Kurzemes Vārds

17:37 Trešdiena, 2. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Brīvbrīdis

Rūgts! Rūgts… Skābs!

Cik cilvēku, tik ēšanas paradumu. Šķiet, tā ir brīva improvizācija, tomēr, izrādās, ir ne mazums likumsakarību, ar ko saskaramies ikviens. Piemēram, kāpēc ar gadiem gribas bērt vairāk sāls pie zupas. "Brīvbrīdis" piedāvā ar ēšanu saistītu īpatnību un faktu kokteili, kas dažiem varbūt sagādās arī kādu pārsteigumu.

Bērnībā ne tikai debesis zilākas, bet arī cukurs saldāks

To, kāpēc bērnībā debesis bija zilākas un zāle zaļāka, ir sapratuši daudzi, bet ir grūti saprast to, kāpēc mūža otrajā pusē vairs tik labi nejūt cukura saldo garšu un vienas karotītes vietā pie tējas gribas likt divas un kāpēc arī sāls kļuvusi mazāk sāļa. Izrādās, tas saistīts ar garšas kārpiņām mūsu mutē. Pieaugušam cilvēkam to ir ap 9 tūkstošiem, tās izvietojušās uz mēles, aukslējām un rīklē. Bērniem daudz garšas kārpiņu ir arī vaigu iekšpusē, taču ar laiku tās izzūd. Kur? Kāpēc? Kas to lai zina!

Ir četras pamatgaršas, par kurām mūsu smadzenēm signalizē kārpiņas, kas atrodas kādā noteiktā vietā. Kā izpētījuši zinātnieki, mēles galā esošās kārpiņas ziņo par saldo garšu, bet sāļo sajūt tās, kas atrodas mēles vidū. Ja sajutīsim mutē skābo garšu, tad zinām – par to signalizē kārpiņas, kas atrodas mēles sānu daļā, bet par rūgtumu tās, kas ir mēles aizmugurējā daļā. Turklāt interesanti, ka kārpiņas, kas uztver rūgto garšu, ir 10 tūkstoš reižu jūtīgākas par tām, kas sajūt saldo. Netaisnīgi! Kāpēc tā? Zinātnieki to skaidro ar organisma pielāgošanos izdzīvošanai senajos laikos – tādējādi cilvēki saņēma signālus, kas brīdināja par indīgām vielām (kas visbiežāk ir arī rūgtas).

Bet kāpēc cukurs ar gadiem kļūst mazāk salds? Un kāpēc vectēvs ber tik daudz sāls pie ēdiena? Agrāk viņš tā nedarīja. Izrādās, vaina nav cukurā vai sālī, bet gan jau minētajās garšas kārpiņās, kas ar gadiem saraujas, līdz ar to vājinot iespēju īsti labi sagaršot. Bet tas vistiešāk skar veselību, jo, kā zināms, ne cukurs, ne sāls un citas stipras garšvielas tādiem orgāniem kā aknām un nierēm par labu nenāk.

Lai gan mēs, cilvēki, sevi uzskatām par īstiem garšu meistariem un dažkārt domājam, ka dzīvniekiem ir vienalga, ko ēst, jo diezin vai viņi atšķir kādas būtiskas garšas nianses, izrādās, ka kļūdāmies. Kā rāda zinātnieku pētījumi, piemēram, aitām un cūkām ir ap 15 tūkstošiem garšas kārpiņu, trušiem – 17 tūkstoši, bet govīm – 35 tūkstoši. Mazāk sagaršot varot putni, kam ir tikai divsimt šo kārpiņu.

Sagaršot var arī ar degunu

Tomēr izrādās, ka spēja izjust dažādu produktu dažādo garšu nav saistīta tikai ar garšas kārpiņām, bet arī… ar ožu. Zinātnieki apgalvo, ka daudz produktu garšotu pavisam citādi un garšas nianšu būtu daudz mazāk, ja cilvēkam šī maņa nebūtu dota. Pastāv uzskats, ka nebūtu nekādas lielas garšas atšķirības starp kartupeli un ābolu, ja tiem nebūtu atšķirīgās, katram tik raksturīgās smaržas. Pētījumi rāda, ka arī gaļu atšķirt tādā gadījumā būtu neiespējami. To, ka šie apgalvojumi vismaz daļēji atbilst patiesībai, varam apgalvot katrs, kam kaut reizi mūžā ir bijušas iesnas un līdz ar to uz laiku liegta iespēja izjust smaržu pasauli.

Ekonomiskais cilvēks

Kā rāda zinātnieku pētījumi, cilvēka ķermenis ir neticami ekonomisks. Tas noteikti būs pārsteigums tiem, kas ir pārliecināti, ka visa alga tiek apēsta. Izrādās, piemēram, lai vienu stundu brauktu ar velosipēdu, mūsu ķermenim nepieciešami tikai 85 grami ogļhidrātu, kas, pārrēķinot degvielā, būtu… 45 grami benzīna. Tas nozīmē, ka ar vienu litru benzīna mēs varētu nobraukt 320 kilometru. Tas nemaksātu pat pusi lata!

Var jau, protams, neēst, lai ietaupītu. Kā rāda pētījumi, cilvēks bez pārtikas uzņemšanas var izturēt 60 diennakšu. Tomēr ir vēl kāds rekords – 382 dienas, kas pavadītas bez ēšanas. Tas ir pasaulē ilgākais laiks, ko cilvēks ir pavadījis, neuzņemot pārtiku. Kā tas ir iespējams? Zinātnieki skaidro: tikai lietojot īpašu vitamīnu kompleksu. Un viņi neiesaka mēģināt šo rekordu ne sasniegt, ne pārsniegt. Tas nav vajadzīgs. Bet bez šķidruma cilvēks spēj izdzīvot tikai aptuveni sešas dienas, jo ķermenis šķidruma rezerves neuzkrāj, kā tas notiek ar pārtiku. Lai arī cilvēks vidēji dienā uzņem trīs litrus šķidruma, vismaz divi ar pusi litru diennakts laikā izdalās ar sviedriem, urīnu un elpu.

Lai arī visbiežāk par problēmu uzskata svara samazināšanu, ir arī cilvēki, kam īpašas pūles sagādā tā palielināšana. To nav tik viegli panākt. Kā rāda pētījumi, vidusmēra cilvēkam, lai palielinātu svaru par puskilogramu, būtu jāapēd 30 vidēja lieluma kartupeļi. Var, protams, kartupeļus aizstāt ar kaut ko citu. Šo pašu puskilogramu svara pieauguma var panākt, apēdot 50 ābolu vai 41 banānu, vai 23 Vīnes desiņas, vai 50 maizes šķēles, vai 700 vidējas selerijas (tās košļājot, patērē ļoti daudz enerģijas, tāpēc būs krietni jāpiepūlas), vai vienu treknu torti (40 cm diametrā).

Sagatavoja Kristīne Pastore