Kurzemes Vārds

17:33 Pirmdiena, 17. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Šās nedēļas norises

Dramatiski asiņainais pirmais septembris

Vai iestājies mūžīgais karš bez beigām?

EDGARS LŪSĒNS

Pasaule vēl nekad miera laikā nebija piedzīvojusi tik dramatisku un asiņainu pirmo septembri, kāds tas bija 2004.gadā. Ar jauno mācību gada sākumu spriedze jau iepriekš bija plānota gan Francijā, kur stājās spēkā tā saucamais galvassegu aizliegums, kas paredzēja, ka valsts mācību iestādēs dažādu reliģiju pārstāvji vairs nevarēs nesāt šīm ticībām raksturīgās atšķirības zīmes, gan Latvijā, kur izglītības reformas pretinieki solīja plašus nemierus un nepakļaušanos pastāvošajai kārtībai. Tomēr šīs nianses kopējā kontekstā var uzskatīt par mazbūtiskām uz Dienvidkrievijas pilsētas Belanas traģēdijas fona, kur čečenu nemiernieku pozīcijas aizstāvoša teroristu grupa izvēlējās līdz šim nebijuša mēroga noziegumu – vairāk nekā tūkstoti skolas bērnu un viņu vecāku sagrābšanu par ķīlniekiem, kas krīzes trešajā dienā pārvērtās asinspirtī, kur bojā gāja vai tika ievainoti daudzi simti nevainīgu cilvēku.

Vai gaidāms mūžīgais karš bez beigām? Šis ir visbiežāk pasaulē uzdotais jautājums saistībā ar 1.septembrī notikušo un piektdien šaušalīgu risinājumu guvušo traģēdiju Dienvidkrievijā, jo politikas un ārkārtas situāciju analītiķi arvien biežāk ir vienisprātis, ka Krievijas nesekmīgie mēģinājumi ieviest Maskavas izpratnē kārtību nepakļāvīgajā Čečenijā ar spēka un reālo situāciju ignorējošiem paņēmieniem arvien vairāk līdzinās Izraēlas un palestīniešu mūžīgajiem jeb neatrisināmajiem konfliktiem, kur abas puses spītīgi negrib, nespēj vai nevēlas ņemt vērā pretinieku rīcību un tās motivāciju. Arī Krievijas vēlēšanās oficiālās propagandas līmenī pasniegt, ka Čečenijā nu jau gadiem konflikts ir teju, teju tuvu risinājumam, kuru nevēlas pieļaut tikai saujiņa asinskāru teroristu, novedis pie grūti prognozējamas nākotnes, jo pēdējo nepilnu desmit gadu laikā kopš bēdīgi slavenās Budjonovskas slimnīcas traģēdijas 1995. gada jūnijā šis ir četrpadsmitais dramatiskais notikums, kuru izraisīšanā tiek vainoti čečenu teroristi. Mūsu lielās kaimiņvalsts iedzīvotājus nudien nav par ko apskaust, jo pēdējo četrpadsmit mēnešu laikā, viņiem dažādos lielvalsts rajonos nācies piedzīvot deviņus dažādus cilvēku upurus prasošus teroristu uzbrukumus, no kuriem pieci notikuši vai sākušies valsts galvaspilsētā. Šo uzskaitījumu veicu arī tāpēc, ka plašsaziņas līdzekļi jau novērojuši šokējošu tendenci – arvien biežāk paši Krievijas iedzīvotāji šos ārkārtas gadījumus uztver jau kā neizbēgamu statistiku, kurai pēdējo divu nedēļu laikā bija tendenci atbaidoši progresēt, jo pēc Maskavā startējušo lidmašīnu katastrofas un sprādziena Krievijas galvaspilsētas Rīgas stacijā, traģēdija Belanā bija jau trešā, kas prasīja cilvēku dzīvības.

Notikuma vietā nebijušiem, visticamāk, grūti pat iedomāties traģēdijas apmērus, kas risinājās asiņainākajā no pēdējo trīsdesmit gadu pasaules lielākajām ķīlnieku krīzēm. Ārkārtas situāciju eksperti droši vien vēl ilgi analizēs, vai varēja būt mazāk bojā gājušo un vai Krievijas specdienestu rīcība šajā gadījumā bija apzināti vai neapzināti haotiska. Oficiālās amatpersonas apgalvo, ka uzbrukums netika plānots un traģisko asinsizliešanu radīja teroristu neuzmanība, pēc kuras situācija kļuva nekontrolējama, taču, visticamāk, patiesību mēs nekad neuzzināsim, tāpēc dzīvotspējīgas ir jebkuras versijas, arī tā, ka oficiālai Maskavai, lai arī tā solījās divus gadus vecās Nord – Ost teātra ieņemšanas kļūdas neatkārtot, būtībā nebija izejas, jo piekāpšanās noziedznieku prasībām nozīmētu radīt iedvesmojošu precedentu viņu sekotājiem, turklāt Krievijas prezidents, kā to uzsvēruši vairāki ārzemju preses izdevumi, pazīstams kā stingras valdīšanas un spēka politikas cienītājs. Dažādus minējumus liek uzturēt pie dzīvības arī fakts, ka gluži tāpat kā teātra krīzes laikā Krievijas varas iestādes spēlēja paslēpes ar reālo ķīlnieku skaitu, kas sākotnēji tika minēts trīs reizes mazāks, tikai vēlāk pasaulei bija lemts uzzināt patiesos traģēdijas apmērus, lai arī īstais upuru skaits joprojām tiek precizēts.

