Kurzemes Vārds

15:37 Svētdiena, 22. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Vai tu tiec diskriminēts?

Daiga Borska

Palaikam masu informācijas līdzekļos un cilvēku sarunās dzirdams vārds diskriminācija, bet daudziem tas joprojām ir svešs un nesaprotams. Vai arī tiek tulkots nevis pēc būtības, bet tā, kā tobrīd runātājam pašam šķiet pareizāk. Dažkārt dzirdams apgalvojums, ka Latvijā diskriminācija nepastāv. Bet vai tā ir? Varbūt vienkārši neizprotam šā jēdziena būtību? "Kurzemes Vārds" uz sarunu aicināja Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra juristi .

Ko īsti nozīmē vārds diskriminācija?

– Tā ir atšķirīga attieksme, atstumšana vai ierobežojums, kas notiek uz rases, ādas krāsas, valodas, nacionālās vai etniskās piederības, dzimuma, seksuālās orientācijas, sociālā vai mantiskā stāvokļa, invaliditātes, veselības stāvokļa, vecuma, reliģiskās piederības, politiskās vai citas pārliecības pamata.

Savukārt diskriminācijas aizliegums nozīmē, ka pret personām, kas ir līdzīgā situācijā, jāizturas līdzīgi. Piemēram, ja uz paaugstināšanu amatā pretendē divi vienādi kvalificēti darbinieki, no kuriem viens ir vīrietis, otra ir sieviete, tad izvēles kritērijs nedrīkst būt vienīgi dzimums – vispirms jāvērtē profesionālās spējas, darba pieredze.

Kas ir tās jomas, uz kurām attiecas diskriminācijas aizliegums?

– Tās ir valsts un indivīda attiecības, kā arī atsevišķas privāttiesību jomas. Piemēram, darba attiecības. Neviens darba devējs – ne valsts, ne privātuzņēmējs – nedrīkst izturēties pret darbinieku vai darba pretendentu atšķirīgi, balstoties uz kādu no iepriekš minētajiem diskriminācijas pamatiem.

Kas par diskrimināciju ir teikts mūsu valsts likumos?

– Satversmes 91.pants nosaka vispārēju diskriminācijas aizliegumu: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas." Tāpat šis aizliegums ietverts starptautiskajos tiesību aktos, ko mūsu valsts atzinusi par sev saistošiem. Turklāt Latvijas tiesību aktiem jābūt saskaņotiem ar Eiropas Savienības direktīvu prasībām, kas noteic diskriminācijas aizliegumu. Tām atbilst "Darba likums", kas aizliedz gan tiešo, gan netiešo diskrimināciju, tāpat arī personas aizskaršanu un norādījumu diskriminēt.

Ko nozīmē jēdziens tiešā diskriminācija?

– Tā notiek gadījumos, kad skaidri redzams, ka atšķirīgas attieksmes pamatā ir kāds no iepriekš minētajiem kritērijiem. Teiksim, Latvijā ļoti izplatīti gadījumi, kad darbā netiek pieņemtas vai arī sliktāk atalgotas sievietes, gados vecāki cilvēki vai invalīdi.

Bet netiešā diskriminācija?

– Tā konstatējama gadījumos, kad šķietami nevainīgs un neitrāls noteikums nostāda vienu personu grupu īpaši nelabvēlīgā situācijā, salīdzinot ar citu grupu. Piemēram, meklējot cilvēkus darbam policijā, būtisks un attaisnojams kritērijs būs prasība pēc labas fiziskās sagatavotības. Taču, ja norāda, ka darbā pieņems tikai tās personas, kas garākas par 180 centimetriem, tad skaidrs, ka lielākā daļa sieviešu tiek atstumtas no iespējas iegūt darbu. Pat ja tas nav pateikts tieši.

Arī tikai norādījums diskriminēt ir uzskatāms par diskrimināciju. Teiksim, kluba īpašnieks devis apsardzei norādījumu neielaist čigānu tautības cilvēkus.

Kā ir ar skaistumkonkursiem un tur izvirzītajām prasībām? Augumam jābūt ne mazākam par tik un tik centimetriem, pārējiem parametriem tādiem un tādiem?

– Tā nebūs uzskatāma par diskrimināciju. Piedalīšanās skaistumkonkursā nav kādu savu likumisko tiesību īstenošana, tā ir dalībnieku brīva izvēle, apzinoties, ka skaistuma kritērijus noteic un vērtē citi cilvēki.

Un kā ar bērniem, kuriem ir atšķirīgu rasu vecāki vai kuri sava izskata dēļ (apaļīgums, garš augums u.c.) skolās tiek ietekmēti un apsaukāti?

– Valstij jānodrošina bērna tiesības bez jebkādas diskriminācijas neatkarīgi no bērna, viņa vecāku, aizbildņu, ģimenes locekļu rases, tautības, dzimuma, valodas, partijas piederības, politiskās un reliģiskās pārliecības, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, dzīvesvietas valstī, mantiskā un veselības stāvokļa, dzimšanas vai citiem apstākļiem. Ja pret bērniem šo iemeslu dēļ atšķirīgi izturas skolotājs, tas ir diskriminējoši.

Tātad, ja cilvēks jūtas diskriminēts, viņam ir tiesības vērsties ar prasību tiesā?

– Jā, un tiesa izvērtēs, ir vai nav notikusi diskriminācija. Latvijā pagaidām bijis maz tiesas prāvu, kurās celta prasība un prasīta atlīdzība par diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu. Taču to skaits noteikti palielināsies, jo sabiedrībā palielinās izpratne kā par diskriminācijas būtību, tā sapratne, ka diskriminācija ir aizliegta, nevis uzskatāma par parādību, ar ko jāsamierinās.