Kurzemes Vārds

17:33 Pirmdiena, 17. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dzīvokļu saimniecība, problēmas un risinājumi

Varētu izdarīt tā, kā Brocēnos

Kirils Bobrovs

Nesen jau rakstījām par sabiedrības "Mūsu namīpašums" izveidošanu. Tā paredzēta, lai risinātu uzdevumus namu labākai uzturēšanai kārtībā. Īsā laikā ir grūti gāzt kalnus, taču saruna par darbu ir jāuzsāk, bez tam vēl sīkāka informācija arī nepieciešama. Tādēļ arī notika šī saruna ar sabiedrības "Mūsu namīpašums" valdes priekšsēdētāju GUNĀRU STANKĒVIČU un valdes locekli KRISTU KALNARĀJU.

Ko tieši jūs darīsit un kā dēļ pūlēsities?

Gunārs Stankēvičs: – Darīsim visu, lai uzturētu un apsaimniekotu dzīvokļu fondu. Ir jautājumi, kurus nevar atrisināt vienā namā, taču tie ir pilnīgi atrisināmi, ja to dara pilsētas mērogā. Mēs meklēsim šādas pieejas. Piemēram, ir jāatrod līdzekļi iekšējo kvartālu ceļiem un ietvēm. Nevar taču to uzkraut īrnieku pleciem! Pašreiz mēs apkopojam informāciju, vērsīsimies domē. Cits piemērs: viena lieta, kad ar Pašvaldības policijas darbu nav apmierināts kāda atsevišķa nama vecākais, taču tad, ja viņi visi runā par to vienbalsīgi, – pavisam cita lieta.

Krista Kalnarāja: – Iznāk, ka namu vecākiem vienkārši rokas par īsām.

G.S.: – E.Tisē ielas 65.nama vecākais uzkrājis biezu mapi ar saraksti ar policiju – jēgas nekādas. Bet par visu, ko aizliegts darīt koplietošanas telpās, var sodīt ar summu līdz 50 latiem. Taču nekas tamlīdzīgs vēl nav bijis.

K.K.: Tāpēc vecākais nezina, ko atbildēt īrniekiem. Būtu policija kaut vai pateikusi, kas tai traucē. Starp citu, tas pats arī ar tā dēvētajām ļergas točkām.

Droši vien būtu jānorāda, kurš tieši ietilpst jūsu jaunajā sabiedrībā. Kurš ir tik drošs, lai debatētu ar pašvaldību?

G.S.: – "Mūsu namīpašumu" dibināja tieši namu vecākie – astoņpadsmit cilvēku. Tagad mēs pieņemam arī visus pārējos. Iestāšanās anketas var dabūt namu pārvaldē "Vecliepāja". Interesenti radušies arī Jaunliepājā. Jāuzsver, ka pretrunu ar Pilsētas domi nedrīkst būt. Jo dome no paša sākuma atbalstīja namu vecāko institūtu. Taču viņu aktivizācijas ietvaros, reakcija, es nebrīnīšos, varētu kļūt arī savādāka. Namu vecāko prasīgums var vienam otram sabojāt noskaņojumu. Jo bieži vien pašvaldība nepilda saistības attiecībā uz neprivatizēto dzīvokļu īrniekiem. Zāļu ielā, piemēram, notika avārija ūdensvadā. Taču, kā zināms, "Liepājas ūdens" apkalpo tīklus, kuru caurulēm ir noteikts diametrs, un gadījumā, ja tas ir mazāks, šī problēma tiek uzkrauta patērētājam. Namu pārvaldēm šādu līdzekļu nav. Taču nav arī nekāda pamatojuma prasīt, lai šādā ielas ūdensvadā savu naudu ieguldītu īrnieki. Ūdenim dzīvoklī ir jābūt, īrnieks par to maksā, bet ūdens nav.

K.K.: – Un vēl mēs izvirzījām uzdevumu informēt visus namu vecākos, sniegt konsultācijas aktuālos jautājumos, rīkot sapulces, lai tajās apkopotu viedokli par to, kā labāk saimniekot namos. Nesen mēs pat devāmies ekskursijā 20 cilvēku grupa. Jo Liepājā pagaidām vēl nav iespējas uzskatāmi parādīt atjaunotu namu vai pašu tā renovācijas procesu.

Tā būtu laba propaganda un aģitācija. Kur tad bijāt, ko labu redzējāt?

K.K.: – Apmeklējām Brocēnus un Kuldīgu. Brīnums, ka tāda neliela pilsētiņa kā Brocēni vienlaikus realizē četru namu renovācijas projektu. Pavisam tajos ir 224 dzīvokļi. Darbs izmaksās 739 tūkstošus latu. Tas ir Vācijas valdības kredīts. To īrnieki nomaksās 20 gadu laikā. Taču viņi ietaupīs uz apkures rēķina. Pašvaldība tur bija iniciators, pati visu organizēja. Tas ir, palīdzēja cilvēkiem. Pirmais nams būs gatavs jau septembra beigās. Saskaņā ar konkursa nosacījumiem uz kredītiem tas var pretendēt vēl un balvu 1000 eiro apjomā.

