Kurzemes Vārds

22:34 Otrdiena, 14. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pievērsīs uzmanību apdraudētiem kultūras pieminekļiem

Anda Pūce

Tradicionālās, jau 10. Eiropas Kultūras mantojuma dienas, ko 10.septembrī atklās Pedvālē, Firksu - Pedvāles muižā, Liepājas rajonā norisināsies dienu vēlāk, kad Aizputē notiks Livonijas ordeņa pils svētki. Mantojuma dienu galvenā tēma šogad ir 100 apdraudētākie kultūras pieminekļi Latvijā un pilsdrupas, kas pēdējos gadus apmeklētājiem ir bīstamas, izvēlētas, lai atgādinātu sabiedrībai par to, cik katastrofālā situācijā pašlaik valstī ir kultūras mantojums un cik svarīgi ir to saglabāt.

Uztraucas par pieminekļu likteni

Pēdējos gados kultūras pieminekļu saglabāšanas jomā notiek pozitīvas pārmaiņas, kas saistītas ar to, ka pieminekļi iegūst saimniekus, kuri rūpējas par pieminekļu uzturēšanu un saglabāšanu. Tomēr, neskatoties uz šīm pozitīvajām pārmaiņām, liela daļa kultūras pieminekļu var aiziet bojā, ja netiks veikti aktīvi glābšanas pasākumi. Lai glābtu no iznīcības kultūras mantojumu, 2004.gada Eiropas Kultūras mantojuma dienu tēma Latvijā izvēlēta "100 apdraudētākie kultūras pieminekļi Latvijā".

Latvija ir bagāta ar kultūras mantojumu, kopā ir 8423 valsts aizsargājami kultūras pieminekļi. Liela daļa kultūras pieminekļu ir sliktā tehniskā stāvoklī, ko ietekmē virkne faktoru – finansējuma trūkums, jaunas saimnieciskās darbības ieviešana objektos, kas apdraud kultūras pieminekļus, liels pamesto pieminekļu īpatsvars, kā arī izpratnes trūkums par kultūras mantojuma nozīmi mūsdienās. Saskaņā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas datiem, pērn no visiem pieminekļiem labā stāvoklī bija tikai 18 procenti pieminekļu, 45 procentiem stāvoklis bija novērtēts kā apmierinošs, 32 procenti valsts aizsardzībā esošo kultūras pieminekļu ir sliktā stāvoklī, 4 procenti avārijas stāvoklī, bet viens procents bija daļēji vai pilnīgi gājis bojā. 2004.gada Eiropas Kultūras mantojuma dienu mērķis, izvēloties 100 apdraudētākos kultūras pieminekļus Latvijā, ir veicināt izpratni par nepieciešamību saglabāt kultūras mantojumu ne tikai uz konkrētā pasākuma laiku, bet arī ilgtermiņā, kā arī sniegt praktisku atbalstu kultūras pieminekļu saglabāšanā.

Būs buklets un zīmējumu konkurss

Šogad par godu ikgadējām Eiropas Kultūras mantojuma dienām Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izdod arī izdevumu par simts apdraudētākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā, lai pievērstu sabiedrības un speciālistu uzmanību kultūras pieminekļu sliktajam stāvoklim Latvijā. Tāpat tiek organizēts arī zīmējumu konkurss bērniem "Uzzīmē apdraudētu kultūras pieminekli Latvijā". Zīmējumus jebkurā tehnikā līdz šā gada 24.septembrim jāatsūta uz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju – Rīgā, LV – 1050, Mazā pils iela 19, ar norādi "Zīmējumu konkursam". 15 labāko zīmējumu autoriem tiek solīta balva – divu dienu radošā nometne, kurā speciālisti palīdzēs iepazīt un izprast kultūras mantojumu un kurā kopīgi varēs zīmēt, savukārt pārējiem laureātiem tiks ekskursija uz kādu no kultūras pieminekļiem Latvijā.

