Kurzemes Vārds

05:58 Ceturtdiena, 27. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Matemātikas slavinājums divās valodās

Daina Meistere

Vizītkarte

OLGA MAĻKOVA

2.vidusskolas direktora vietniece,
matemātikas skolotāja,
liepājniece,
beigusi to pašu 2.vidusskolu,
Liepājas Pedagoģijas akadēmijā studējusi matemātiku grupā, kurā studijas norit latviski.
Ir klases audzinātāja 12.klasei, un viņas galvenās rūpes vērstas uz to, lai visi skolēni labi pabeigtu skolu.

OLGA MAĻKOVA no šā mācību gada māca matemātiku desmitajā un divpadsmitajā klasē. Tātad – arī tieši tajā klasē, ar kuru sākas "Izglītības likuma" izpilde, kas attiecas uz mazākumtautību mācību iestāžu vidusskolu klašu pakāpenisku pāreju uz zināšanu apguvi valsts valodā. Matemātika ir viens no tiem priekšmetiem, ar kuriem operē izglītības reformas pretinieki, argumentējot, ka cilvēkbērns nevar pietiekami kvalitatīvi apgūt eksaktās zinības, ja tās viņam nemāca dzimtajā valodā.

Matemātikas skolotāja pastāsta, kā pati apguva latviešu valodu. Viņa mācījās skolā ar krievu mācībvalodu, mājās visi sarunājās krieviski. Ģimenē ir arī latviskas saknes, viena no vecmāmiņām ir latviete, pareizticīgā, arī Olgas tētis prata latviešu valodu. Ilgu laiku meitene trenējās tenisā, kur nodarbojās kopā ar latviešu bērniem, un treniņi arī notika latviski. Tā iznāca, ka, stājoties Liepājas Pedagoģiskajā institūtā, matemātiķiem bija tikai latviešu grupa. Bet jaunā 2.vidusskolas beidzēja par to nebaidījās.

Uz jautājumu, vai pāreja no zinību apguves krievu valodā uz studijām latviešu valodā neradīja problēmas, skolotāja atbild:

– Jā, bija grūti. Sevišķi jau pirmajā pusgadā. Jo visa terminoloģija bija latviski, man pasniedzēji gan nāca pretī, varēju pat atbildēt krieviski. Mācījos labi, to apliecina tas, ka saņēmu gan Viļa Lāča stipendiju, gan Ļeņina stipendiju. Studiju laikā ar panākumiem piedalījos Vissavienības mēroga matemātikas olimpiādēs. Matemātika mani saista tieši ar to, ka tai raksturīga precizitāte, ka tā prasa un veido loģisko domāšanu.

Studējot Olga daudz nedomāja par to, ka viņai pēc augstskolas beigšanas būs jāmāca bērni. Uzreiz pēc studijām viņa nonāca atpakaļ savā dzimtajā skolā, taču nevis kā matemātikas, bet gan kā latviešu valodas skolotāja. 1996.gadā viņa atgriezās pie sava priekšmeta un tā mācīšanas. Jo mainījās laiki un mainījās pieeja priekšmetu mācīšanā mazākumtautību skolās.

– Es piedalījās Sorosa fonda "Latvija" projektā "Atvērtā skola", apguvu bilingvālo metodi. Tā bija ne tikai jauna pieeja, tās bija jaunas iepazīšanās, tie bija kursi un semināri, ar fonda starpniecību mums bija iespēja iegūt modernās metodikas līdzekļus. Tieši projektā izstrādāja tās četras mazākumtautību izglītības apakšprogrammas, kas tagad ieviestas dzīvē. Jo tās ļauj izvēlēties priekšmetus, to mācību valodu un bilingvālo metodi, ņemot vērā bērnu gatavību un valsts valodas zināšanas, – pastāsta O.Maļkova, sakot, ka šo programmu pluss ir tas, ka izstrādē piedalījās tieši praktiski strādājošie skolotāji, kuri zina skolu iespējas un reālo situāciju tajās.

– Tāpat mēs izstrādājām un iesniedzām Izglītības un zinātnes ministrijai licencēšanai tās izglītības programmas, kuras piedāvājam vidusskolas klašu skolēniem, – paskaidro direktora vietniece, piebilstot, ka tās ir licencētas.

Skolēniem, kuri tagad uzsākuši mācības 10.e klasē, Olga Maļkova māca matemātiku jau no 5.klases. Līdz ar to viņa skaidri zina savu audzēkņu spējas un zināšanas.

