Kurzemes Vārds

20:48 Sestdiena, 14. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Kaktuss

Jaunie liepājnieki pievēršas džezam
Šogad pie Liepājas muzikālajām debesīm parādījusies jauna zvaigznīte – tā ir grupa "The Briefing", kuras dalībnieki kopā muzicē jau apmēram divus gadus, bet tieši šovasar liepājniekiem ir izdevies gūt pirmos plašāka mēroga panākumus un cerams, ka drīzumā mēs par šo grupu dzirdēsim arvien biežāk.
Sākumā "The Briefing" spēlējuši nedaudz citādākā stilā, bet pamazām izkristalizējies grupas pašreizējais stils, ko var raksturot kā džezu ar blūza un nelielām roka iezīmēm.
"Šā gada sākumā sākām koncertēt aktīvāk un pirmās uzstāšanās reizes mums bija restorānā "Pastnieka māja", sākumā muzicējām trijatā. Kad maijā mums pievienojās ģitārists, sākām gatavot programmu četratā un tagad spēlējam kafejnīcā "Ilze". Pašlaik veidojas sadarbība ar Latvijas 1.rokkafejnīcu un citiem klubiem Latvijā," stāsta grupas soliste Kristīne.
Viņa Liepājas Mūzikas vidusskolā beigusi klavieru nodaļu, bet sirdij tuvāks tomēr izrādījies džezs, nevis klasiskā mūzika. Dziedāšanu jaunā vokāliste lielākoties apguvusi pašmācības ceļā un tikai vienu gadu baudījusi akadēmisko vokālo skolu. Pērnvasar viņa piedalījusies džeza nometnē Saulkrastos un tur viņai bijusi iespēja nedēļu mācīties pie Olgas Pīrāgas, un no pieredzējušās džeza dziedātājas saņēmusi atzinīgus vārdus.
Liepājnieki savas dziesmas izpilda angliski, jo šajā valodā džezs skan daudz organiskāk, turklāt jaunie mūziķi cer ar laiku iekarot arī plašāku pasauli. Pirmā valsts, kuras muzikālajā apritē "The Briefing" cer iespiesties, ir Lietuva, un šī izvēle nebūt nav nejauša – mūsu dienvidu kaimiņzemē, salīdzinot ar Latviju, šis mūzikas stils ir ļoti populārs.
Līdz šim nozīmīgākais grupas "The Briefing" sasniegums ir līdzdalība šā gada augustā Jūrmalā notikušajā jauno grupu festivālā "Tu esi pamanīts", kurā Kristīne ieguva labākās vokālistes balvu. Nesen liepājnieki uzstājās Jēkabpilī, festivālā "Dūmi virs ūdens", un paši mūziķi pat nedaudz brīnījās par publikas atsaucību. "Mēs tomēr spēlējam džezu, kaut ko no blūza, un tas varbūt nav šobrīd populārākais un pieprasītākais stils, bet izrādās, ka publikai patīk," saka Kristīne.
Klubos gan pagaidām biežāk nākas izpildīt dažādu pasaulē pazīstamu dziesmu kaverversijas, jo publika tās vieglāk atpazīst un metas deju virpulī. "Tomēr apvienībai "The Briefing" ir arī pašiem savas kompozīcijas, un auditorija tās nebūt nesmādē.
Vaicāti par to, kādēļ izvēlējušies tieši šādu mūzikas novirzienu, grupas dalībnieki bilst, ka tā ir pietiekami sarežģīta un vienlaikus arī skaista mūzika, kurā lieliski var izpausties. Mūziķiem ir svarīgi atrast ko tādu, kas atšķiras no tradicionālā. "Galu galā, tā mums pašiem ļoti patīk!"
"Džezs, salīdzinot ar popmūziku, ir gandrīz neizsmeļams, tur vienmēr būs iespējas jauniem pavērsieniem un improvizācijām," domā grupas vokāliste. Viņa arī atzīst, ka Rīgā šāda stila mūzika jau ir atradusi savu vietu klausītāju apziņā, kamēr Liepājā "The Briefing" ir gandrīz vai vienīgie, kas pievērsušies džezam. Varbūt arī tieši tas viņiem pavērs plašākus apvāršņus.
Runājot par mērķiem, kādus mūziķi vēlas sasniegt ar savu darbu, kā viens no uzdevumiem tiek minēta publikas izglītošana. "Mēs, protams, vēlamies atrast savu klausītāju loku, ar kuriem mums sakristu gaume, intereses un muzikālā domāšana. Būtu tikai labi, ka arī Liepājā attīstītos pēc iespējas daudzveidīgāka mūzika visām gaumēm." Atliek vien novēlēt, lai izdodas!