Kā stāsta valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Liepājas rajonā Ingrīda Vize, šobrīd rajonā ir vairāki pieminekļi, kas iekļauti visvairāk apdraudēto pieminekļu sarakstā. Tie ir gan Livonijas ordeņa pils ar nocietinājuma mūri Aizputē, Dzērves – Cīravas tautas skolas ēka, Dunalkas baronu kapliča, Apriķu muižas dzīvojamā ēka un zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi". Ja ņemam vērā, ka pavisam rajonā ir vairāk nekā 300 dažādu kultūras pieminekļu, tas nav daudz, tomēr ir bažas, ka šo apdraudēto pieminekļu saraksts varētu kļūt aizvien garāks, jo īpašniekiem trūkst naudas pieminekļu uzturēšanai un atjaunošanai.

Svinēs ar bruņinieku cīņām

Livonijas ordeņa pils svētki šogad vasaras beigās notiks tradicionālo ielu svētku vietā. "Aizpute ir viena no pirmajām pilsētām rajonā, kur aizsākās Eiropas Kultūras mantojumu dienu atzīmēšana 1996.gada septembrī, gandrīz vienlaikus ar šiem svētkiem pilsētā tika iedibināta ielu svētku tradīcija, tāpēc šogad abus svētkus esam apvienojuši vienos," skaidro svētku organizatore Irēna Grundmane. Svētku programmu aizputnieki sarūpējuši plašu un interesantu, piesaistot ne tikai domes, bet arī Kultūrkapitāla fonda līdzekļus.

Eiropas Kultūras mantojuma dienas un Livonijas ordeņa pils svētki Aizputē 11.septembra rītā sāksies ar amatnieku tirdziņu un radošajām darbnīcām domes laukumā. Šajā dienā notiks arī vēsturisko ēku apsaimniekošanas darbnīcas mākslinieku rezidenču centrā "Serde", par kurām jau esam rakstījuši. I.Vize tikai piebilst, ka tieši šis pasākums piešķir Eiropas Kultūras mantojuma dienām tādu īstu saturu un būtu noderīgs visiem, kam jārūpējas par vēsturiskām būvēm. Par Livonijas ordeņa pili laiku lokos Aizputes Novadpētniecības muzejā stāstīs fotogrāfiju izstāde, kas izveidota no muzeja fondos atrodamiem materiāliem. Floristi savukārt priecēs ar ziedu kompozīciju izstādi "Cauri gadsimtiem". Pēcpusdienā no pilsētas centra svētku norise pārcelsies uz laukumu pie pils. "Tā kā pati pils ir ļoti sliktā stāvoklī un tiešām bīstama, turklāt tieši pašlaik tur norit arī mūra konservācijas darbi, pils pagalmā nekādus svētkus rīkot nevaram," skaidro I.Grundmane.

Viņa stāsta, ka pie pils notiks vēsturiskais gājiens, ko tradicionāli kopā ar novadpētnieci, skolotāju Mirdzu Birznieci veido Aizputes Tautas teātra aktieri. Pēc gājiena tad arī plānots pacelt Eiropas Kultūras mantojuma dienu zili zvaigžņoto karogu. Pirmo apvienotajā Eiropā! Par godu svētkiem muzicēs arī bijušie Aizputes Mūzikas skolas audzēkņi – brāļi Andris un Dainis Kauliņi, kā arī dejos deju kolektīvi "Kurzemnieks" no Aizputes un "Bandava" no Saldus. Iespējams, vizuāli visinteresantāko un atraktīvāko priekšnesumu svētku apmeklētājiem sagādās cēsinieki, kas ieradīsies šeit ar viduslaiku bruņinieku cīņu demonstrējumiem. Viņi piedāvās arī spēles publikai – šaušanu ar loku, šķēpa mešanu un citas atrakcijas. Vakarpusē brīvdabā iecerēts arī vīru folkloras kopas "Vilki" koncerts un uguņošana Tebrā "Gadsimtu ceļš", kas no pils vedīšot uz pilsētu. Būs arī balle, kas gan nenotiks brīvdabā, bet akciju sabiedrības "Kurzemes atslēga – 1" klubā.