Kurzemes Vārds

14:18 Piektdiena, 23. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Desmit gadu starp smalkmaizītēm un salātiem

Kristīne Pastore

Jau desmit gadu Liepājā stabila vieta konditorejas un kulinārijas izstrādājumu tirgū ir Vīdneru konditorejai – ģimenes uzņēmumam, kurā šobrīd nodarbināts 31 cilvēks un kurš aizvien aktīvāk atrod sadarbības partnerus ārpus Liepājas.

No medicīnas un aviācijas pie bulciņām

Vīdnera konditorejas īpašnieki Lilita un Elmārs Vīdneri nebūt nav ne konditori, ne kulināri, ne arī citādi bijuši saistīti ar pārtikas ražošanu. Lilita ir feldšere, bet Elmārs – aviācijas mehāniķis. Un viss sācies diezgan mājsaimnieciski. Kā atceras arī bijusī mediķe, tagad Vīdneru konditorejas ceha vadītāja vietniece Ņina Gintere: "Lilitai bija ķēriens uz kūku cepšanu." Īpaši labi viņai padevušās napoleonkūkas – tās pašas kusušas uz mēles. Un, protams, ja kolektīvā vai paziņu lokā bijusi kāda jubileja vai citi svētki, to neatņemama sastāvdaļa bijušas arī Lilitas ceptās kūkas. Tā pamazām labā slava izplatījās, un, kā tagad atceras Lilita, "ja sākumā izcepu kādas trīs kūkas mēnesī, tad vēlāk jau piecdesmit un vairāk." Pavisam neslēpjot viņa atzīst: "Lai piepelnītos!" Tolaik viņa strādāja rūpnīcas "Sarkanais metalurgs" martenceha feldšerpunktā.

Pārmaiņas valstī nāca ar pārmaiņām arī rūpnīcā un, protams, tās slimnīcā. "Un tad Medicīnas skolas direktore Gunvalda Pacunska, kas iepriekš bija arī metalurgu slimnīcas galvenā ārste, mūs uzaicināja topošajām māsiņām gatavot pusdienas," atceras Lilita un Elmārs. Tas bijis gan izaicinājums, gan pārbaudījums vienlaikus, jo bija jāpaēdina 200 cilvēku. Kad tas bija veiksmīgi iesākts, biznesa paplašināšana šķita likumsakarīgs nākamais solis. "Tā sākās bulciņu cepšana," smejas Lilita. Ne tikai skolas audzēkņu vajadzībām, bet vairāk. Un izrādījās, ka liepājniekiem Vīdneru piedāvātie konditorejas izstrādājumi lieliski garšo.

Ražošana kā nelielā fabrikā

Jau septiņus gadus Vīdneru konditoreja atrodas Jaunliepājā, T.Breikša ielā 32. Ārēji nekas neliecina, ka patiesībā tur notiek gandrīz vai lielražošana. Kā smejas ceha vadītāja Ingrīda Janaite, "patiesībā šeit ir neliela fabrika". Bet sākums bijis briesmīgs. Kā atceras Lilita, "lai arī te iepriekš bija konditorejas cehs, griesti gandrīz krita uz galvas un sienas bija netīrumiem noķepušas", tāpēc nācies sākt ar kārtīgu remontu. Tagad telpās kļūst par šauru. Varbūt vajadzētu celt pašiem savu ēku? Vajadzētu, bet par to vēl esot pāragri sapņot, saka saimnieki.

Šo desmit gadu laikā Vīdneri vairākkārt paplašinājuši konditorejas piedāvājumu klāstu: šobrīd ražo 65 dažādu veidu smalkmaizītes, 30 veidu kūkas, 20 veidu tortes un tikpat daudz veidu saldās ruletes. To uzskaitot, ekonomiste Skaidra Jansone piebilst, ka, protams, necepot visu uzreiz – lai ēdējiem neapniktu, piedāvājumu regulāri maina un dažādo. Stabils uzņēmuma piedāvājums ir arī dažādie salāti – šobrīd to ir 46 veidi, kā arī gaļas, zivju un mīklas izstrādājumi. S.Jansone saka, ka pēdējā laikā īpaši iecienītas ir vecmāmiņas laiku pankūkas, kas pildītas ar vārītu un maltu plaušu un sirdi.

Par noieta tirgu Vīdneri nevar žēloties. Lai gan atzīst, ka sava vieta bija jāmeklē ilgi un neatlaidīgi. Tagad viņiem ir pa diviem stendiem gan Pētertirgū, gan tirgū "Rāmava", bet nu jau trīs gadus stabils sadarbības partneris ir arī veikals "RIMI": gan tepat Liepājā, gan Rīgā un arī Ventspilī, Dobelē un Saldū. Un nu jau gadu – arī veikals "Citymarket". "Viņi mūs sameklēja paši un bija lietas kursā par visu, ko piedāvājām," sākumu atceras Lilita. Veiksmīga sadarbība izveidojusies arī ar mazākiem veikaliņiem: "Kings", kur pieprasīti ir gan salāti, gan picas un smalkmaizītes; "Aromāts" un citi.