"The Briefing" ir:
Kristīne Šmite – vokāls, taustiņinstrumenti,
Raimonds Dobelis – bass,
Juris Peterlevics – ģitāra,
Sandis Volkovs – bungas.

Andrejs Rjabcevs iepērkas
Tie, kas nespēj savu dzīvi iztēloties bez mobilā telefona aparāta kabatā, pie sāniem vai glīti uzkārtu saitītē kaklā, droši vien ir labi pazīstami ar diezgan kaitinošo un bezpalīdzīgo situāciju, kad mobilais telefons sāk neganti pīkstēt un ar visām savām darbībām norādīt – ja tūlīt pat tas netiks uzlādēts, nāksies palikt bez sakariem. Taču, pēc Mērfija likumiem, tieši šajos brīžos telefona lādējamā ierīce ir palikusi neaizsniedzamās tālēs un tuvumā nav arī neviena, no kā lādētāju aizņemties. Arī man laiku pa laikam ir nācies sev pašam uzdot jautājumu: ko darīt šādā situācijā?

Neskumstiet, kāds viedais reiz ir teicis, ka atrod tas, kas kaut ko meklē, tāpēc arī situācija kļūst gaužām cerīga, ja ielūkojamies Liepājas mobilo telefonu un aksesuāru veikalos. Kā viens no pirmajiem telefona avārijas uzlādētājiem jebkurā veikalā jums droši vien tiks piedāvāts īpašs aparāts, kurš nav jāsprauž elektrības rozetē, bet gan automašīnas piesmēķētājā. It kā jau ērti – ja kaut kur tālāk jābrauc (piemēram, ar stopiem uz augstskolu vai atpakaļ uz mājām), ceļā diezgan vienmuļi pavadīto laiku var izmantot arī lietderīgāk, uzlādējot automašīnā savu telefonu. Bet ko darīt tad, ja telefons sāk mirt tieši augstskolas auditorijā vai citur, kur nav tik viegli tikt pie strāvas, lai uzlādētu sakaru ierīci? Arī šādiem gadījumiem padomāts par īpašām glābējierīcēm – nelieliem akumulatoriņiem, kas darbojas no visparastākās kronas veida baterijas. Nelielā ierīcīte jāiesprauž tikai telefona lādētāja kontaktligzdā un sakaru ierīces uzlāde no kronas baterijā esošajām enerģijas rezervēm var sākties. Paši ražotāji skaidro, ka šāds aparāts spēj noturēt jūsu telefonu runāšanas režīmā pat līdz vienai stundai. Ņemot vērā, ka kronas baterija ir tikpat vienkārši pēc tam uzlādējama pie strāvas, šāds improvizēts mobilo telefonu lādētājs var kļūt neaizstājams garākos ceļojumos, uzturoties ciemos, vai darba kabinetā.

"Kaktusam" gan neizdevās atrast šādu avārijas uzlādētāju visiem telefonu modeļiem, jo līdz šim vismaz veikalos avārijas lādētāji tiek piedāvāti tikai telefoniem "Nokia" un "Ericsson". Cena – Ls 4,50 (vismaz veikalā "Melodija").

