Kurzemes Vārds

15:24 Piektdiena, 13. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

"Dzintars" jau pusgadsimtu spēku smeļ saules akmenī

Indra Imbovica

Tautas lietišķās mākslas studija "Dzintars" draugus un paziņas, savu meistardarbu cienītājus uz studijas 50.jubilejas svinībām sagaidīja Rucavas pagasta Papes ciema brīvdabas muzeja zvejnieku sētā "Vītolnieki".

Vieta nebija izvēlēta nejauši, jo Anita Kovjazina, kas studiju vada jau divpadsmito gadu, savējos un viesus sagaidīja ar tautasdziesmas vārdiem: "Cik jūriņa viļņus meta, Tik izmeta dzintariņu". Bija laiks, kad pēc dienvidrieteņa dūšīga pūtiena dzintara apstrādātāji priežu asariņas devās zvejot jūras sēklī vai rūpīgi pārcilāja jūras zāļu kalnus, brangākus gabalus meklējot. Tagad pie vērtīgiem saules akmens eksemplāriem tikt ir sarežģītāk un jāmeklē dažādi ceļi, lai tos iegādātos par naudu.

Tautas daiļamatmeistari šobrīd netiek lutināti ar lielu uzmanību, un līdz ar to arī viņu unikālajiem rokdarbiem visās tautas mākslas jomās nav liela un regulāra noieta. Tam meistari meklē dažādus ceļus, piedaloties amatnieku gadatirgos, arī braucot peļņā uz ārvalstīm, kur roku darbu vērtē augstu un tas attiecīgi arī maksā. Runāt par darba samaksu ir tikai normāli, jo mūsu postpadomju sabiedrībā vēl joprojām valda uzskats, ka ne tikai māksliniekiem, bet arī daiļamatmeistariem viņu darbs ir gandrīz vai vaļasprieks, kas neko nemaksā.

Mūsdienās amatmeistari meklē ceļus, kā tautas etnogrāfiskās vērtības savienot ar modernā laika prasībām un interesēm. Dzintariešiem tas noteikti izdevies. Par to pārliecinājās visi jubilejas svētku dalībnieki, vērojot dzintara un metāla rotas, kuras demonstrēja četras Antras Pujēnas vadītās modeļu skolas meitenes. Saules pielietajā zvejnieksētas pagalmā dzintars uz skaisto meiteņu kakliem, rokām, arī gredzenos un auskaros iezaigojās negaidītās krāsās un formās tik mūsdienīgi un krāšņi, ka klātesošie katru izgājienu sagaidīja ar aplausiem un sajūsmas dvesieniem.

Lai prasmīgi un veiksmīgi varētu improvizēt ar latviešu tautas mākslas etnogrāfiskajām vērtībām, ir jābūt gan labām zināšanām, gan stingriem meistarības pamatiem. Studijai "Dzintars" jau kopš tās iesākumiem 1954.gadā tos devis mākslinieks un Liepājas muzeja pirmais direktors Jānis Sudmalis, kas dzintariešus skoloja 11 gadu un daļa no tiem pirmo reizi ieguva tautas daiļamata meistara nosaukumu. Šīs stingrās prasības kā vadītāja tālāk vienu gadu kopa māksliniece Helēna Keterliņa, kuras laikā studija 1965.gadā ieguva Tautas lietišķās mākslas studijas "Dzintars" nosaukumu. Visilgāk studiju – 22 gadus – vadīja mākslas zinātnieks Voldemārs Ansulis, kopā ar viņu dzintarieši 1974.gadā ieguva tolaik prestižo Nopelniem bagātās tautas lietišķās mākslas studijas nosaukumu.

Trīs gadus studiju vadīja nesen aizsaulē aizgājušais meistars Olģerts Grīnbergs, kas pats mērķtiecīgi studēja un kopa tautas mākslas etnogrāfiskās vērtības, pievēršoties tieši Lejaskurzemei raksturīgajām dzintara rotām – kniepķeniem. Viņa devumu godinot, jubilejas reizē dzintarieši apskatei bija sarūpējuši nelielu šo rotu ekspozīciju. Vērojot modernās vēsmas rotu darināšanā un šos senos kniepķenus, ir jāsecina: viss ir ļoti šodienīgs un interesants, tikai jāzina, kur un kādā veidā šo krāšņumu pielietot.

Piecdesmit darba gados dzintarieši veikuši lielu kultūrizglītojošo darbu un guvuši atzīstamus panākumus izstādēs pašu zemē un ārvalstīs. Neskatoties uz grūtībām, dzintara rotu darinātājiem un rotkaļiem ir iestājusies it kā otra elpa, jo skaidri redzams, ka laika pārbaude izturēta un dzintarotās rotas lieliski spēj iekļauties modernajā tērpu dizainā. Ja labi grib, tad attīstības iespējas paveras, arī sadarbojoties ar folkloristiem, fotogrāfiem, citu mākslu pārstāvjiem. "Vītolniekos" studijas jubilejas reizē savu krāsaino fotokolekciju rādīja folkloriste, tautas tradicionālās kultūras pētniece, zemnieku sētas saimniece Sandra Aigare, viņas vīrs un dēls Alfrēds un Jānis Aigari, pazīstamais fotomākslinieks Alfrēds Niedols. Sandra dzintariešus un viņu jubilejas viesus cienāja ar pašas ceptu rupjmaizi un medu, rīkoja sadziedāšanos un sadancošanos.

Studiju "Dzintars" jubilejas reizē sveikt bija ieradušies arī valsts aģentūras "Tautas mākslas centrs" pārstāvji D.Pabrika un L.Rubena, kolēģi no Rīgas un Ventspils studijām. Atzinības rakstu par ieguldījumu Kurzemes dzintara apstrādes darbā un par jauno meistaru audzināšanu dzintariešiem atsūtīja kultūras ministre Helēna Demakova, bet desmit vecākās studijas dalībnieces saņēma "Tautas mākslas centra" un Pilsētas domes Pateicības rakstus. Īpašu paldies un skaistus ziedus savām vecākajām dalībniecēm Alīdai Ziemelei un Maijai Kāpiņai nosūtīja paši dzintarieši.

Faktiski mūsu priežu asariņas ir mūžīga vērtība, arī meistari jūt, ka mūžīgi mūžos spēkus smeļas pašā saules akmenī. Jubilejas paiet, bet darbs paliek. Šobrīd "Dzintars" gatavojas ļoti nopietnai Latvijas mēroga izstādei "Metāls, dzintars un rotas", kas novembrī notiks Rīgā.