Kurzemes Vārds

03:46 Pirmdiena, 30. marts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Viņi prot piecās valodās pateikt vārdu draugs

Daina Meistere

Mācību gads ir sācies, skolās pulcējas bērni. 8.vidusskolā skan kā krievu, tā latviešu valoda, jo tajā mācās abu plūsmu skolēni. Īpatnība ir tāda, ka pēc pamatskolas izglītības iegūšanas zēni un meitenes vidusskolas izglītību turpina iegūt valsts valodā.

Lai vēl vairāk veicinātu skolēnos izpratni par citu tautu kultūru, valodu, ieražām, sākumskolas divpadsmit skolēnu no latviešu plūsmas un sākumklašu divpadsmit skolēnu no krievu plūsmas piedalījās nometnē "Draugu lokā". Nometni finansiāli atbalstīja Latviešu valodas apguves valsts programma, projektu koordinēja krievu plūsmas sākumklašu skolotāja Tamāra Žizņevska, viņai palīdzēja trīs audzinātājas – Vineta Egliena, Gaļina Kulačenoka un Ludmila Denisenko.

Diāna Šurina mācās krievu plūsmas 3.klasē, Andrejs Jānis Glušenkovs, kurš pastāsta, ka ir krievs pēc tautības, šoruden iet 5.klasē latviešu grupā, tajā pašā klasē mācās arī latvietis Dairis Šinkevičs.

Bērni ar prieku pastāsta, ka nometnē pavadītais laiks viņiem licis dziļāk palūkoties apkārt un ka viņi ieraudzījuši, cik dažādu nacionalitāšu cilvēki dzīvo mūsu Liepājā. Bērni jau zināja, ka starp viņiem ir krievi, ukraiņi, baltkrievi, lietuvieši, nometnē piedalījās ar azerbaidžānis. Viņi sadraudzējās savā starpā. Diāna stāsta, ka viņas vecmāmiņa ir ukrainiete, pēc nometnes viņas labākā draudzene ir lietuviete Jolanta.

– Viens no nometnes pamatuzdevumiem bija iepazīt to tautu kultūras, kuras dzīvo Liepājā, kā arī papildināt latviešu valodas zināšanas, jo, kaut arī kopā darbojās zēni un meitenes kā no krievu, tā latviešu plūsmas klasēm, mēs sarunājāmies valsts valodā, – saka Tamāra Žizņevska.

Nometnes laikā skolēni rīkoja lietuviešu, baltkrievu, ukraiņu, krievu un latviešu kultūras dienas. Lai tuvāk iepazītu šo tautu tradīcijas, uzzinātu to vēsturi un saistību ar mūsu pilsētu, bērni ciemojās arī šo tautu kultūras biedrībās. Par latviešiem zēni un meitenes uzzināja, apmeklējot Latviešu biedrības namu.

Interesantas bija tikšanās kultūras biedrībās. Bija arī zināmi pārsteiguma momenti, kas vēlreiz apliecina, ka tepat līdzās strādā un mācās dažādu tautību cilvēki. Piemēram, lietuviešu biedrībā "Rūta" bērnus sagaidīja viņu pašu mūzikas skolotāja Zita Bugavičiene, kas parādīja jautras rotaļas. Ejot uz šo biedrību, pa ceļam nometņotāji aizgāja arī uz pludmali, un pēc tam no salasītājām veltēm – akmentiņiem, gliemežvākiem – tapa kolāža, kas tagad viņiem saistās ar Lietuvu. Bērni stāsta, ka, viesojoties pie baltkrieviem kopienā "Mara", viņiem vislabāk patika muzeja apmeklējums, jo tur bijis tik daudz skaistu un interesantu lietu. Toties krievu kultūras biedrībā "Posoloņ" viņus sagaidīja pašu skolasbiedrs Juliāns, kas spēlēja krievu tautas instrumentu. Kā puikām, tā meitenēm patika ukraiņu tautas tērpi, kurus viņiem atļāva piemērīt ukraiņu kopienā "Svitanok".

Katrai kultūrai bija veltītas divas dienas. To laikā bērni apguva tautas dziesmas, mācījās rotaļas, dejoja, apgleznoja karodziņus, iepazina arī dažādu tautu virtuvi – nacionālos ēdienus. Jā, arī mācījās valodas – izveidoja nelielu vārdnīcu, kurā varēja redzēt, kā, piemēram, skan vārds bērni latviski, krieviski, ukraiņu un baltkrievu valodā, cik līdzīgs ir vārda saule skanējums un kā var pateikt draugs dažādās valodās. Andrejs stāsta, ka valodas barjeru nekādu nav bijis. Nometnē runāja latviski, bet, ja kāds nesaprata, citi viņam pārtulkoja. Andrejs pats, piemēram, esot tulkojis Dairim, jo viņš nemāk krieviski. Tāds kopīgs darbs līdzās rotaļām, dziesmām, līdzās tautisko ornamentu veidošanai un lellīšu ietērpšanai nacionālajos kostīmos bija lugas "Rācenis" iestudēšana. Interesanti, ka krievu plūsmas bērni šo ludziņu spēlēja latviešu valodā, bet latviešu bērni – krieviski. To parādīja arī vecākiem, tāpat kā iemācītās dziesmas un dzejoļus dažādās valodās. Bet tētiem, mammām un citiem uz koncertu atnākušiem ģimenes locekļiem bija jāpiedalās rotaļās. Dejas un rotaļas mācīja skolotāja Vineta Egliena, kas skolā vada arī deju kolektīvu. Diāna un Dairis pastāsta, ka viņiem un pārējiem bērniem vislabāk patika latviešu tautas rotaļa "Kupla, kupla liepa auga" un vācu tautas rotaļa "Bingo".

Visiem bērniem labā atmiņa ir brauciens uz Ventspili un uz strausu fermu. Pie strausiem bērni devās tāpēc, ka viena nometnes diena bija veltīta eksotiskām valstīm un dzīvniekiem. Mazie skolēni priecājās, ka lielie putni, starp citu, izrādījās vēl bērni, viņiem neesot pat gadiņš, un viņi augšot lielāki.

Skolotāja Tatjana Žizņevska, kura ir krieviete un kurai nav nekādu problēmu runāt valsts valodā, uzskata, ka tādu nometņu vajadzētu vēl vairāk. Jo mazie bērni ir draudzīgi, viņi ātri apgūst valodas, viņiem ir interesanti būt kopā. Un vēl – viņi redzīgāk palūkojas ne tikai apkārt, bet arī, pārgājuši mājās, iztaujā savus vecākus un vecvecākus. Un izrādās, ka savs interesants stāstījums par kultūru, par vēsturi un par dzīvi ir ukraiņu vecmāmiņai un lietuviešu tētim. Kā atzīst skolotāja, daudz ko nepaspēja nometnes laikā izdarīt un iepazīt, jo mūsu pilsētā taču ir vēl citas biedrības – poļu, ebreju, vācu.

Arī bērni teica, ka labprāt tādā veidā būtu kopā strādājuši un rotaļājušies visu vasaru.