Kurzemes Vārds

20:44 Sestdiena, 14. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Grobiņas brīnumdārzam Saules ielā vēl saules mūžu

Pēteris Jaunzems

Šajās dienās apritējuši pirmie desmit gadi, kopš apmeklētājiem mazos, bet ārkārtīgi viesmīlīgos koka vārtiņus vēris Grobiņas privātais Botāniskais dārzs, kura īpašnieks ir aizrautīgais dendrologs Ilmārs Graudiņš. Lai kopīgi atzīmētu šo notikumu, aizvadītajā sestdienā Saules ielā 31 pulcējās daudzi gaidīti un augu valsti lieliski pārzinoši viesi. Viss Latvijas dendroloģijas zieds.

Dāvanas, kas mudina strādāt

Dārza saimnieks bija parūpējies par svinīgu atmosfēru. Ieeja dārzā bija izrotāta ar eņģeļu taurēm un citiem retiem ziediem. Ciemiņi ieradās cits pēc cita, un Ilmārs Graudiņš pieņēma dārzam atnestos dāvinājumus. Lielāko tiesu tie izrādījās līdz šim mūspusē neredzēti krūmi, koki vai puķu stādi. Kad "Kurzemes Vārds" vēlējās noskaidrot, kā katru no tiem sauc, Jelgavas rajona Lielplatones pagasta slavenās "Dimzu" stādaudzētavas vadītājs Guntis Vītoliņš atbildēja izvairīgi. "Tu domā, ka es to zinu? Tie nosaukumi ir dikti piņķerīga lieta. Tādēļ raksti, ka viens bija sausserdis ar raibām lapām, otra –kāpnīte ar raibām lapām un tie pārējie pieci augi arī visi bija ar raibām lapām."

Savukārt Latvijas Universitātes Botāniskā dārza kolektīvs uz Grobiņu bija atsūtījis divas magnolijas. Droši vien zinot, ka Saules ielas dārzā jau aug viena no visvecākajām magnolijām Latvijā, tās Ilmāram Graudiņam pasniedza dendroloģe Ārija Galeniece. Savas zaļās veltes no papīriem tīstīja ārā arī Saldus rajona Nīgrandes dendroloģiskā dārza īpašniece Dzidra Smiltniece, Salaspils Nacionālā botāniskā dārza dendrofloras laboratorijas augu fizioloģijas grupas vadītāja un bioloģijas zinātņu doktore Ināra Bondare un Latvijas Dendrologu biedrības vadītājs Andrejs Svilāns. Bet Grobiņas selekcionārs Juris Egle savu domubiedru un kaimiņu sveica ar jaunu tulpju šķirni, kurai dots Ilmāra Graudiņa vārds.

Radusies iespēja izvērsties

Tas viss bija ne tikai aizkustinoši un jauki, bet nozīmēja arī, ka nekāda ilga vaļošanās dārza jubilejas sakarībā bārdaino grobiņnieku negaida. Jau vakar viņš solījās ņemt lāpstu rokā, lai visiem atceļotājiem ierādītu piemērotu un paliekošu mājvietu. Tādu atrast dārzā tagad nebūšot grūti, jo priekšsēdētāja Jāņa Neimaņa vadītā Pilsētas dome Botāniskā dārza īpašniekam uz 99 gadiem ir iznomājusi 1300 kvadrātmetru lielu zemes gabalu. Tas atrodas turpat dārza galā un, iespējams, ir visgaidītākā no dāvanām, jo visi, kas vien ir ielūkojušies Ilmāra Graudiņa zaļajā valstībā, zina, ka tur augiem nav lielu iespēju plaši izplesties, jo blakus to pašu vēlas darīt citi sparīgi censoņi. Taču tagad apstākļi ir būtiski izmainījušies, un tas, protams, sekmēs dārza attīstību.

"Grobiņnieku interese par Ilmāra Graudiņa paveikto kļūst aizvien lielāka," priecājās arī pilsētiņas galva. "Daudzi iedzīvotāji ir sakārtojuši savu māju apkārtni un tagad vēlas to vērst vēl daiļāku. Tad nu viņiem lieliski noder Botāniskā dārza piemērs. Arī tūristi šo dārzu labprāt apmeklē, tādēļ var teikt, ka savs lepnums mums ir." Kā allaž savas domas "Kurzemes Vārdam" labprāt pauda Ināra Bondare. Ar Ilmāru Graudiņu un viņa dārzu zinātniece draugos jau sen. Grobiņnieks aizvadītajos gados neesot sēdējis dīkā, bet apliecinājis sevi gan praktiskā darbībā, gan arī, uzkrājot teorētiskās zināšanas. Tas viss paver iespēju darbu turpināt daudz augstākā pakāpē. Un nav jāšausminās par to, ka viens otrs no augiem kolekcijā ir aizgājis bojā. Tur, kur izmēģinājumi notiek, tā ir parasta parādība. Ne visiem siltzemju stādiem izrādās piemērots mūsu mitrais piejūras klimats. Taču tie augi, kas izdzīvo un aklimatizējas, vairo mūsu zemes floru, dara Latviju aizvien skaistāku.

"Tas ir fantastiski, kas šeit notiek!"

"Augu pieradināšana, tas ir ilgstošs darbs un prasa pacietību," teica bioloģijas zinātņu doktore. Viņa pastāstīja, ka pa ceļam uz Grobiņu apmeklējusi Tāšu muižu Medzes pagastā. To atjaunot uzņēmusies arhitektu grupa. Taču patīkami bijis redzēt, ka vispirms tā ķērusies pie parka sakārtošanas, jo šis ir uzdevums, kas prasa visvairāk laika. Ja vien ir nauda, ēkas un dīķus esot iespējams restaurēt daudz ātrāk.

Nedaudz kritiski noskaņota pa jubileju svinošā dārza takām staigāja nīgrandniece Dzidra Smiltniece. Dendroloģijai viņa un Ilmārs esot pievērsušies pirms 20 gadiem gandrīz vienlaicīgi. Taču tagad esot noticis tā, ka viņas dārzs ir kļuvis daudz plašāks un 0,8 hektāri tur jau atrodoties pat valsts aizsardzībā. "Tas viss notika pa tiem gadiem, kamēr Ilmāram bija jāiet izcīnīt brīvu Latviju," viņa teica, atceroties, kā grobiņnieks piedalījies mūsu valstiskās neatkarības barikāžu aizstāvēšanā Rīgā un Liepājā. Tagad, kad brīvība iegūta, arī Ilmāram ir iespējas paplašināties.

"Tas ir fantastiski, kas šeit notiek!" sacīja dendrologs Andrejs Svilāns, piebilstot, ka Ilmāram Graudiņam pieder viena no lielākajām unikālu augu kolekcijām mūsu valstī. Grobiņā augot tādi retumi, kas pat vienā otrā no lielajiem botāniskajiem dārziem nav atrodami. Tādējādi mazpilsētiņas vārds ir zināms pasaulei. "Ļoti iespējams, ka Eiropas Savienības komitejās vēl nepazīst Ilmāru Graudiņu, taču pasaules lielākajiem botāniskajiem dārziem šī cilvēka vārds nav svešs", teica Andrejs Svilāns.