Kurzemes Vārds

05:02 Pirmdiena, 22. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Varbūt vispirms talka un pēc tam aizlūgums?

VIESTURS KALNIŅŠ, NBS Nodrošinājuma pavēlniecības 1.reģionālā nodrošinājuma centra kapelāns

Rīt jau septiņpadsmito reizi notiks par tradīciju kļuvušais Vides aizsardzības kluba organizētais aizlūgums pie jūras. Šajos gados arī es pats vairākkārt esmu tajos piedalījies, lai gan ne visos. Atceros pašu pirmo reizi – tolaik biju Ventspilī, un notiekošais bija ļoti emocionāls mirklis, kas ilgi palika atmiņā. Šo aizlūgumu ideja ir ļoti vienkārša un skaidri saprotama – būt kopā pie jūras mums visiem, kas dzīvojam tās krastā un esam atbildīgi par to, kas ar mūsu jūru notiek. Ka tā ar katru gadu paliek netīrāka un piesārņotāka, mēs redzam ikviens. Taču pēdējo gadu akcijas ir pierādījušas, ka paliek aizvien mazāk un mazāk cilvēku, kas šajā dienā aiziet līdz jūrai. Un, manuprāt, tas ir signāls, kas liek domāt, ka kaut kas ir jāmaina. Es domāju, ka jāmaina ir šīs akcijas izpausmes forma. Aiziet pie jūras, noturēt aizlūgumu un domāt par mūsu jūru – tas ir ļoti labi, bet, manuprāt, daudz labāk būtu kaut ko darīt arī reāli lietas labā, lai stāvokli uzlabotu. Varbūt vispirms ir jārīko talka, kuras laikā sakoptu jūras malas un kāpu zonu, un pēc tam notiktu aizlūgums? Iespējams ir vēl citi varianti.

Es ļoti spilgti atceros vienu reizi, kad sapulcējāmies pie pieminekļa bojā gājušajiem zvejniekiem un jūrniekiem. Pats brīdis bija ļoti emocionāls, taču vide, kur bijām sapulcējušies – nesakopta. Kāda tādā gadījumā ir šīs sapulcēšanās jēga? Iespējams, šo ideju par aizlūgumu pie jūras varētu paplašināt laikā un organizēt veselu nedēļu, kuras laikā notiktu dažādas akcijas. Manuprāt, variantu, kā šo ideju un rūpes par jūru attīstīt un izvērst daudz plašāk, ir bezgala daudz, taču kādam par to ir jāuzņemas atbildība un šie pasākumi jāorganizē un jākoordinē. Ja reiz Vides aizsardzības klubs ir uzņēmies aizlūguma organizēšanu, varbūt tieši tam arī šīs aktivitātes jāattīsta tālāk. Turklāt tā, lai tajās iesaistītu pēc iespējas vairāk un dažāda gadagājuma cilvēkus. Kā liecina pēdējos gados redzētais, aizlūgumā vairāk pulcējas tieši vecākās paaudzes cilvēki. Bet ne jau viņi ir tie, kas mūsu jūru un tās krastus piegružo. Tie ir jaunieši, kuru diemžēl šajā akcijā ir maz. Tāpēc, manuprāt, ir jādomā arī, kā iesaistīt jauniešus. Turklāt praktiski.

Es pats šajos aizlūgumos piedalos tāpēc, lai būtu kopā ar citiem cilvēkiem, kas dzīvo pie jūras, jo man patīk šī ideja, šī kopības sajūta un droši vien ietu arī tad, ja vispirms būtu jāpastrādā.