Kurzemes Vārds

09:43 Trešdiena, 8. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Neskartās kāpas ir mūsu lepnums

Māra Zeltiņa, Liepājas domes Vides nodaļas speciāliste

Vērtējot pēdējā laikā izraisījušās kaislības par piekrastes zonas apbūvēšanu, jāatgādina, ka 300 m neaizskaramā josla līdz jūrai nav izdomāta, lai cilvēkiem apgrūtinātu dzīvi. Pirmkārt, kāpu ekosistēma ir ļoti trausla un jutīga pret dažāda veida ietekmēm – būvēšanu, braukāšanu, izbradāšanu. Tāpēc ir rūpīgi jāpārdomā par visādām aktivitātēm, kas šajā zonā iecerētas. Otrs aspekts – mēs, Latvijā, ļoti atšķiramies no citām valstīm tieši ar piekrastes neskarto zonu. Augu valsts un ainava kopumā, ko cilvēks ierauga, kāpas galā stāvēdams, ir savā ziņā unikāla. Pludmales josla ir platāka nekā citur, augu dažādība apbrīnojama – tā ir mūsu vērtība, kas ir jāsaudzē. Pie mums joprojām sastopamas tādas augu sugas, kas Eiropā jau ir izzudušas.

Protams, cilvēkam vienmēr bijusi vēlme atpūsties pēc iespējas tuvāk jūrai, taču šīs aktivitātes ir jākontrolē, lai nenodarītu pāri dabai. Vienā ziņā varam priecāties, ka laikos, kad piekraste bija padomju armijas pārziņā un bija slēgtā zona, te bija liegts cilvēkiem staigāt un darboties, tādējādi piekrastes neskartais skaistums ir saglabājies. Tagad būtu vēlams neizbojāt šo pirmatnību ar nepārdomātu apbūvi un citām darbībām. Kas gan paliktu pāri no skaistās ainavas, ja kāpās rindotos mājas un piekrastes zonā pastaigu apgrūtinātu žogs pie žoga?

Trešais aspekts, kāpēc nav vēlams būvēt 300 m joslā, ir pavisam praktisks – vienkārši tik tuvu jūrai to darīt nav droši, jo krasta erozijas un klimata izmaiņu dēļ, kas ļauj jūrai arvien vairāk iegrauzties krastā, īpašuma nākotne ir apdraudēta. Vai īpašniekam ir tālredzīgi būvēt savu namu tik tuvu jūrai, zinot, ka pēc gadiem to var noskalot?

Pašlaik pirmatnīgā jūrmala ir kļuvusi par iecienītu ārvalstu tūrisma objektu. Tūrisma maršruts "Dzintara taka", kas stiepjas gar Kurzemes piekrasti, izveidojās, pateicoties zviedru un citu vides speciālistu sajūsmai par neskarto piejūras dabu. Nekur Eiropā tāda vairs nav atrodama. Tāpēc saudzēsim to!

Protams, pašvaldības vēlas attīstību, arī tūrisma uzplaukumu, tāpēc cenšas izvietot tūrisma objektus piekrastē. Taču tas jādara uzmanīgi, paturot prātā – vai nu mēs saglabājam savu savdabību, vai kļūstam tādi paši kā vairums Eiropas apbūvētās piekrastes.