Tomēr visbūtiskākais aizvadītā terora akta sakarībā šķiet Krievijas tālākā rīcība attiecībā pret Čečeniju. Skaidrs, ka līdz ar notikušo čečenu nemiernieku pretošanās Krievijas stingrās līnijas politikai ir zaudējusi jebkuru līdzjūtību demokrātiskajā pasaulē, jo bērnu sagrābšana par ķīlniekiem nav attaisnojams līdzeklis savu mērķu panākšanā, lai kādi arī tie būtu. Tāpēc pozīcija par visas teroristu pasaules vēršanos pret Krieviju droši vien radīs saprotošu vidi. Tomēr reālu risinājumu esošajai problēmai grūti iedomāties, jo neapšaubāmi, ka teroristiski uzbrukumi mūsdienu pasaulē vairs netiek uztverti kā bandītisms, bet gan kā kara forma, un receptes pret šo karu pagaidām nav. Krievija nav gatava risināt jautājumu politiski, taču, nespējot nodrošināt kārtību savas valsts dienvidos, mūsu kaimiņzeme riskē, ka šī teritorijas daļa var pāraugt plašākā konflikta zonā, kas diemžēl nav nereāli, vēstures kontekstā izvērtējot, cik saspīlētas var būt attiecības starp dažādām tautībām, ja tiks ļauta vaļa savstarpējās atriebes motīviem starp, piemēram, ingušiem un čečeniem. Tāpat aktuāli būs, vai kaimiņvalsts prezidentam izdosies saglabāt savu ietekmi, kuru pašreiz viņš nodrošina ar pašizveidoto varas vertikāli un tajā iekļautajiem četriem lielākajiem valsts televīzijas kanāliem, kas sniedz stingri atlasītu informāciju par notikumiem, kamēr neatkarīgajiem vai uz šo statusu kaut attāli pretendējošiem žurnālistiem karstākajās notikumu vietās piekļūšana tiek liegta, un arī šoreiz pasaule informāciju saņēma, vairāk pateicoties apstākļu sakritībai (Čečenijā nedēļas nogalē pirms 1.septembra notika samākslotas prezidenta vēlēšanas, ko Krievija gribēja pasaulei parādīt kā panākumu demokrātijas stiprināšanā šajā reģionā). Bet Krievijas prezidenta šķietami nesatricināmās pozīcijas var tikt iedragātas, ja sabiedrībai vēlreiz un vēlreiz nāksies pārliecināties, ka valsts pirmās amatpersonas stingrā valdīšana tomēr nav garantija drošībai un valsts nemiera zonas, kā arī no tās nākošo teroristu kontrolei, un šobrīd, kad Krievijas galvaspilsētā iedzīvotāji aicināti izvairīties no lielākas pulcēšanās, izskatās tieši tā. Taču Putins jau vairākkārt apliecinājis prasmi krīzes situācijās neizlaist varas grožus, tāpēc nav šaubu, ka viņš aktīvi rīkosies arī šoreiz, taču aktuāls ir jautājums, vai kaimiņvalsts specdienestiem izdosies būt uzdevumu augstumos mūžīgajā karā. Katrā ziņā baumas par to, ka pārdesmit cilvēku liela teroristu brigāde jau klejo pa Krieviju nākamo asinsdarbu gatavošanā, ar lielām bažām liek gaidīt, kā risināsies notikumi austrumu lielvalstī gaidāmajā nedēļā.

Tikmēr ar bažām par savu pilsoņu dzīvībām septembra sākums tika sagaidīts arī Francijā, kur stājās spēkā valdības strīdīgais aizliegums, kas paredzēja, ka turpmāk valsts mācību iestādēs musulmaņu meitenes nedrīkstēs nēsāt galvassegas, kristieši – lielus krustus, bet ebreji – kipus. Šādā veidā daudznacionālā un daudzu reliģiju bagātā Eiropas lielvalsts cerēja iedīgļos novērst dažādu reliģiju pretrunas, kas arvien vairāk sāka izpausties nepilngadīgo vidū. Projekta ieviešanas priekšvakarā tas karājās uz dramatiskas nots, jo musulmaņu radikāļi par ķīlniekiem bija sagrābuši divus franču žurnālistus. Francijas diplomātiem nācās likt lietā visas savas prasmes, un musulmaņu pārējām organizācijām nācās pūlēties vaigu sviedros, lai atgādinātu teroristiem, ka Francija ir bijusi viena no Eiropas lielvalstīm, kas nav atbalstījusi Irākas okupāciju, tomēr tikai nedēļas beigās kļuva zināms, ka žurnālistiem it kā briesmas vairs nedraudot un viņi jau esot ceļā uz salīdzinoši mierīgāko Bagdādi, diemžēl nedēļas beigās varēja konstatēt vienīgi to, ka pagaidām šis ceļš ir ieildzis.

