Kurzemes Vārds

15:26 Trešdiena, 23. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Kur ņemt drosmi dzīvot?

Daiga Borska

Ir dažādas ziņas. Viena no senākajām versijām ir mutvārdu informācija. Tas ir veids, kad viens cilvēks uzzina ko jaunu, neparastu, interesantu, svarīgu un, apzinoties (vai arī neapzinoties) šīs informācijas nozīmību, pastāsta to citam. Mūsdienu pasaulē informācijas saņemšanas un izplatīšanas plūsma piedzīvojusi kosmiskus, virtuālus, starpkontinentālus un visādi citādi globālus mērogus. Ir ziņas, ko iegūstam no preses, televīzijas, radio un kas vienmēr satrauc. Katram, protams, satraukumu izraisa kas cits. Viens nespēj nomierināties, uzzinot par taifūnu postījumiem Japānā, cits – par Saeimas deputātu pieņemtajiem lēmumiem.

Jā, katram sava ziņa. Arī Liepājā dažādu notikumu nekad nav trūcis. Viens no tiem – pašnāvības. Pagājušās nedēļas nogalē jauns vīrietis labprātīgi aizgājis no dzīves. Sameklējis virvi, garāžā atradis vietu, kur to piestiprināt, un īstenojis iecerēto. Pats aizgājis no dzīves. Manuprāt, katrs šāds gadījums uzdod neskaitāmus kāpēc? kā mirušā tuviniekiem, tā visiem cilvēkiem. Rudens, par kura tuvošanos liecina aizvien ātrāk tumstošie vakari, parasti nāk ne tikai ar aukstāku laiku, bet arī ar skumjām domām un bezcerību, ko piedzīvo diezgan daudzi. Šādu vai tādu, bet cilvēks vienmēr savām problēmām meklē risinājumu. Ne viens vien to saskata pašnāvībā.

Tā vien gribas skaļi jautāt: "Kas notiek Latvijā?" Kādēļ tik daudzi šajā mazajā uz skaistajā zemē dzīvojošie cilvēki negrib dzīvot, bet izvēlas mirt? Kādēļ Latvija, kuru apdzīvo tikai divi miljoni iedzīvotāju, Eiropā stabili nostiprinājusi savas līderpozīcijas kā pašnāvnieku zeme? Pie mums tie ir apmēram 33 nāves gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Piemēram, Ameriku šajā ziņā esam apsteiguši divas reizes.

Maldās tie, kuri uzskata, ka pašnāvības izdara tikai psihiski slimi cilvēki. Psihologi zina teikt, ka nav tāda vīrieša vai sievietes, kas kaut reizi dzīvē nebūtu domājis par pašnāvību kā par kādas savas samilzušas problēmas vienīgo risinājumu. Trīs reizes biežāk nekā vīrieši pašnāvību mēģina izdarīt sievietes. Taču trīs reizes biežāk mirst vīrieši. Kādēļ? Tādēļ, ka viņi rūpīgāk sagatavojas savas ieceres realizēšanai, visu izplāno. Tā teikt, līdz galam. Bet vienmēr pirms tam cilvēks – bērns vai pieaugušais – dod zīmes, kuras tā arī paliek apkārtējo, ģimenes locekļu vai draugu neievērotas. Izmisums, bezcerība, apātija, stress, kas pārvēršas depresijā, arī alkohols un narkotiku lietošana. Un tomēr, no malas vērojot, viss it kā mainās uz labo pusi, jo viņš vai viņa kļūst sirsnīgāka, saprotošāka, mīļāka. Laika vairs nav palicis daudz... Un nav ar ko par to izrunāties.

Speciālisti meklējuši un meklēs cēloņus, kādēļ cilvēks izdarījis izvēli un pats aizgājis no dzīves. Sabiedrības vienu daļu kārtējā ziņa par pašnāvību uztrauks, kāda cita daļa notikušo uzskatīs par mīkstmiesību un nosodīs, vēl kāds pasmaidīs un teiks: "Pats vainīgs..." Būs, kas pie sevis un par sevi klusībā nodomās: "Kur ņemt drosmi, lai dzīvotu?"

Paradokss, bet, ja cilvēkam pietiek drosmes pašam saviem spēkiem doties nāvē, kur palikusi viņa drosme, lai dzīvotu? Varbūt pietrūcis tā, ko saucam vienā vārdā par mīlestību. Bet vairākos vārdos: mīlestības pret sevi, saņemošās un dodošās mīlestības. Sākot jau no atnākšanas brīža šajā pasaulē. Citas receptes es nezinu.