Kurzemes Vārds

11:39 Ceturtdiena, 2. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Ar velosipēdu uz… kapsētu

Kristīne Pastore

Viņš, vīrietis, kas savās ikdienas gaitās parasti devās ar velosipēdu, todien, kā ierasts, mēroja pierasto maršrutu. Bet tad izdomāja: ja jau esmu izbraucis līdz pilsētai, pie reizes jānokārto darīšanas arī vienā oficiālā iestādē. Un viņš no Jaunliepājas puses devās pāri Tramvajtiltam uz Vecliepāju. Kā jau pieradis, vīrietis cītīgi katrā pagriezienā ar roku parādīja virzienu, kurā nolēmis doties, tāpēc nevajadzēja rasties nekādiem sarežģījumiem. Bet tie radās.

Ticis līdz tilta vidum, viņš izdzirdēja sev līdzās signalizējam automašīnu. Sākumā viņš tai nepievērsa uzmanību. Kad signāls kļuva uzmācīgāks, vīrietis paskatījās pa kreisi un ieraudzīja saniknota autovadītāja skatienu. Bet viņš tik turpināja ceļu. Tikmēr līdzās esošais autovadītājs, gandrīz līdz pusei izliecies uz riteņbraucēja pusi pa atvērto logu, kliedza, cik spēka: "Ko tu, idiot, maisies, kur mašīnām jābrauc!" Un pēkšņi šoferis strauji grieza savu automašīnu uzrunātā velosipēdista virzienā. Tas bija mirklis, kad apdraudētais saprata: mukt nav kur, bet vienlaikus arī nesaprata, kas noticis. Viņš nebija pārkāpis satiksmes noteikumus. Kas šoferi tā saniknoja?

Laimīgi, kaut arī ar mērenu izbīli, ticis līdz savam mērķis, velosipēdists laimīgi uzelpoja. Viņš bija ieradies pilsētā. Bet ar to viss vēl nebeidzās. Pietuvojies iestādei, kuru vajadzēja apmeklēt, braucējs atskārta, ka brauciens ir bijis pilnīgi veltīgs: ja gribēja iet iekšā, nebija kur atstāt savu braucamo, lai gan viņš bija bruņojies ar visu nepieciešamo pieslēgšanas inventāru. Nekur viņš netika! Nu, nekas, nodomāja vīrietis, atbraukšu rīt uz pilsētu ar autobusu, bet tagad, dodoties mājās, ieskriešu vēl tirgū nopirkt kaut ko vakariņām.

Ticis līdz turienei, vīrietis kāpa nost no velosipēda un stūma to tirgū iekšā. Bet tur ne mazums cilvēku. Lavierēdams starp masām, viņš gluži kā labirintā mēģināja sasniegt sev vajadzīgās letes. Bet tas nepavisam nebija viegli. To desmit minūšu laikā, ko vīrietis pavadīja tirgū, viņam no trīs cilvēkiem iznāca uzklausīt neapmierinātību: vai tiešām riteni nevar atstāt ārpusē, kā šie braucēji traucē normāli iepirkties, ka šī nav iebraucamā vieta un tamlīdzīgi. Bet vīrietis nesaprata: "Es taču labprāt būtu pieslējis savu braucamo, ja vien tam būtu atvēlēta vieta!" Lai gan šā gada sākumā Pilsētas domes Attīstības pārvaldes atbildīgās amatpersonas uzsvēra, ka šogad veltīs īpašu uzmanību velosipēdistiem – gan vietējiem, gan tūristiem, jo tūrisms esot pilsētas prioritāte.

To, ka mūsu pilsētā aizvien vairāk cilvēku par piemērotāko pārvietošanās līdzekli atzīst velosipēdu, noteikti ievērojuši daudzi. Un arī paši izdarījuši izvēli par labu divritenim. Ideāli! Jā, bet problemātiski gaužām vienkāršu, bet svarīgu iemeslu dēļ. Pirmkārt, pilsētas centrā intensīvas satiksmes stundās pārvietoties ar velosipēdu ir neiespējami. Divu iemeslu tādēļ: tāpēc, ka velosipēdistiem uz ielas gluži vienkārši nav vietas, jo tos apdraud autovadītāji, no kuriem lielākā daļa šādus braucējus vienkārši netur par vērā ņemamiem, un tāpēc, ka mūsu pilsētā nav neviena atsevišķi nodalīta celiņa tikai velosipēdistiem. Lai gan pēdējos gados labotas vairākas ielas, tas, ka šādi celiņi būtu vajadzīgi, prātā nav ienācis nevienam. Tagad būs jāprojektē no jauna. Bet kur jauns projekts, tur – naudiņa! Izdevīgi? Protams! Jā, noteikumi atļauj velosipēdistiem pārvietoties arī pa ietvēm, bet tas ir dubultriskanti – gan pašiem velosipēdistiem, gan arī gājējiem. Lai gan daži riskē.

Otrkārt, ja arī esi ticis līdz izvēlētajai vietai, tas vēl nav nekāds panākums, jo lielākajā daļā gadījumu varam būt droši, ka ar to arī mūsu labā apņemšanās beigsies. Atkal – gaužām vienkāršu iemeslu dēļ: ja gribam ieiet kādā iestādē vai veikalā, līdzīgi kā sākumā minētais vīrietis varam pavisam droši tam atmest ar roku, jo nekur netiksim tāpēc, ka nav kur piesiet divriteni. Nu, labi – sienam pie ceļazīmes ietves malā. Bet tur jau divi citi izveicīgāki velosipēdisti pieslējuši savējos. Kur nu? Starp citu, tieši celiņu un arī piesliešanas problēmu par lielākajām min no citām valstīm atbraukušie velotūristi, kas iegriežas Lejaskurzemes Tūrisma informācijas birojā. Un vēl viņi izsaka nožēlu, ka mums uz Rīgu nav vilciena satiksmes – ja nevēlies mīties līdz galvaspilsētai ar velosipēdu, tad sēdi autoostā un gaidi, līdz kādā autobusā bagāžas nodalījumā atradīsies vieta tavam velosipēdam. Var iznākt gaidīt ilgi.

Attīstības pārvaldes speciālisti uzsvēra, ka līdz augusta beigām plānots izdot pilsētas velomaršrutu kartes. Bet to nav! Tikai iesākts darbs pie šo maršrutu veidošanas: gan tūristiem domāto, gan arī pilsētniekiem izdevīgo. Un ir doma, ka vismaz līdz pavasarim varētu ierīkot pirmos veloceliņus. Kaut nu tas izdotos! Jā, un tad vēl tā velosipēda novietošanas problēma. Varbūt tās risināšanā varētu iesaistīties arī veikalu īpašnieki un dažādu iestāžu priekšnieki.

Kā šā brīža situāciju, kas saistīta ar velosipēdistu ērtībām mūsu pilsētā, novērtēja stāsta sākumā minētais vīrietis, šobrīd ar velosipēdu varot aizbraukt vienīgi uz… kapsētu. Stop! Arī turp nav vērts doties, jo arī tur divriteni nav kur piesliet. Bet ne jau par piesliešanu viņš šoreiz domāja.

Lodziņā:

Autovadītājs, gandrīz līdz pusei izliecies uz riteņbraucēja pusi pa atvērto logu, kliedza, cik spēka: "Ko tu, idiot, maisies, kur mašīnām jābrauc!"