No veca margarīna labu bulciņu izcept nevar

Ne vienreiz vien ir dzirdēts, ka Vīdneru konditorejas izstrādājumi esot dārgāki, nekā citu firmu piedāvātie. Kāpēc tā? Lilita to skaidro ļoti vienkārši: "Mēs visu gatavojam no labām un kvalitatīvām izejvielām." Ceptuves darbinieki atceras gadījumus, kad cepšanai piedāvāts lētāks margarīns. "Bet mēs pārliecinājāmies, ka nav vērts mēģināt ietaupīt dažus santīmus uz kilograma, ja bulciņas un citi izstrādājumi no tāda iznāk nekvalitatīvāki," viņa skaidro. Līdzīgi esot bijis arī ar sviestu. Lilita atklāj, ka labu sviestu dabūt pie mums esot grūti. "Lielākoties tas ir ūdeņains un eļļains, tāpēc, lai man piedod mūsu ražotāji, bet mēs labāk izvēlamies lietuviešu ražoto," saka Lilita. Un arī saldo krējumu ņemot tikai dabīgo, nevis augu vai kādu citu – īstajam ir pavisam cita garša, un pircējiem tas patīk.

Reiz nācies nosūtīt atpakaļ ražotājiem divas tonnas miltu – lipeklis nav bijis pietiekami labs. Kopš tās reizes problēmu ar miltiem vairs nav. Jā, un arī dārzeņi no piegādātājiem ne vienreiz vien nav paņemti. Burkāni reiz atvesti tik sīki un salauzīti, it kā būtu stūrī saslaucīti pārpalikumi. "Kā lai no tādiem pagatavo labus salātus?" jautā ražošanas vadītāji. "Neko nevar darīt, mums ir jāizvirza savas prasības, jo no piegādāto produktu kvalitātes ir atkarīga arī mūsu produkcijas kvalitāte," Lilita šajā ziņā atlaides nezina. Un neslēpj, ka tieši augsto prasību dēļ ne viens vien uz viņu dažkārt dusmojoties. Bet viņa par to daudz nebēdājot, jo tāds ir bizness.

Kur meklēt darbiniekus?

Runājot par ražošanas paplašināšanu, Lilita pieskaras kādai sāpīgai problēmai. "Vismaz divreiz mēnesī es publicēju avīzē sludinājumu, ka meklējam strādniekus, bet diezgan neveiksmīgi – reti izdodas sagaidīt kādu patiešām labu darbinieku," viņa atklāj to, par ko runā daudzi uzņēmēji. Šobrīd Vīdneru uzņēmumā strādā 31 cilvēks, no kuriem puse ir nodarbināti tiešajā ražošanā. "Bet, ja šodien atnāktu pieci konditori, mums nekavējoties viņiem atrastos darbs," saka saimniece. Taču visbiežāk gadoties, ka atnācējs pazūd mēneša laikā. Īpaši viņa to saka par jauniešiem, pieminot kādu meiteni, kas atnāca ar lielu entuziasmu, taču drīz vien pazuda. Esot saslimusi. "Bet vai viņai neienāca prātā, ka tas ir jāpasaka, jo mēs rēķināmies ar katru cilvēku," savu izbrīnu neslēpj I.Janaite. Tā arī atpakaļ vairs neatnāca.

Tomēr netrūkst arī labu piemēru. Gandrīz no paša sākuma uzņēmumā strādā Indra Ate, Vaira Pelnēna, Lilija Šmite, Inese Piķe, Sigita Beķere un Laimute Gromova. Turklāt netrūkstot gadījumu, kad kulinārijā vai konditorejā nepieciešamās zināšanas un iemaņas strādājošie apgūst cehā uz vietas, būdami pavisam citu profesiju pārstāvji. Piemēram, Liene Dmitrijeva ir medicīnas māsa, bet Rita Putniņa – konservēšanas tehnoloģe, savukārt Svetlana Martiņenko – datorspeciāliste. Gunita Emmere un Sandra Mazure šobrīd strādā par pavāru palīdzēm un būs veiksmīgi apguvušas daudz zināšanu, lai gan atnākušas pieteikties darbā bez jebkādas specialitātes.

Par šobrīd perspektīvu konditoru viņa min arī Andri Sorokinu, piebilstot, ka visiem, kam ir vēlēšanās strādāt, esot iespējas sevi apliecināt. Tā lēni, bet pamatīgi turpina meklēt jaunus darbiniekus. Jā, diemžēl daži aiziet uz lielākām ražotnēm. Un tur tikai priecājas, ka ieguvuši labus darbiniekus. Tādi vārdi dzirdēti, piemēram, no uzņēmuma "Liepājas maiznieks" – tie, kas nākot no Vīdneriem, protot strādāt. Patīkami? Protams, bet to vietā atkal jāmeklē jauni. Un tas nav tik vienkārši, kā šķiet – ja reiz bezdarbs, tad darba meklētāju netrūkst. Lielākoties nāk vieni un tie paši – tie, kas reiz jau aizgājuši.

Lai ieinteresētu cilvēkus strādāt, uzņēmuma saimnieki saviem čaklākajiem darbiniekiem sagādā arī dažādus pārsteigumus. Piemēram, atpūtas braucienus uz ārzemēm: pērn piecas darbinieces uz firmas rēķina devās ar kuģi kruīzā pa Baltijas jūru, šogad pieci darbinieki katrs pa nedēļai paspēs atpūsties Turcijā, bet viens Parīzē, ir dāvinātas biļetes uz koncertiem, bijuši citādi pārsteigumi. Toskait arī dāvaniņas Ziemassvētkos ikvienam strādājošajam.

Runājot par nākotnes plāniem, Vīdneri smejas, ka nākamais solis esot iekarot gaismas pili – šobrīd remontējamo veikalu "Kurzeme". "Mūsu kvalitātes zīme ir mūsu produkcijas noņēmēji," saka uzņēmuma saimnieki. "Un tā vārdā mēs nevaram dot atlaides ne paši sev, ne strādājošajiem, ne piegādātājiem – nevienam!"