– Viņiem visu laiku esmu mācījusi bilingvāli, jo tā ir klase, kas ļoti labi pārzina valsts valodu. Jo viņiem visu laiku ir bijusi laba valsts valodas skolotāja Maija Bergmane, un varu teikt, ka latviešu valodas zināšanas viņiem ir kolosālas, – saka skolotāja. Un paskaidro, ka tiem bērniem, kuri pēc programmas apgūst matemātikas pamatkursu, mācības notiek krieviski. Tiem, kuri izvēlējušies profilkursu, ir par divām stundām nedēļā vairāk, un tās notiek valsts valodā.

– Tā kā nav ko baidīties! Skolotājs pats zina, kuras tieši stundas viņš vadīs valsts valodā, taču ne jau to sarežģītāko, – viņa vēl iedrošina.

Vecāki visvairāk baidījās no tā, ka skolotājs runās latviski, bet bērni itin neko nesapratīs ne no valodas, ne no priekšmeta.

– Ja vajadzēs, turpināšanu vadīt stundas bilingvāli, jo bērniem tas palīdz vieglāk uztvert vielu. Mācību grāmatas ir gan krieviski, gan latviski. Jaunās, kuras iepērkam, ir valsts valodā. Galu galā skaitļi ir vieni un tie paši, atkārtojas arī vieni un tie paši vārdi, – savā pieredzē dalās O.Maļkova. – Grūtāk ir ar teksta uzdevumiem un ģeometrijas vielu. Skaidrs taču, ka, pārtulkojot dažus vārdus neprecīzi, mainās visa uzdevuma jēga. Un ne jau tikai bērni pārtulko neprecīzi. Bija mums tāda situācija pirms vairākiem gadiem centralizētajā eksāmenā, kad latviešu variantā bija viss kārtībā, bet krieviski viens uzdevums bija nekorekti iztulkots, un tas padarīja to neatrisināmu. Protams, vēlāk šā uzdevuma risinājumu neieskaitīja, bet bērni pazaudēja laiku un pūles, pie tā strādājot. Neviens gan pēc tam pat neatvainojās. Tagad arī runā, ka eksāmena laikā bērni varēs izvēlēties valodu, jo var zināt visu, bet daži termini un vārdi var sarežģīt uztveri. Atceros, ka man studiju laikā vieglāk kļuva tad, kad sāku domāt latviski.

Mācīšanas procesu sarežģī tas, ka bērniem ir dažāds valsts valodas zināšanu līmenis. Arī tas, ka klasē ienāk skolēni no citām mācību iestādēm, kuriem ir cits sagatavošanas līmenis, jo nav konkrēto priekšmetu līdz šim mācījušies bilingvāli.

– Ir grūti, bet es bērniem vienmēr atgādinu: ja jūs nesaprotat kādu terminu, droši jautājiet. Kontroldarbu laikā dotu uzdevumus latviski, un esmu novērojusi, ka viņi pārjautā visai reti. Daži paceļ roku un pārprasa uzdevuma jēgu, lai, kā saka, nodrošinātos, – ir novērojusi skolotāja. Viņa savus skolēnus lieliski pazīst, un bērni pazīst un ciena savu skolotāju. Par to liecina kaut vai tāds fakts, ka stundās viņi runā bilingvāli, bet, kad atnāk komisija, kad notiek atklātās stundas, tad zēni un meitenes bez mudināšanas rāda savu valsts valodas prasmi, savienojot to ar zināšanām priekšmetā. Olga Maļkova saka: viņas stundās tā nemēdz būt, ka kāds neizpilda uzdoto, viņi vienkārši nepieļauj iespēju, ka nedarīs to, ko prasa.

– Man patīk tādi bērni, kuriem ir savs viedoklis, kuri prot to aizstāvēt. Ja skolēnam būs taisnība, es piekāpšos. Skolotājs arī ir tikai cilvēks, viņš var kļūdīties, tas ir tikai normāli, – tāds ir skolotājas uzskats. Viņa uzsver, ka tieši tas jau ir interesanti, ka bērni ir tik dažādi.

Skolotāja ar katru dienu aizvien vairāk pārliecinās, ka bērni nebaidās no priekšmeta apguves valsts valodā, drīzāk tas vairāk uztrauc viņu vecākus. Bet tikmēr zēni un meitenes savu skolotāju vadībā apgūst zinības pēc citādām metodēm nekā savā laikā viņa vecāki. Un saka:

– Mēs visu laiku esam strādājuši un strādāsim!