Kurzemes Vārds

09:40 Piektdiena, 10. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Es mācu latviski

"Esmu gatava skaidrot vēl un vēl!"

Daina Meistere

Vizītkarte
LUDMILA SOKOLOVA
7.vidusskolas matemātikas skolotāja un Matemātikas skolotāju metodiskās komisijas vadītāja.
Bērnību pavadījusi Cēsīs, kur, dzīvodama latviskā vidē, apguva latviešu valodas prasmi.
Jau 2.klasē mācoties, stingri nolēmusi, ka kļūs par skolotāju. Beigusi Daugavpils Pedagoģisko institūtu, kur ieguvusi matemātikas un fizikas skolotājas specialitāti.
Liepājā kopš 1981.gada.
Būdama krievu tautības cilvēks, mācījusi matemātiku latviešu bērniem, tagad strādā gan bilingvāli, gan māca 10.klases bērnus, kuri priekšmetu apgūst valsts valodā.
Sergeja un Svetlanas (viņa mācās 10.klasē) mamma.

Matemātika ir nopietna un loģiska zinātne, un ne katrs cilvēks, kurš pats labi orientējas skaitļu un formulu pasaulē, prot tās likumsakarības paskaidrot citiem, lai arī viņi saprastu. Skolotāja LUDMILA SOKOLOVA atzīst, ka viņai patīk tieši mācīšanas process, ka viņa ir gatava skaidrot vēl un vēl, lai tikai audzēkņiem mācāmā viela kļūtu saprotama. L.Sokolova ir viena no tiem pedagogiem, kuri mazākumtautību skolas desmitās klases skolēniem savu priekšmetu sāk mācīt latviski.

Jūs ļoti labi runājat latviski, vai prasme nāk no ģimenes?

– Dzimtā man ir krievu valoda. Mana mamma ļoti labi runā latviski, bet speciāli es valodu mācījusies neesmu. Esmu dzīvojusi Cēsīs, un tur ir tāda vide, ka bērni gluži neviļus apgūst latviešu valodu. Mācījos krievu skolā.

Kāpēc izvēlējāties tieši matemātiku?

– Par skolotāju es vēlējos kļūt jau tad, kad mācījos otrajā klasē, un paliku šim lēmumam uzticīga. Vienīgi nonācu izvēles priekšā, kādu priekšmetu gribētu mācīt. Sākumā domāju studēt par sākumskolas skolotāju, jo mazie bērniņi man ļoti patikuši un patīk vēl joprojām, bet tad nodomāju, ka, iespējams, man pēc studijām nebūs tik daudz darba, tāpēc izvēlējos to priekšmetu, kas man pašai vislabāk patika. Tā bija matemātika.

Kā nokļuvāt Liepājā?

– Te esmu kopš 1981.gada, esmu strādājusi vairākās skolās – 4.vidusskolā, 14.pamatskolā, kur mācīju bērniem latviešu valodu, arī 48.arodvidusskolā un pēc tam 7.vidusskolā.

Kā sākāt mācīt latviski? Un ko tas prasīja no jums kā skolotājas?

– Tas notika tad, kad strādāju 48.arodvidusskolā. Tā sanāca, ka latviešu grupai nebija skolotāja un direktors Gunārs Petris man uzticēja mācīt šos audzēkņus. Tā bija mana pirmā pieredze, kas saistās gan ar asarām, gan pārdzīvojumiem, jo viens ir prast valodu, bet pavisam cits, kad jārīkojas ar konkrētiem terminiem. Tad nu mēs mācījāmies cits no cita. Ja kaut ko nezināju, tad skolēni man paskaidroja, viņi man tiešām daudz palīdzēja. Domāju, ka mēs godam tikām galā, par to liecināja arī tas, ka gala eksāmenus viņi nolika labi.

– Tā bija pieredze, kas noder tagad, kad mācāt priekšmetu bilingvāli un valsts valodā? Sevišķi jau, mācot vienu no tiem priekšmetiem, par kuriem izskanējušas vislielākās bažas un šaubas, kā bērni varēs iemācīties, ja stundas nebūs viņu dzimtajā valodā.

– Tā ir. Man jau ir uzkrāta diezgan liela pieredze. Bilingvāli sāku mācīt piektās klases bērnus, kuri tagad ir tieši desmitā klasē un kurus skar reforma. Runājot par matemātikas mācīšanu, varu teikt, ka ir divi aspekti. Ir viegli tāpēc, ka nav daudz teksta, ka darbība notiek ar skaitļiem un cipariem. Grūtības ir tādas, ka kopsakarības ir jāizskaidro. Varu teikt, ka pat dzimtajā valodā zēni un meitenes ne vienmēr un ne uzreiz saprot jēgu. Kur nu vēl, ja to dara latviešu valodā, kuras teikuma uzbūve atšķiras. Jāņem vērā, ka bērni domā krieviski, ka viņiem viss teiktais ir jāpārtulko galvā.

