Kurzemes Vārds

03:12 Sestdiena, 24. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Vēlas skatīt dabu, ne viesnīcu mūrus

Inita Gūtmane

Piektdien Vides aizsardzības klubs Baltijas jūras nedēļas ietvaros rīkoja semināru par dabas vērtību aizsardzību ilgspējīgas attīstības kontekstā, uz kuru tika aicināts arī Ministru prezidents Indulis Emsis, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Andrejs Radzevičs, vides aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis un Saeimas deputāti Dzintars Zaķis, Anna Seile un Arvīds Ulme. Karstā diskusijā sprieda, vai pelēkās kāpas zonā Pāvilostas apkārtnē tiks veikta perspektīva apbūve vai ne.

Vides aizsardzības kluba aktīvistes Marita Horna un Guna Grimsta "Kurzemes Vārdam" sacīja, ka ministri un Saeimas deputāti aicināti, lai beidzot dabas draugi dzirdētu, kāds būs pelēko kāpu liktenis. Viņas ir nobažījušās par pelēko kāpu apdraudētību, jo šajā teritorijā ir iecerēts veikt apbūvi, ko atbalsta Pāvilostas pašvaldība. Rezultātā tiktu iznīcināti daudzi aizsargājamie augi un putni. Semināra sākumā kluba aktīvistes uzsvēra, ka pelēkās kāpas parasti ir ap 10 metru platas, savukārt Pāvilostas pelēkā kāpa ir 812 metru plata un ir viena no plašākajām un augu sugu ziņā daudzveidīgākajām kāpām Latvijā. Lai arī klātesošo vidū izskanēja iebildumi, kluba pārstāves aicināja apskatīt pelēkās kāpas, lai ļaudis iepazītu tuvāk apspriežamo objektu.

Pasākuma apmeklētāji dalījās divās grupās – vieni atbalsta Pāvilostas domes ieceri daļu pelēko kāpu teritoriju atvēlēt ēku būvei un šādi pilsētā attīstīt plašākas tūrisma iespējas, savukārt otri pārliecināti, ka dabas dotās veltes jācenšas saglabāt.

Pāvilostas domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons sacīja, ka daļu no pelēkās kāpas teritorijas varētu veidot kā mikroliegumu, kur tiktu izveidotas takas uz jūru un tūristu vajadzībām izlikti informācijas stendi, taču vieta atrastos arī privātmājām un viesnīcai. Viņaprāt, vides aktīvistu klubs ir sacēlis lieku ažiotāžu, jo paši nekā daudz nav darījuši kāpu saglabāšanā.

Uzņēmējs, Pāvilostas domes deputāts Guntars Lieljuksis uzskata, ka, ļaujot pelēkās kāpas zonā veikt apbūvi, pilsētā uzplauks tūrisms, būs jaunas darba vietas un, iespējams, arī jaunākā paaudze nedosies prom no pilsētas. "Mums ir iespēja dzīvot labi, nodarbojoties ar tūrismu, bet, ja kāpu zonā aizliegs būvniecību, Pāvilosta būs mirusi," pārliecināts G.Lieljuksis. Viņš uzskata, ka Vides aizsardzības klubs seminārā nepauda lielākās iedzīvotāju daļas viedokli, jo, aptaujājot nepilnus simts ļaudis, nevar iegūt objektīvu spriedumu. Līdz šim Pāvilostas dome nebija veikusi aptaujas, lai ieklausītos lielākās daļas iedzīvotāju viedoklī, bet nākamā sēdē U.Kristapsons deputātiem ierosinās to darīt.

Vairāki "Kurzemes Vārda" aptaujātie iedzīvotāji, kas ir par pelēko kāpu saudzēšanu, pauda nesapratni, kāpēc ēkas jāceļ tieši šajā teritorijā, ja Pāvilostā ir vēl brīvas vietas apbūvei netālu no jūras. Pāvilosta piesaista daudzus tūristus tieši jūras un neskartās dabas dēļ, ja krastmalā būs izvietotas viesnīcas, klubi un citas izklaides, pilsēta atgādinās daudzas citas vietas un ne ar ko vairs neizcelsies. Ļaudis satrauc arī tas, ka īpašumi nepiederēs pāvilostniekiem, bet tos iegādāsies ārzemnieki, kurus neuztrauc Latvijas aizsargājamie augi un putni.

Pāvilostas Novadpētniecības muzeja darbiniece M.Horna uzskata, ka īpaši svarīgi ir aizsargāt visu pelēkās kāpas teritoriju – ja atļaus būvēt vienam, citi uzstās, ka arī viņiem ir tiesības tur veikt celtniecību. "Mūs arī atbalsta Eiropas Savienības fonds "LIFE – Nature", kas mums ir piešķīris 14 tūkstošus latu jaunu ugunskuru vietu ierīkošanai un dēļu laipu uzstādīšanai," zināja teikt M.Horna. Viņa norādīja, ka pelēkās kāpas pašreiz ir bezrobežu pļavas bez sava statusa.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Andrejs Radzevičs sacīja, ka pilsētai ir jāattīstās, bet ievērojot visas vides aizsardzības prasības. "Pāvilosta nākotnē varētu būt novada centrs, tāpēc ir jādomā par šīs vietas attīstību, bet tomēr nedrīkst traucēt dabai," uzskata A.Radzevičs. Viņš sacīja, ka bieži vien detālplānojumi ir labi, bet veiktās atkāpes un nelikumības kaitē dabai, tāpēc pašvaldībai ir jāseko līdzi procesam.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Zaķis teica, ka zemes saimniekiem, kas savā īpašumā nevar veikt samniecisko darbību, vajadzētu saņemt kompensāciju vai arī īpašums ir jāatpērk. "Es uzskatu, ka dabas vērtības mēs neesam saņēmuši mantojumā no mūsu senčiem, bet aizņēmušies no saviem bērniem, tāpēc ir jācenšas pēc iespējas vairāk saglabāt vidi neskartu. Būtu ideāli, ja īpaši aizsargājamās teritorijas būtu valsts īpašums un tur netiktu veiktas saimnieciskas darbības," uzskata Dz.Zaķis. Viņš izteica gandarījumu, ka Vides aizsardzības klubs, lai panāktu pelēko kāpu aizsargāšanu, nerīkoja, piemēram, mītiņu ar mēslu dakšām, bet veica apspriešanu, kurā piedalījās visi ieinteresēto pušu pārstāvji. Viņš arī prognozēja, ja kāpu zonā notiks apbūve, pašreizējās pašvaldības vadītāji nākamās domes vēlēšanās netiks atkārtoti ievēlēti.

Saeimas deputāte Anna Seile Pāvilostas pašvaldībai ieteica jau iepriekš izveidot celiņus līdz jūrai, lai neizmīdītu aizsargājamos augus. Pēc viņas prognozēm, visu pelēkās kāpas teritoriju tomēr neizdosies saglabāt.

Diskusijas noslēgumā vienojās, ka detālplānojums netiks izstrādāts pirms nebūs apstiprinātas mikrolieguma robežas.