Kurzemes Vārds

15:51 Trešdiena, 19. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Druvās apstākļi kļūst traģiski

Pēteris Jaunzems

Lietavas šoruden ir uznākušas galīgi nelaikā. Tāpēc ka druvās vēl nav nokulta labība un vasaras rapsis. Jo īpaši tas novērojams Lejaskurzemē, kur nenovāktas vēl lielas platības. Lauksaimnieki apgalvo, ka graudu novākšana nav aizkavējusies viņu neizdarības dēļ, bet gan tāpēc, ka labība vēl bija par mitru un nenobriedusi. Taču arī tagad, kad katru dienu uzrasina, tā diemžēl nekļūst sausāka. Turklāt daudzviet ir izveidojusies veldre, un nezāles tai jau ir izlauzušās cauri.

Kombaini stāv dīkā

Priekules zemnieku saimniecības "Ruģi" īpašnieks Pēteris Indriekus lēš, ka apstākļi veidojoties traģiski. Pieredzējušais graudaudzētājs teica, ka garastāvoklis viņam esot galīgi sarūdzis un tamdēļ naktīs vairs nespējot aizmigt. Viņš patiešām vairs nezinot, ko iesākt, jo kombainu vēl gaidot ap 200 hektāriem kviešu. "Gluži vienkārši es netieku tiem klāt," viņš sūrojās. "It kā zeme vēl tik slapja nav, taču virskārta ir izmirkusi un tehnika neklausa. Automašīnas nākas ar traktoru vilkt no lauka, jo pašas izbraukt uz ceļa nespēj. Kombaini stāv dīkā turpat druvu malā. Dažs lauks pat palicis puskults, jo arī graudi ir mitruma pilni." Ko tas līdzot, ja raža padevusies branga, taču to nav iespējams paņemt.

Nedaudz nomierinājies, "Ruģu" saimnieks pastāstīja, ka šis rudens izrādījies graudkopjiem reti nelabvēlīgs, jo arī pirms lietavu uznākšanas graudi neesot bijuši vēl pietiekami izkaltuši. Tāpēc jau kulšana aizkavējusies. Mitrums tajos gandrīz visu laiku saglabājies virs 20 procentiem. Pēteris Indriekus, kura rīcībā ir ietilpīgas kaltes, uzskata, ka tik negatavu labību kult un vest uz mājām nozīmē zāģēt zaru, uz kura pats sēž. Degviela tagad esot kļuvusi dārgāka, bet cenas nav tik augstas, lai audzētājs spētu segt žāvēšanas izdevumus. "Es jau pat sēklu sev neesmu ievācis," viņš sūrojās.

Labi, ka graudi vēl nav sākuši dīgt

Tomēr arī šauteni krūmos zemnieks vēl nesviežot. Tiklīdz tīrumi cik necik apžūšot, kulšana atsākšoties. Katru vakaru un rītu viņš klausoties laika prognozes. It kā nākamo nedēļu sinoptiķi solot sausāku. "Labi, ka graudi vārpās vēl nav uzsākuši dīgt," teica zemkopis. Kaut gan par augstu kvalitāti vairs neesot ko cerēt, tie vismaz būšot lietojami.

No dienas dienā vasaras rapša novākšanu nākoties atlikt arī Durbes novada zemnieku saimniecības "Kūmas" īpašniekam Ārim Grāmatiņam. Viņš to esot jau gatavojies darīt pirms divām nedēļām, taču uznācis lietus un plānus nācies grozīt. Tagad 25 hektāros melnais zelts sakritis veldrē un pamazām zaudē savu kvalitāti. Arī vasaras kvieši saimniecībā vēl gaidot savu kārtu. Āris Grāmatiņš ir kooperatīvās sabiedrības "Durbes grauds" dalībnieks. Liekas, ka vismaz šinī ziņā viņš varētu priecāties, jo aizvadītajā nedēļā ekspluatācijā tika nodota moderna kalte, kas sarūpēta, liekot lietā Eiropas Savienības strukturālo fondu atbalstu. Tomēr "Kūmu" īpašnieks atbildēja, ka pagaidām kaltei neesot darba, jo graudi vēl šūpojas vārpās uz lauka.

Mazie lielajiem šoruden priekšā

Pēteris Indriekus ievērojis, ka šoruden smagāk klājoties tieši liela apjoma labības audzētājiem. "Daudzi zemnieki tagad ir iegādājušies sev jaudīgākus vai mazāk jaudīgus kombainus. Tādēļ tie, kam labības platības nav lielas, viens divi tika galā ar kulšanu," viņš teica. To varot redzēt, braucot caur pagastiem. Mazās druvas ir nokoptas, bet plašākās joprojām mirkst lietū. Līdzīgu viedokli "Kurzemes Vārdam" pauda arī Medzes pagasta zemturis Arvīds Ķēde. Viņš ziemas un vasaras kviešus audzējis 50 hektāru platībā. Lielāko daļa no tām izdevies nokult laikā.

Tagad zemnieksētā visas malas esot pilnas ar graudiem. Vidēji iegūtas četras tonnas no hektāra. Tik tālu it kā viss būtu labākajā kārtībā. Taču arī medzenieka balsī saklausīju raizes. Šoruden smagi klājoties tiem, kam nav savas kaltes. Lai kaut kā atrisinātu problēmu, mēģinājis graudus žāvēt ar ventilatoru. Tas, protams, prasījis daudz laika un uzņēmības. Sarūgtinājumu Arvīds Ķēde piedzīvojis, mēģinot realizēt izaudzēto. Kad ar savu daudztonnīgo kravas auto viņš atbraucis pie kaltēm, kur graudus pieņem uzpircēji, izrādījies, ka svaru jauda nepārsniedz 30 tonnas un viņa vedumu nav iespējams novērtēt. "Tas rāda, ka veco tehniku ar jauno nav iespējams savienot," zemnieks teica. Viņam nācies griezt savu auto apkārt un braukt meklēt jaudīgākus svarus. Protams, ka tas viss bijis jādara uz paša rēķina un līdz ar to peļņa, ko lauksaimnieks saņēmis, izrādījusies mazāka. "Visi grib ēst. Bet barotājs ir tikai viens. Tas, kurš sēj un audzē," no šī gadījuma esot secinājis medzenieks.