Kurzemes Vārds

02:48 Pirmdiena, 30. marts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Vai no leišiem vērts mācīties?

Vides, likumu sargu un Rucavas pašvaldības kompetencē būs izvērtēt, vai Lietuvas uzņēmēju kāre būvēties Papes dabas parkā atbilst mūsu valstī noteiktajai kārtībai. Tāpat arī mums var patikt vai nepatikt, respektīvi mēs varam iepirkties vai meklēt labākus piedāvājumu laukus par Lietuvas pārtikas mazumtirdzniecības apjomīgo tīklu. Mēs arī varam izlikties neievērojam, ka par mūspusi interesi izrāda kaimiņvalsts sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi. Un, ja nevēlamies, varam galīgi neņemt vērā, ka pa mūsu valsti jau šovasar rosījās Lietuvas tūrisma firmas, kas turklāt pa Kurzemes ārēm vizināja ne vien savus tautiešus, bet arī grupas no Rietumeiropas attīstītākajām valstīm. Un mums noteikti atradīsies, par ko pavīpsnāt un ko visās šajās aktivitātēs nolikt zem apzīmējuma "tas jau tāds leišu bizness", jo kaimiņvalsts uzņēmējdarbības aktivitātes nudien nav medus muca bez darvas karotēm, un kāpēc lai vērīgie latvieši to nepamanītu. Visticamāk, ka Vidzemes augšgala ļaudis tādās pašās intonācijās varētu runāt par ziemeļu kaimiņiem, kas, kā dzird, rīkojoties visnotaļ līdzīgi, vienīgais, tur šai rosībai ir igauniskā biznesa savādību piesitiens.

Tomēr, sacenšoties asprātībās, ironijas un blusu meklēšanā kaimiņu kažokā, visticamāk, ka pēc kāda vairākās vasarās mērāma laikposma nonāksim pie sūrošanās, ka te vairumu uzņēmējdarbības aktivitāšu veic tuvākie, ziemeļu, dienvidu, austrumu vai Skandināvijas valstu kaimiņi. Tāpēc mans rosinājums būtu nolaisties uz zemes un lietišķi izvērtēt, kāpēc lietuviešiem tik labi sokas tirgošanās, kādēļ Palanga no Liepājas tūristu piesaistes jomā atrodas bezmaz gaismas gada attālumā. Vai faktā, ka lietuvieši būvējas uz nebēdu un, cik nu tā niecīgā jūras piekraste ļauj, spēj piedāvāt citzemju ceļotājiem ne tikai naktsmājas, bet arī kvalitatīvu atpūtu un gastronomiskas izvirtības ar jūras veltēm, tiešām vainojama tikai un vienīgi atšķirības likumdošanā vai arī pašu latviešu neizdarība, jo šis gads apliecinājis, ka kurzemniekus izdomā, atraktivitātē un rīcībā sākuši apsteigt ne vien dienvidu kaimiņi, bet arī vidzemnieki un latgaļi. Šķiet, izdarot pareizos secinājumus, kādā no pēdējiem šāda biznesa vagoniem mūspuses viedākie prāti vēl varētu ielēkt – pēc pāris gadiem to izdarīt noteikti būs daudz grūtāk.

Edgars Lūsēns