdies – kā viņš mani ieraudzīja, tā tvarstīja rokās," atceras mūziķis. Lai gan var just, ka policistiem motociklisti īpaši nepatīk, viņi esot kulturāli cilvēki, kas necenšas apzināti celt kādas nekārtības, zināja teikt Matīss.

Liepājniekam vislielāko baudu sagādājot braukšana vienatnē pa lauku celiņiem. "Ātrums mani aizrauj, tāpēc ir apnicīgi braukt, teiksim, uz Rīgu kopā ar rokeriem, virzoties uz priekšu tikai ar 90 kilometriem stundā." Motociklistiem nākas pārciest arī vairākas neērtības – ja pat vasaras rītos braucēju saldē vējš, pusdienlaikā karstuma dēļ viņš gandrīz nevar paelpot. "Tagad vismaz var iegādāties apģērbu, kas gan silda, gan aiztur vēju, bet agrāk bija jāsaģērbjas tik daudzās drēbēs, ka pat galvu nevarēja normāli pagrozīt." Kādreiz mūziķis sapņojis izbraukāt uz motocikla Skandināviju, bet tagad ir sapratis, ka nekur nav tik labi kā Latvijā, kaut arī te ir grubuļaini ceļi, un necenšas vairs mērķtiecīgi realizēt savu sapni.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, Matīss šovasar palicis bez braucamā, jo esot aprimusi vēlēšanās skriet pretī vējam, bet, viņaprāt, nākamgad atkal viss būs kārtībā, un viņš atkal būs kungs un pavēlnieks jaunam mocim.