Kāda ir jūsu galvenā prasība, kā jūs panākat, lai viņi sekotu un domātu līdzi?

– Mans galvenais princips ir neko nepiespiest, lai viņi saprot. Tagad, kad mani skolēni ir desmitajā klasē, redzu, ka viņiem nav bail no latviešu valodas. Kāda atšķirība? Ka arī konspektus bērni raksta latviski, agrāk mēs to darījām krieviski un grūtākiem terminiem likām līdzās latvisko tulkojumu. Līdz ar to stundā var mazāk izdarīt, jo skolēni raksta lēnāk, viņiem ir grūtības arī ar pareizrakstību. Bet tas ir ļoti svarīgi, jo latviski ir vārdi, kuriem ir pavisam cita jēga, ja neuzliek garumzīmi. Piemēram, mums matemātikā tagad ir jēdziens kopa un ir vārds kopā. Viena vienīga garumzīme, un divi pavisam atšķirīgi vārdi. Protams, ja ir svešs, nezināms jēdziens, mēs ieliekam iekavās tulkojumu, lai bērns saprastu. Tomēr es redzu, cik nepieciešams jauno vielu paskaidrot bērnam saprotamā veidā. Pēc tam – jā, tad var jautāt latviski, un skolēni atbild latviski. Man ir bijušas situācijas, kad jautājumu uzdodu valsts valodā, redzu, ka audzēknis to saprot, bet baidās atbildēt. Tāpēc es neuzspiežu, nelieku runāt tikai latviski, jo mans galvenais uzdevums ir iemācīt matemātiku, mans mērķis ir panākt, lai vēlāk eksāmenu un ieskaišu laikā, kad jautājumi būs uzdoti latviešu valodā, skolēns tos saprastu un prastu atbildēt.

Izskanēja aicinājumi, lai bērni speciāli neatbild latviski, kaut arī prot. Kā tas notiek jūsu stundās?

– Skolēni nesaka, ka nerunās vai nerakstīs latviski. Viņi dara tā, kā ir jādara. Jo viņi jau ir pieraduši to darīt. Mēs jau sen strādājam pēc latviešu grāmatām, un arī ieskaišu jautājumi ir doti latviski. Tāpēc viņiem tas nav nekas jauns.

Jūs esat arī klases audzinātāja?

– Manējie tagad ir astotajā klasē. Ar viņiem man ir bijušas atklātās stundas matemātikā, kad pie mums nākuši ciemiņi pieredzes apmaiņā no 8.vidusskolas, arī tad, kad notika akreditācija. Viņi ir pieraduši, viņiem ļoti patīk strādāt bilingvāli, runāt latviski, parādīt savas zināšanas. Ar klasi esam gājuši arī ekskursijā pa Liepāju, jo bērni dzīvo skolas apkārtnē un daudz ko nebija redzējuši, esam bijuši arī Liepājas muzejā.

Jūs dalījāties pieredzē ar 8.vidusskolas kolēģiem, vai esat piedalījusies arī mācību grāmatu vai materiālu izstrādē?

– Gan tikai savā skolā. Sākumā rakstīju ieskaites, veidoju metodisko materiālu "Bilingvālās stundas", kurā aprakstīju savu darbu, lai citi varētu to iepazīt un izmantot stundās. Tas gan bija pašā sākumā, tagad jau ir izdoti metodiskie materiāli.

Kur jūs pati pilnveidojat savu latviešu valodas izjūtu? Lasot grāmatas, skatoties teātra izrādes?

– Labprāt eju uz teātra izrādēm, man arī patīk skatīties latviešu teātra iestudējumus, kurus rāda televīzijā, lai gan jāteic, ka tas varētu būt biežāk. Skatos arī ziņas latviski. Grāmatas gan lasu retāk.

Jūs esat tāda mierīga pēc dabas. Kāda rakstura tipa skolēni jums patīk?

– Man nepatīk tie, kuri nedara neko. Ja bērns strādā, kaut arī viņam nesanāk, tad vismaz četri jau viņš saņem. Patīk, kad bērns runā, kad strādā līdzi, aktīvi atbild, kaut arī nepareizi, pēc tam apspriedīsim, uzzināsim, kā ir pareizi.

Kas jums sagādā gandarījumu?

– Varu teikt, ka sevi citā profesijā neredzu. Man patīk strādāt ar bērniem un nevis tikai ar spējīgākiem, bet ar parastiem zēniem un meitenēm, esmu gatava viņiem paskaidrot vienu un to pašu vēl un vēl. Man tas neapnīk. Protams, ir gandarījums, kad redzu, ka bērns beidzot ir pievērsies mācībām. Jā, gandarī arī tas, ka iepriekšējā mācību gadā bērni mani atzina par "Gada skolotāju".