Kurzemes Vārds

21:36 Ceturtdiena, 18. janvāris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Karalis un viņa sabiedrotie

Aija Engelmane

Trīs piesātinātas ērģeļmūzikas dienas 3.starptautiskajā festivālā Sv.Trīsvienības baznīcā bija daudzveidīgas un saistošas. Ikviens ērģeļmīlis varēja atrast sev ko piemērotu. Vai tā bija Dž.Geršvina "Rhapsody in blue", vai G.Pelēča askētiskā viduslaiku stilā skanošās "Hildegardes dziesmas", vai ritma orģijas plašajā sitamo instrumentu klāstā saspēlē ar ērģelēm R.Zaļupes skaņdarbā "Orbis Terrarum", lai paliek katra paša ziņā.

Ērģeles – instrumentu karalis, kā tās savulaik nodēvēja V.A.Mocarts. Tomēr tās savā karaļvalstī ielaiž arī sabiedrotos, domubiedrus un dažkārt arī tos, kuri visai reti apgrozās viņu tuvumā. Ērģeles un… kokles? Kādēļ ne? Festivāls bija pierādījums tam, ka, meistarīgi kombinējot, ērģeles iet kopā ar ikvienu instrumentu.

Iepriecināja arī viesērģelnieku atšķirīgais stils un repertuārs. Tikai mūsdienu straujajā dzīves ritmā problemātiski šķiet paši garo, plašo ērģeļdarbu atskaņojumi. Tāpēc arī franču ērģelnieka Domenika Severina izvēlētie skaņdarbi šķita pārāk izstiepti. Kaut gan arī lielisks savā varenumā un daudzveidībā ir gan Sezāra Franka "Lielais simfoniskais darbs", gan ne vainas nav M.E.Bossi "Pieciem skaņdarbiem brīvā stilā". Šajā ziņā ļoti pārdomāta bija lietuviešu profesora L.Digra programma. Tas bija ieskats lietuviešu mūzikā – gan Viļņas anonīmā autora senatnīgās, smalkās dejas, gan J.Juzeļuna vētrainā "Fantāzija" gan M.K.Čurļoņa lieliskās fūgas.

Vācu ērģelnieka Štefana Mozera atraktīvā programma pulcēja īpaši daudz klausītāju. Kaut gan jau kopš 1935.gada pazīstamas Hamonda ērģeles, ko praktizē izklaidējošajā mūzikā, protams, interesanti bija uzzināt, kā tad īsti skan Dž.Geršvina populārā "Rhapsody in blue" Št.Mozera aranžējumā. Diemžēl tas bija ne viscaur pārliecinoši. Brīžam pietrūka orķestra balsu, brīžam klavieru tipiskā tembra. Bet dažreiz tieši caur ērģeļu stabulēm ieskanējās interesantas detaļas. Gan stilā, gan noskaņā atbilstoša bija G.F.Hendeļa "Uguņošanas mūzika", gan D.Brubeka "It's a Ragy Waltz".

Īsta agrīno viduslaiku mūzikas paraugstunda bija Georga Pelēča jaundarbs "Hildegardes dziesmas". Kā izteicies autors, viņš iedvesmu smēlies no viduslaiku kristietības savdabīgās personības Bingenas Hildegardes, no viņas dziedājumu krājuma, kur svētlaimīgā mūķene slavina Dievu un Dievmāti. Faktiski, Bingenas Hildegarde vēsturiski ir pirmā sieviete komponiste. Un tā klausītāji no 21.gadsimta tika pārcelti 12.gadsimtā, gregoriāņu korāļu un arī divbalsības valstībā. Vokālās grupas "Putni" izpildījumā plastiskie, maigie, brīžam it kā monotonie dziedājumi mijās ar instrumentālajiem fragmentiem – interlūdijām. Šie komponista G.Pelēča "Komentāri" ērģeļu, trīs kokļu un flautas tembros veidoja apbrīnojami saskanīgu muzikālu noskaņu.

"Koncerts visai ģimenei" – tā bija nodēvēts svētdienas pēcpusdienas koncerts. Protams, Rīgas Doma kora skolas zēnu koris aizrauj visus klausītājus. Arī šoreiz, diriģenta M.Klišāna vadīti, zēni vēlreiz apliecināja savu muzikalitāti un balss tehniku – gan U.Prauliņa mesas fragmentos, gan J.Karlsona kantātē "Magna Opera Domini". Lielisks bija solists – soprāns Daumants Kalniņš Fr.Morlaha skaņdarbā "Agnus Dei".

Festivāla noslēguma koncerts bija kā visu solistu parāde, iztrūkstot vienīgi Štefanam Mozeram. Senās Sv.Trīsvienības baznīcas velves un klausītāji atkal ļāvās gan unikālo ērģeļu akordu lavīnām un pasāžām, gan vissmalkākajiem maigajiem motīviem. Punktu festivālam pielika tā iedibinātājs Lotars Džeriņš. Sezāra Franka "Korālis" ar apgaroto izskaņu piepildīja L.Džeriņa izteikto domu festivāla atklāšanas dienā: kaut uz trīs dienām atslēgsimies no visa merkantilā, lietišķā un dzīvosim mūzikā.

Klausītāji ir gandarīti par festivālu, kas notur līdzsvarā pilsētas mūzikas dzīvi – agrā pavasarī ar pianisma zvaigžņu lietu, rudenī – ar ērģelnieku tikšanos.

Profesors T.Deksnis izteica atzinību, ka ļoti kompakti veidotais festivāls ļauj klausītājiem gūt bagātīgus iespaidus. Vērtējot festivālu, viņš tam novēlēja tālāku attīstību un pilnveidošanos, jo iespējas tam ir lielas.