Ar slimību līnijdejas inficēties ir bīstami
Bieži vien jaunieši, kuri nevar lepoties ar īpaši labām atzīmēm, vaino ārpusstundu nodarbības. Bet Kuldīgas rajona Laidu pagasta 20 gadu vecais puisis Aleksandrs Lange atzīst, ka bez viņa hobija – dejošanas, būtu grūti pavilkt mācības Liepājas Pedagoģijas akadēmijā un pagājušogad absolvēt Juridisko koledžu.
Aleksandram dejošana nav vien tāda nieka aizraušanās, kad uz nodarbībām dotos, piemēram, tikai tad, kad slinkums nav pārāk liels un pasniedzēja aizmirsusi uzdod mājasdarbus. Jaunietis jau vairākus gadus strādā par līnijdeju pasniedzēju, pašlaik viņam ir divas grupas, abas ar vienu nosaukumu – "Melnā kafija". Vienā grupā dejo ļaudis no Laidu pagasta, bet otrā – studentu bariņš no LPA.
Lai gan iepriekš puisis nebija nekur nopietni dejojis, viņš atzīst, ka dejošana vienmēr viņu ir interesējusi, un, kad māsu pierunāts, sācis iet uz līnijdeju nodarbībām, atklājies apslēptais talants. "Sākumā es nevēlējos dejot, bet, tā kā līnijdejas bija kaut kas jauns, ziņkārības vadīts tomēr aizgāju un man iepatikās," sākumu atceras students. Bijušā "Melnās kafijas" vadītāja ievērojusi Aleksandra prasmes un pēc laika piedāvājusi viņam kļūt par grupas līderi. Aleksandrs līnijdejas ar laiku apguvis arvien pamatīgāk, kaut arī tas aizripina krietni daudz naudas no maciņa, viņš tomēr katru nedēļas nogali dodas uz festivāliem – mācīšanās stundām, lai arī kurā Latvijas nostūrī tās notiktu.
Pašlaik Aleksandram ir vairāk par četrdesmit skolēniem, kuri dejojot atpūšas. "Ja kāds cilvēks grupai pievienojas no jauna, tad pirmajā reizē viņam ir ļoti grūti, nākamajā – jau vieglāk, bet vēlāk – ja iepatiksies, cilvēks nāk atkal," zināja Aleksandrs. Viņš sacīja, ka līnijdejas jau iestudētas atceļo no ārzemēm un tās viņam viegli paliekot atmiņā, bet sarežģītāk esot pašam izdomāt deju soļus. Pēc jaunieša domām, vieglāk ir dejot, kad apkārt ir ļoti daudz cilvēku, jo tad var saplūst ar viņiem. "Līnijdejas ir kā slimība – pirmo reizi dejojot, inficējies, otro – konstatē slimību, savukārt pēc tam jau esi saslimis," secinājis deju skolotājs. Viņš sacīja, ka īpaši atmiņā palicis šīs vasaras festivāls Jūrmalā, kur pulcējās un vienlaicīgi uzstājās kādi 700 dejotāji.
Aleksandrs uzskata, ja nebūtu līnijdeju nodarbības, viņš negūtu mācībās tik labus rezultātus. "Dejošana man sniedz atslodzi, un pēc nodarbībām man ir liels dzīvesprieks, vēlēšanās mācīties un rodas atkal jaunas idejas." Jaunietis atklāj, ka viņš labprātāk māca raitu soli studentiem, jo viņi pieņem visu jauno, piemēram, līnijdejas izmēģināšanu pat pie smagās mūzikas.
Aleksandrs sacīja, ka pirmo reizi iecerējis piedalīties līnijdeju sacensībās, kurās jārāda individuālās iemaņas. Viņa mērķis esot iegūt, ja ne pasaules līnijdejotāju čempiona titulu, tad vismaz Latvijas.