G.S.: – Starp citu, viņiem gada budžets ir 800 tūkstoši latu! Garantēja tomēr, nenobaidījās. Pie mums ir principiāli cita nostādne: namā ir arī privatizēti dzīvokļi, un mums nav tiesību iejaukties.

Varbūt, ka tā vienkārši ir ērta atrunāšanās?

G.S.: – Es pavaicāju: ja nu šajos pārbūvētajos namos cilvēki sadomās atdalīties un saimniekot paši? Man atbildēja: lieliski, par kredītu viņiem vienalga būs jānorēķinās.

K.K.: – Taču Brocēnos arī tarifi pavisam citi. Līdz šim viņi maksā tikai 8 santīmus par kvadrātmetru platības. Tiesa gan, viņiem nav namu pārvaldes, bet ir tikai Saimniecības nodaļa pašvaldībā. Tātad tur netērē naudu administrācijai. Protams, ar tādu īres maksu visiem remontdarbiem naudas nepietiek, labi vēl, ka sētnieki strādā. Apkure tur ir trīs reizes lētāka nekā mums. Taču tur visur ir siltummezgli, kurus pieskata speciālisti no vietējā "Siltuma". Brocēnos darbojas pagaidām Latvijā vienīgā sistēma, un proti, gaitenī atrodas dators, kas uzskaita siltuma patēriņu visos dzīvokļos.

G.S.: – Tur nebaidījās uzņemties atbildīgu politisku risinājumu. Pie mums to visu uzticēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai. Vēl mēs vaicājām, kas notiks, ja cilvēki pārstās maksāt. Mums atbildēja, ka netālu – Blīdenē – ir liela, tukša māja ar krāsns apkuri – nemaksātājus turp!

K.K.: – Vēl tur lieliski saprot: ja reiz namā parādījies viens nemaksātājs, tad nav pieļaujams, lai ciestu visi kaimiņi.

Bet Liepājai taču arī piedāvāja piedalīties konkursā par vācu kredītiem.

G.S.: – Jā, taču mūsu iesniegumus nepieņēma, tādēļ ka nepareizi bija aprēķināti kopējie izdevumi pēc projektiem, bet laika, lai tos pārstrādātu, vairs neatlika. Ar šādām lietām mums vēl vajadzēs nodarboties, galvenais ir tas, ka mūsu cilvēkus ļoti grūti piedabūt uz piedalīšanos šādos darbos. Valda inertums un neticība. Es iedomājos, ka šādos gadījumos vajadzētu sapulcināt visus viena nama īrniekus un doties ekskursijā uz Brocēniem. Mūsu namu vecākiem tur ļoti patika. Viss bija uzskatāmi un pārliecinoši.

K.K.: – Par namu Kuldīgā, Mucenieku ielā 30, arī jau bija rakstīts. Tas ir paraugnams. Tur viss izdarīts ideāli, kredīts pakāpeniski tiek samaksāts. Bet jaunums ir tāds, ka nams grib atdalīties no centralizētās apkures sistēmas – pārāk dārgi iznāk. Īrnieki grib izveidot paši savu alternatīvo katlumāju un kurināt to ar briketēm un šķeldu. Kooperatīvs tur ir enerģisks, cer pat neizmantot palīdzību no malas. Starp citu, šā nama piemēram Kuldīgā jau grib sekot vēl citu namu īrnieki.

Atgriezīsimies pie Liepājas.

G.S.: – Ir gluži paradoksālas situācijas. Piemēram, 36 dzīvokļu nams Zvejnieku alejā 7 netiek apkurināts jau sesto gadu. Puse dzīvokļu tajā privatizēta. Jau sešas sapulces notikušas veltīgi.

K.K.: – Cilvēki skalda mājās malku un kurina pašdarinātās krāsniņas, lai nenosaltu. Viņiem draud atvienot arī elektroenerģiju, kuru līdz šim piegādāja Zivju konservu rūpnīca, taču līgumu par to pagarināt atsakās, sak, izveidojiet kooperatīvu un elektrificējiet namu. Vēl piedāvā pirkt arī katlu. Kur gan cilvēkiem tāda nauda? Pilsētas dome pārņēma namu pērn no valsts fonda. Toreiz pārņemot arī vajadzēja atrisināt visus tehniskos jautājumus.

G.S.: – Ja tā dēvētajā labiekārtotajā namā nav elektroenerģijas, nav apkures, tad to jau vairs nevar dēvēt par dzīvokli. Un vēl – savulaik neapdomīgi atļāva atvienot apkuri atsevišķos dzīvokļos. Pēc tam sistēmu kļuva grūti sabalansēt – vienā bija pārāk karsti, otrā – auksti, bet maksu iekasē pilnā mērā. Tādēļ darba namu vecākiem vēl atliku likām.

Bet vai namu pārvaldes administratīvo resursu neizmantojat?

K.K.: – Tā sagadījies, ka mēs strādājam "Vecliepājā", es esmu reklāmas menedžere, Gunārs ir projektu vadītājs. Taču tās ir dažādas lietas, kad mēs rīkojam namu vecāko sapulces, tad pat īrējam šim nolūkam telpas. Namu pārvalde tomēr ir mūsu darba devējs, bet šeit mums ir pavisam citas funkcijas.

G.S.: – Es ticu, ka jaunā organizācija dos labumu.