Par laimi Latvijai nav augsnes līdzīgiem terorisma iedīgļiem, jo, lai kādas arī būtu etnisko kopienu savstarpējās nesaskaņas, bērnu fiziska sagrābšana par potenciālajiem upuriem, gribas domāt, netiktu pieļauta nevienā no uzskatu paušanas izpausmēm. Tomēr nevar nepievērst uzmanību, ka bērni arī Latvijā kalpo politiskā tirgus mērķiem. Par laimi aizvadītā nedēļa apliecināja, ka šās politiskās komercijas blāzmojumu sāk saskatīt arī mazākumtautību pārstāvji, kas gan protestēja pret izglītības reformu, bet šie protesti nepārauga tādās nekārtībās, par kurām būtu priecīgi akcijas organizatori, kamēr tukšo solu akcijas izgāšanās apliecināja, ka gan bērni, gan viņu vecāki un pedagogi sapratuši, ka šāda veida iebildes pret mācībām ir neauglīgas. Cerams, ka valdība tagad nepieļaus tādu ačgārnību kā skaļas un nepārtrauktas gaviles par savas rīcības pareizību, jo sajūsmas vietā nepieciešams rūpīgs darba turpinājums reformas izskaidrošanā un ieviešanā, turklāt tas būs vajadzīgs ne vien šajā, bet arī turpmākajās nedēļās. Tiesa, nevar gan zināt, cik ilgs būs tieši šās valdības mūžs, jo pozīcijā esošā Tautas partija nedēļas nogalē nonāca no koleģiālās ētikas viedokļa pagalam absurdā situācijā, vienojoties ar opozīcijā esošo "Jauno laiku" par jaunas valdības deklarācijas izveidošanu un vienlaicīgi turpinot strādāt esošajā mazākumvaldībā. Šī nedēļa rādīs, vai šī savādība liks krist Emša valdībai, uz kuru it kā nupat dusmīgi ir arī kreisie. Taču, ja tā patiešām notiks, aktuāli būs, vai politiskās jukas, kas valdības maiņu rezultātā ir neizbēgamas, mazākumtautību tracināšanai vienoti atkal nesāks izmantot pirmajā septembrī dalītu uzvedības pozīciju ieņēmušie kreisie politiķi, jo skaidrs, ka stabilas valdības veidošanas gadījumā, tieši šāds darbības modelis būs faktiski vienīgais no kreiso pārpalikušajiem trumpjiem.

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi Latvijā

X Par spīti draudiem 1.septembris Latvijā un turpmākās mācību dienas mazākumtautību skolās aizrit mierīgi.

X "Jaunais laiks" un Tautas partija vienojas par jaunas valdības deklarāciju.

X Stokholmas apgabaltiesa noraida bankas "Baltija" likvidatoru prasību gandrīz pusotra simta miljonu latu apmērā pret bijušajiem auditoriem, tādējādi līdz minimumam samazinot noguldītāju izredzes atgūt zaudēto naudu.

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi pasaulē

X Bērnu ķīlnieku krīze un tās traģiskais galaiznākums Dienvidkrievijā, kur nogalināti un ievainoti simtiem cilvēku.

X Pēc gandrīz pusgada ilguša pamiera palestīniešu radikālie kaujinieki atkal spridzina izraēliešu civiliedzīvotāju autobusus.

X Pēc ilga pārtraukuma atsākas tiesas prāva pret Balkānu kara izraisīšanā, genocīdā un noziegumos pret cilvēci apsūdzēto bijušo Dienvidslāvijas prezidentu Slobodanu Miloševiču, kurš pats mēģina uzņemties savu aizstāvību, izvirzot apsūdzības par karu islāmistiem un rietumniekiem.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Valsts prezidentes dzīvesbiedrs Imants Freibergs atsakās no iespējas nomāt zemi Jūrmalā, tādējādi pieliekot punktu ažiotāžai ap likuma ietvaros atļauto, bet ētiski apstrīdamo darījumu, kurā iesaistīta valsts augstākās amatpersonas ģimene.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Republikāņu konvents atkārtoti izvirza Džordžu Bušu ASV prezidenta amatam.